Der zināt! Cer ieviest reformas, kas ietekmēs īpašumu pircējus un pārdevējus

1 komentārs

Varas gaiteņos, konkrēti Tieslietu ministrijā, īpaši to neafišējot, savu apveidu gūst ideja, kas paredz turpmāk, pērkot vai pārdodot nekustamo īpašumu, to noformēt tikai un vienīgi pie notāra.

Reformas ideja no vienas puses ir cēla – pasargāt cilvēkus no apkrāpšanas, kas ir pavisam reāli iespējama, kamēr šādus līgumus var kaut vai krūmos parakstīt.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Lai nopirktu dzīvokli, visticamāk, pircējs un pārdevējs paši vienosies par līguma tekstu un parakstīs to. Tikai tad viņi dosies pie notāra, kurš apstiprinās paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma Zemesgrāmatai. Notāri vēlas šo kārtību mainīt un būt procesā klāt jau no paša sākuma.

Tas nozīmētu, ka pirkuma līgums kļūtu par notariālu aktu, un pircējam pie notāra būtu jāmaksā nevis kā līdz šim tikai kancelejas nodeva par nostiprinājuma lūgumu, bet jau procenti no kopējās darījuma summas.

Lai kopumā birokrātiskās izmaksas nepalielinātos, notāri rosina trīs gados par ceturto daļu samazināt valsts nodevu Zemesgrāmatā un arī paši, saprotot, ka būtiski palielinātos apkalpoto gadījumu skaits, samazināt takses par notariālo aktu taisīšanu no pašreiz vidēji 0,9 līdz 0,5 procentiem no darījuma summas.

Tas kopumā birokrātiskās izmaksas par nekustamā īpašuma pirkšanu, pēc notāru aplēsēm, samazinātu par 40%, stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore.

Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore

Mainām uz drošu, uz ērtu, digitālu un uz lētāku sistēmu, tas nozīmētu, ka valsts klātbūtne ir visos atsavināšanas darījumos, darījumu vada notārs, darījumu dokumenti tiek radīti elektroniskā vidē un elektroniski novadīti Zemesgrāmatai.

Reformas mērķis esot galvenokārt padarīt līguma slēgšanu drošu un izslēgt krāpnieciskos darījumus. Ēnu ekonomikas īpatsvars darījumos ar nekustamo īpašumu svārstoties no 40 līdz pat 70%.

Lai tiktu galā ar gadā vidēji 5000 nekustamo īpašumu darījumiem, būtu jāaug notāru skaitam. Tāpat visticamāk, būtiski palielinātos naudas apgrozījums notāru birojos. Par cik tas pieaugtu, padome nesaka.

Notāri pārliecināti, ka valsts piekritīs samazināt pašreizējo zemesgrāmatu nodevas, kas šobrīd valsts makā gadā ienes 34 miljonus eiro. Viņuprāt, šī Nodeva esot jāmazina, jo tā ir nesamērīgi augsta Baltijas valstu vidū.

Par miljonu vērtu darījumu Lietuvā jāšķiras no 280 eiro, Igaunijā – no 1600 eiro, bet Latvijā no 20 000 eiro.

Pagājušajā gadā notāri ar ideju nākuši uz Tieslietu ministriju, solot Dzintaram Rasnačam valsts maksā no ēnu ekonomikas ienest papildu miljonus.

Skaitliski viena no iespaidīgākajām darba grupām valstī šonedēļ sanāca jau uz trešo sēdi. Iebildumi pret ieceri šobrīd ir ārkārtīgi daudz, neslēpa darba grupas vadītājs.

Līdz nākamajai darba grupas sēdei, kas notiks maija beigās, jūnija sākumā, Valsts ieņēmuma dienests varētu apkopot informāciju par riska grupām darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem un iecerēto jauno kārtību varētu attiecināt tieši uz tām.

Pretējā gadījumā, lai izslēgtu krāpšanas risku, pie notāra būtu jādodas arī, piemēram, ministram, ja tiktu pārdots valsts īpašums. Iespējams, no obligātā notariālā akta varētu atbrīvot arī banku un juridisko personu savstarpējos darījumus. Ministrijai nav bažu, ka līdz ar reformu līdz šim valsts makā ieripojušie miljoni nokļūs notāru kabatās.

Tomēr noprotams, ka tādas bažas ir Finanšu ministrijai, kura iebilst iecerei samazināt Zemesgrāmatu nodevas apmēru.

Valsts maka turētājs netic notāru aprēķiniem, ka sistēmas maiņa kompensēs nodevas iztrūkumu budžetā.

Vēl skarbāk par ieceri izsakās nekustamo īpašumu attīstītāji. Viņi uzskata, ka vienīgie ieguvēji no reformas būs notāri, kuri iekasējot 0,5% no darījuma vērtības, gadā nopelnīšot papildu sešus līdz deviņus miljonus eiro.

Sākotnēji nekustamo īpašumu attīstītāju uz ieceri raudzījušies pozitīvi, bet, izdzirdot Finanšu ministrijas iebildumus, sapratuši, ka izmaksas nevis tiks samazinātas, bet augs.

Notāri ne vien neesot nekustamo īpašumu speciālisti, bet arī vēršanās pie viņiem, piemēram, ārpus galvaspilsētas var būt apgrūtinoša, saka Guntars Grīnvalds.

Turklāt arī krāpniecisko darījumu skaits Latvijā neesot nemaz augsts. Tiesu administrācijas dati rāda, ka laikā no 2013. līdz 2015. gadam slēgti 180 000 darījumi, no kuriem tikai 0,04% gadījumos bijušas krāpnieciskas pazīmes. Sašutuši par virzīto reformu ir arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Jānis Endziņš uzskata, ka krāpšanās riski ir jānovērš citādos veidos, piemēram, Zemesgrāmatai jābūt iespējai automātiski un elektroniski pārliecināties par notāra zīmoga autentiskumu.

Trauksmes cēlājiem nav skaidrs, kādēļ, neskatoties uz iebildumiem, reforma virzās uz priekšu. Tikmēr notāru padome ir pārliecināta, ka rezultāts tiks panākts.

Notāri ir gatavi jauno kārtību dzīvē sākt ieviest jau šogad. Taču daudzie iebildumi liek domāt, ka reformas virzība tik raita nebūs.

Skaties video!

1 komentārs

TOP komentāri

  • Seniors
    +1

    Seniors

    Notari jau tagad pelna , loti dasni . Ja pienems jaunu likumu , nabagos izgerbs plikus . nesaprotu , kas ta par Valdibu , kura atlauj apzagt Latvijas iedzivotajus . Viens piemers jau bija , saistiba ar notariem . Tagad , bus vel trakak !

    18.04.2016 06:45

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas