DP atskaitās par paveikto! Ko par vervēšanu, islāmistu aktivizēšanos un spiega ķeršanu eksperti spēj izlasīt starp rindiņām?

0 komentāri

Drošības policijas (DP) ziņojumā par pērno gadu minēto apsīkušo Krievijas finansējumu tautiešu organizācijām eksperti dēvē par īslaicīgu tendenci un prognozē, ka, visticamāk, naudas plūsma tām atkal pieaugs.

DP ziņojumā norāda, ka pērn turpinājusies Krievijas mērķtiecīga un koordinēta Latvijas informatīvās telpas ietekmēšana, taču tautiešu politika saskārusies ar finanšu trūkumu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Ņemot vērā Krievijas ierobežotās iespējas finansiāli atbalstīt Krievijas tautiešu politikas īstenošanā iesaistītos subjektus Latvijā, 2016.gadā bija vērojama tendence panākt atbalstu no tiem Latvijas uzņēmējiem, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju,” teikts pārskatā.

Visuzskatāmāk naudas straumes apsīkumu parādījušas 9.maija svinības Uzvaras parkā – tās notikušas, lielākoties pateicoties vietējo uzņēmēju atbalstam, kuri šādā veidā centās vairot arī savas biznesa iespējas Krievijā.

Foto

Eksperti vērtē, ka tā gan ir īslaicīga tendence.

”Šķiet, ka tomēr Krievijas kaimiņvalstis, šis reģions, ir tomēr Krievijai prioritāte un atbalsts šīm nevalstiskajām organizācijām būs, tāpat visa informatīvā telpa un propaganda, kas šeit norisinās,” raidījumam komentēja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Nora Vanaga.

”Ko mēs redzam šobrīd? Krievijas ekonomikai tiek paredzēta izaugsme, Krievijas iekšzemes kopprodukts aug, līdz ar to, visticamāk, atkal tiks pumpēta lielāka nauda dažādās organizācijās gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā,” norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.

DP neslēpj – aizvadītais gads bijis saspringta darba pilns un tāds būs arī šis, jo tūlīt gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, kā arī jāturpina cīņa pret riskiem, ko rada lielā kaimiņvalsts un teroristu propaganda.

Vanaga vērtē, ka pērnā gada pretizlūkošanas darba sasniegums ir pirmo reizi Latvijā par spiegošanu aizturētais ”Latvijas dzelzceļa” darbinieks.

Vienlaikus Igaunijas Drošības policijas jeb KAPO darba pārskatā atrodamas ziņas par diviem pērn aizturētiem kontrabandistiem, kas sadarbojušies ar Federālo drošības dienestu. Turklāt, kamēr Latvijā pirmajam noķertajam spiegam ļauj aizklāt seju, Igaunijā tiek publicētas viņu fotogrāfijas, saka Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Andžāns.

Eksperti vērtē: Baltijas valstu drošības dienesti katrs izvēlējušies iet savu ceļu. Igaunija par aizturētajiem runā skaļi, Lietuva – pat valstiskā līmenī, kamēr Latvija – bieži vien cieš klusu. Un tas ne vienmēr nozīmē mazāk aktīvu darbu, min bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Arnolds Babris.

 

”Igaunijas Drošības policijas vadība uzskata par stratēģiju tieši šādu veidu – mēs reāli aizturam, mēs pat to publicējam, mēs, teiksim, popularizējam, ka mēs strādājam, mēs visiem rādām, ka ir rezultāts. Labākais specdienestu darba piemērs, ka ir pārvervēts, ir dubultaģents un ar viņu strādā,” sprieda Babris.

Daļa ekspertu vērtē, ka Latvijas specdienests sniedzis publisku informāciju par zema līmeņa spiegu, bet apkārt mums staigājot daudz nozīmīgāki.

Cīņu par cilvēku prātiem jeb tā dēvēto informatīvo karu var uzskatīt par pagājušā gada neveiksmi – tomēr ne Drošības policijas neveiksmi. Iestāde savos pārskatos nepārtraukti norāda, ka Krievijas ietekme Latvijas informatīvajā telpā rada ilgtermiņā draudus nacionālajai drošībai. Par to mīl runāt arī politiķi, taču praktiski soļi, piemēram, par televīzijas kanālu krievu valodā, kas uzrunātu krievvalodīgo auditoriju, netiek sperti.

”Tas bija politisks jautājums par šo te kanālu, tātad kanāla nebūs. Daudz par to tiek diskutēts, kāda ir praktiskā rīcība? Tik tālu es neko personīgi neredzu,” secina Vanaga.

Babris savukārt uzskata: ja arī kaut ko darām, tad darām to ļoti nekvalitatīvi, kā rezultātā krievu veiktā propaganda, kas varbūt nav tiešā veidā mērķēta uz mūsu auditoriju, atstāj graujošu iespaidu. ”Tāpēc, ka ir tukšums, mēs pretī neko – labā nozīmē – neliekam,” norādīja Babris.

Aizvien satraucošākas tendences atklāj DP darbs pretterorisma jomā. Lai arī terorisma draudu līmenis pie mums aizvien ir zems, bažas rada kas cits – ne tikai vīrieši, bet arī sievietes, turklāt kopā ar mazgadīgiem bērniem, izlemj doties uz Irāku vai Sīriju, lai stātos ”Daesh” rindās.

 

”Šobrīd teroristiskās organizācijas ”Daesh” kontrolētajās teritorijās Sīrijā un Irākā atrodas vairāki Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji, kuri tur, iespējams, ir izgājuši gan apmācības teroristu treniņnometnēs, gan, iespējams, iesaistījušies kaujas darbībās, gan veikuši citas ”Daesh” atbalsta aktivitātes, tostarp propagandas izplatīšanu,” teikts ziņojumā.

Eksperti vērtē, ka ekonomiskā situācija varētu būt viens no faktoriem, kas liek Latvijas iedzīvotājiem stāties ”Daesh” rindās. Un tā ir zīmīga atšķirība no rietumniekiem, kuru motivācijas pamatā drīzāk ir garlaicība un morālo vērtību izsīkums, min Vanaga.

 

”Latvijas gadījumā viena no motivācijām varētu būt finansiālie apsvērumi vai vispār tā bezcerība, kas notiek laukos. Vai ģimenes apstākļu dēļ. Un tas, ko vismaz sākotnēji ”Daesh” piedāvāja savā propagandā, tie ir piedzīvojumi, labs atalgojums,” skaidroja Vanaga.

Cilvēkus šādu radikālu soli tik tiešām spert pamudina vai nu pašu internetā atrastā informācija vai ārvalstu misionāri, kas par savu domu gājienu var mēģināt pārliecināt musulmaņu kopienas locekļus, saka Andžāns.

No otras puses, eksperti mierina – katrā sabiedrībā ir daļa cilvēku, kas ir gatava atsaukties teroristu propagandai un Latvijā tā nebūt nav lielākā.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas