Dzīvošana Latvijā mani neinteresē, stāsta bēglis no Sīrijas

2 komentāri

Bēgļu reģistrācijas centrā Berlīnē LNT Ziņu uzrunātais sīrietis Diārs ir viens no tiem vairāk nekā miljons bēgļiem, kas, tā sauktajās, nāves laivās pa Vidusjūru šogad sasniedza Eiropu.

Par vietu laivā, Diārs samaksāja cilvēku kontrabandistiem Turcijā četrus tūkstošus eiro, pirms tam pārdodot savu māju Sīrijā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ja Grieķijas krasta apsardze nebūtu izglābusi laivu ar 120 cilvēkiem pārpildīto laivu, šīs sīrietis papildinātu statistiku ar tiem vairāk nekā 3700 migrantu, kuri šogad noslīka Vidusjūrā centienos nokļūt Eiropā.

Tieši masveida noslīkšanas gadījumi aprīlī bija iemesls, kāpēc to sāka saukt par krīzi. Arī tāpēc, ka Itālijai, Grieķijai, Kiprai un Maltai sāka izsīkt spēja turpināt izmitināt bēgļus. Tad arī Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi ieminējās par viņu pārvešanu uz pārējām dalībvalstīm. Latvijas valdība vēl pavasarī mierināja – tas mūs neskars.

Mēnesi vēlāk, maijā, straujš pavērsiens. EK katrai dalībvalstij aprēķina kvotu. Arī Latvijai. Skaitļi mainās pa dienām.  Piespiedu kvotas nepatīk vairākām dalībvalstīm. Eiropas līderi sanāk kopā ārkārtas samitā un, izņemot Vāciju un Austriju, pieprasa brīvprātības principu.

Tolaik Latvija vēl ir ES prezidējošā valsts un mūsu noraidošo attieksmi par priekšzīmes neizrādīšanu publiski nokaunina. Itālijas, Maltas un Kipras nacionālo parlamentu deputāti šodien Rīgā pauduši nožēlu par Latvijas nevēlēšanos no tām uzņemt bēgļus

Tikmēr bēgļu straumes uz Eiropu vasarā pieņemas spēkā. Afrikāņu dominanci nomaina sīrieši, afgāņi un irākieši. Tas liek Eiropas Komisijai par trim reizēm palielināt pa dalībvalstīm izdalāmo bēgļu skaitu nu jau līdz 60 tūkstošiem. ES varas gaiteņos jūnijā notiek cita ārkārtas sanāksme pēc citas. Latvijas pozīcija vēl noraidoša.

EK izdara spiedienu uz dalībvalstīm. Vasaras vidū arī mūsu iekšlietu ministrs sāk saukt skaitļus. Taču jūlija sākumā Latvija kā Briseles paklausīgā skolniece iet vēl tālāk. Visus pārsteidz valdības ārkārtas sēdes lēmums.

Paziņojot par 250 bēgļu uzņemšanu, saniknota Nacionālā Apvienība. Viedokļu šķelšanās koalīcijā. Nacionāļi aicina rīkot referendumu. Bēgļu jautājums sāk šķelt arī Eiropu. Pret iestājās Polija un Spānija.

Un tieši tas arī notiek. Situāciju vēl vairāk saasina Vācijas kanclere Merkele, paziņodama – Vācija atver robežas un pie sevis aicina bēgļus, tādējādi vēloties rādīt labo piemēru Savienības citām dalībvalstīm.

Taču neviens negaidīja, ka sīrieši, afgāņi un irākieši to uztvers tik burtiski. Bēgļu plūsma uz Eiropu vasaras beigās iziet ārpus jebkuras kontroles. Bēgļi atklāj jaunu ceļu no Turcijas cauri Balkāniem.

Šajās tranzītvalstīs drīz vien sākās saspīlējumi. Maķedonija augustā izsludināja ārkārtas stāvokli un slēdza robežu ar Grieķiju.

Policija pielietoja asaru gāzi un trokšņu granātas Āfrikas un Tuvo Austrumu migrantu plūsmas apturēšanai. Šo spiedienu Maķedonija ilgi nespēja izturēt. Tālāk jau migranti cauri policistu dzīvajām ķēdēm ar varu lauzās iekšā arī Ungārijā. Taču tur vilšanās. Tūkstošiem sīriešus, afgāņus un irākiešus izsēdināja ārā no vilcieniem virzienā uz Rietumeiropu.

Šajā scēnā, pretojoties vešanai uz Ungārijas patvēruma meklētāju centru, atklājās patiesais mērķis – nevis pirmā drošā valsts, bet gan tur, kur naudas pabalsti dāsnāki.

Taču Ungārijas reakcija bija pilnīgi pretēja. Tā uzslēja dzeloņstiepļu žogu un slēdza robežu, izraisot nekārtības un sadursmi ar policiju. Ungārija par savu pienākumu paziņoja vēlmi pasargāt Eiropas Savienību. Musulmaņu invāzija esot drauds Eiropas drošībai un kristīgajām vērtībām.

Bēgļi un citi imigranti atrada jaunu tranzītvalsti – Horvātiju. Tā ļauj bez šķēršļiem doties cauri uz bagātajām valstīm. Migrantu pūļi veidoja apokaliptiskus skatus. Mūslaiku Eiropa ko tādu vēl nebija pieredzējusi. Tas viss nobiedē iedzīvotājus Latvijā.

Nepatika pret valdības lēmumu uzņemt 250 bēgļus piespiež cilvēkus augusta sākumā iziet Rīgas ielās protesta akcijās.

Redzot arvien pieaugošās imigrantu masas Eiropā, mēnesi vēlāk, septembrī, sabiedrība Latvijā tiek gatavota vēl sliktākam scenārijam.
”Politiķi aicina Latvijā gatavoties daudz lielākam bēgļu pieplūdumam nekā runāts līdz šim.

Un šoks atnāk septembra otrajā nedēļā, kad EK prezidents Žans Klods Junkers piedāvā jauno plānu izdalīt nu jau 160 tūkstošus patvēruma meklētāju.

Plāns par papildu bēgļu izmitināšanu visās bloka dalībvalstīs paredz, ka pie tiem 250, kurus Latvija jau apņēmusies uzņemt, tai jāpieņem vēl 526. Kopumā – 776 bēgļi divu gadu laikā. No Itālijas un Grieķijas jāpārved uz Latviju 531 persona, bet pārējie – no bēgļu nometnēm ārpus ES. Kategorisku ”nē” EK priekšlikumam izsaka valdības nu jau otrā partija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Bēgļu dēļ septembra vidū draud krist valdība. Politiskajā strupceļā iejaucas valsts prezidents. Prezidents liek izstrādāt arī bēgļu integrēšanas plānu. Koalīcijas partijas nomierinās, taču ne sabiedrība. Iedzīvotāji iziet nu jau trešajā protestā.

Bet iedzīvotāji Muceniekos, kura patvēruma meklētāju centrā tiks izmitināti bēgļi, izrāda pamatīgu pretošanos.

Neapmierinātība un protesti arī Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Ungārijā. Tur īslaicīgi tiek atjaunota robežkontrole. Sākas runas par Šengenas galu. Tikmēr Zviedrijā un Vācijā tiek dedzināti bēgļu centri. Un tieši Vācija kļūst par bēgļu jautājumā vissašķeltāko valsti.
Nekontrolētais imigrantu skaits atmodina pret Islāma izplatīšanos Vācijā vērstās kustības.

Lai tuvplānā saprastu attieksmes Vācijā, LNT Ziņas devās filmēt uz Berlīni. Tas bija uzreiz pēc musulmaņu sarīkotajiem teroraktiem Parīzē, kad Vācijas iedzīvotāju noskaņojums pret bēgļiem bija klaji pasliktinājies.

LNT Ziņas Vācijā pārliecinājās – lai arī Merkeles atvērto durvju politika aicina bēgļus kā uz laimes zemi, patiesībā viņus sagaida vilšanās cita pēc citas. Šāda laušanās sociālo lietu departamentā ir katru rītu. Princips – pirmais skrien, pirmais tiek piereģistrēts un saņem pabalstu – rada milzu spriedzi.

Bēgļu reģistrācijas centrs spēj izskatīt vien tikai līdz 100 lietām dienām, bet Berlīnē katru dienu no jauna ierodas 500 migrantu, tamdēļ tūkstošiem personu nedēļām ilgi guļ uz ielas. Šobrīd bēgļu Vācijā labklājība lielā mērā atkarīga no vāciešu līdzjūtības. Ne visiem pietiek valdības sagādātais ēdiens patvēruma meklētājiem, tāpēc parastie iedzīvotāji no malu malām atved ēdamo un šeit dala, piemēram, šeit caur žogu.

Daudzo bēgļu dēļ Vācija pieredz mājokļu krīzi. Viņus izmitina pat pamestās ēkās. Arī reiz slēgtā Berlīnes Tempelhofas lidosta nu pārvērsta par Vācijas lielāko bēgļu nometni.

Filmēšanas laikā daudzi bēgļi nāca mums sūdzēties, ka neesot apmierināti ar sadzīves apstākļiem. Šī neesot tā Vācija, ko bija cerējuši ieraudzīt. Tagad jādzīvo lazaretes tipa pilsētiņā milzīgā lidostas angārā. Bija vēlējušies saņemt privātus dzīvokļus vai mājas.

Iespējams, bēgļiem vilšanās ar Latviju būs vēl lielāka – pabalsts mazāks, apmaksāta pajumte vien tikai trīs mēnešus; pēc tam iztika un mājoklis jānodrošina pašiem. Arī LNT Ziņu uzrunātais bēglis no Sīrijas saka – dzīvošana Latvijā viņu neinteresējot.

Video

2 komentāri

TOP komentāri

  • latvietis
    +1

    latvietis

    Man arī neinteresē arābi ar savu velna pielūšanu.

    01.01.2016 03:27

  • Kaija
    0

    Kaija

    Jauki! Interesanti, kurš tad nopirka māju kara plosītā valstī? Un tādi ekonomiskie bēgļi NEVIENAM nav vajadzīgi, lai dodas atpakaļ uz Sīriju un izcīna brīvu valsti!

    03.01.2016 20:51

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas