Eiropas zinātniskie institūti trīs gadus pētīs Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli

0 komentāri

Jau pēc 35 gadiem zivju Pasaules okeānā būs mazāk nekā plastmasas, tā prognozē starptautiskā vides aktīvistu organizācija Greenpeace.
Šāda situācija draud izveidoties arī Baltijas jūrā. Lai saprastu, kā samazināt plastmasas atkritumu un citu bīstamo vielu ieplūdi jūrā, Latvija sadarbībā ar Igauniju, Somiju un Zviedriju sākusi jaunu vides aizsardzības projektu.

Atkritumus Baltijas jūrā galvenokārt veido plastmasas un iepakojumu materiālu atliekas. Lai sadalītos ūdenī, šādiem atkritumiem vajadzīgs krietns laiks – līdz pieciem gadsimtiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Plastmasa krājas gadiem un nekur nepazūd. Šo problēmu padziļināti gatavi pētīt trīs Eiropas zinātniskie institūti, kā arī tajā iesaistīsies Latvijas Vides izglītības fonds.

Video

Projektā apkopos datus par plastmasas atkritumu nonākšanu Baltijas jūrā, jo lēmumu pieņēmējiem trūkst zināšanu par piesārņojumu iemesliem.

Lielākā daļa jūru piesārņojošo atkritumu atrodas uz sauszemes. Plastmasas maisiņi un PET pudeles ir visbiežāk sastopamie atkritumi jūras piekrastē. Jūrā tie nonāk pavisam vienkārši – iepūš vējš.

Vidējais atkritumu daudzums uz 100 metriem Latvijas piekrastē ir 170 vienības. 57% šo atkritumu ir plastmasa.

Pilotprojektā iekļauto pašvaldību teritorijās tiks veikta izpēte par atkritumu avotiem un ceļiem uz jūru, kā arī izstrādātas rekomendācijas resursu efektīvai apsaimniekošanai atkritumu un komunālās ūdenssaimniecības sektorā. Jaunais projekts ilgs 3 gadus, to finansēs Eiropas Savienība. Projekta izmaksas ir 1 miljons eiro.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas