Dubultojies Zemessardzē iestājušos skaits, vairums no tiem ir studenti

0 komentāri

Lielākā daļa vīriešu jeb aptuveni 60% aizstāvētu Latviju ar ieročiem rokās – tā secināts Aizsardzības ministrijas pētījumā. Pērn Zemessardzē uzņemto cilvēku skaits dubultojies, bet pievienoties gribētāju bijis piecreiz vairāk. 

Šajā reizē zemessargi apgūst iemaņas rīkoties ar granātu metēju. Apmēram divu desmitu cilvēku grupa, kura lietaino un drēgno brīvdienu rītu aizvada kārtējā treniņā, Studentu bataljonam pievienojusies 2013. gadā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Zemessargs, iestājoties bataljonā, viņš iziet pamata apmācību, kas ir individuāla apmācība, kur tiek iemācītas iemaņas, kas viņam būs vajadzīgas lauka apstākļos, proti, izdzīvošana, izdzīvošanas iemaņas, šaušana, orientēšanās,” norāda Zemessardzes Studentu bataljona apmācību vadītājs Artūrs Veide.

Pirmajā apmācību gadā zemessargi apgūst pirmo medicīnisko palīdzību, reglamentus un tiek apmācīti rīkoties ar individuālo ieroci. Lai arī tas nebūt neesot fiziski un morāli viegli, zemessargu vidū aptuveni desmitā daļa ir arī daiļā dzimuma pārstāves.

”Nogurums un visas pārējās aktivitātes. ir brīži, kad tu nesaproti, ko tu dari, bet tev tas ir jādara,” stāsta viena no Zemessardzes dāmām Santa Vodzinska.

Santu pievienoties zemessargiem motivējis patriotisms un atbildība pret valsti. Tādu pašu iemeslu min arī Jānis, kurš augstskolā studē vēsturi un Zemessardzi izvēlējies kā labu alternatīvu profesionālajam dienestam, ko nevarētu savienot ar studijām. Pagaidām nekādās operācijās vēl Jānim nav izdevies piedalīties.

Patriotisms un vēlme aizsargāt valsti ir kalpojusi par motivāciju arī citiem zemessargiem, turklāt pērn Zemessardzē uzņemti divreiz vairāk cilvēku nekā iepriekš.

Tomēr ne visi, kuri gribējuši, uzņemti Zemessardzē. Nedrīkst būt vecāks par 55 gadiem, dienējis vai strādājis Padomju savienības drošības struktūrā. Citam vārīgā vieta bijusi veselība, bet vēl kādu iegāzusi iepriekšēja sodāmība.

Vieni no tiem, kuri Zemessardzē pērn iestājās visnaskāk, ir studenti un studentu korporāciju biedri. Pagājušajā gadā no studentu korporācijām vien Zemessardzei pieviienojās vairāk nekā 100 cilvēku. Viņu vidū arī Andris Plūme, kurš zvērestu deva pērnā gada decembrī un viņu šim solim pamudināja notikumi pasaulē.

Pēc zvēresta pieņemšanas zemessargi tiek nodrošināti ar formastērpu, ekipējumu, ieročiem. Zemessardze būtībā militārie papildspēki, kuri rūpējas par valsts drošību un apguvuši nepieciešamās pamata prasmes iespējamai X stundai. Katastrofu gadījumos zemessardze sniedz palīdzību civilajiem iedzīvotājiem.

Patlaban Latvijā ir aptuveni 8000 zemessargu, un pērn, piemēram, tie piedalījušies gandrīz 2000 sabiedrības atbalsta pasākumos, kārtības nodrošināšanā, pazudušu cilvēku meklēšanā un dažādos glābšanas darbos.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas