Dažu desmitu gadu laikā ievērojami mainījusies baznīcas loma cilvēku dzīvē

0 komentāri

Baznīcas loma dažu desmitu gadu laikā ir mainījusies – svētdienas dievkalpojumos baznīcēnu vietas ir pustukšas, toties kristīgajos svētkos tur nav kur adatai nokrist.

Par ko liecina tas, ka uz baznīcu ejam krietni retāk, bet ar nemainīgu interesi turpinām lasīt horoskopus un griežam ceļu melnam kaķim?

Daļa sabiedrības nav ikdienā cieši saistīti ar baznīcu. Regulāri to neapmeklē, tomēr tic labajam un ļaunajam, piesauc Dievu, piemin baušļus un atzīmē dažādus kalendāros svētkus vienlaikus ar baznīcas svētkiem. Kā mainījusies baznīcas loma sabiedrībā, tās ietekme uz cilvēkiem un ja tā ir mazinās, kas stājas tās vietā.

Sociālantrapologu skaidrojumā mēs pēc savas dabas esam rituālu cilvēki. Sakārtojam savu ikdienu pēc kalendāra – kad ceļamies, ko ēdam brokastīs un kā pavadām brīvo laiku. Reliģija ir viens no veidiem kā mēs sakārtojam dzīves lielos jautājumus.

Baznīcas vēsturē jau ap 14. gadsimtu esot saskatāmas pirmās pazīmes, kad mainās valsts un baznīcas attiecības. Formāli tās ir kristīgas sabiedrības, kas no valdnieka gaida rūpes par pavalstnieku laicīgo un garīgo labklājību, bet vienlaikus notiek daudz dažādas reformas, valstīs veidojās atšķirīgu konfesiju baznīcas, un reliģija, baznīcas vēstures doktora vārdiem ir gatava atkal būt par valsts kalponi.

Drastiski tas norisinājās ar franču revolūciju 18. gadsimta beigās, korekti ar savienoto valstu neatkarības karu vai 21.gadsimtā Zviedrijā un Norvēģijā tikai pēdējos gadu desmitos valsts un baznīca draudzīgi viena otrai pagriež muguru. Taču Dāniju un Lielbritāniju, kur joporjām formāli pastāv valsts un baznīcas miljiedarbība, nevar dēvēt par īpaši reliģiskām valstīm, bet to nosaka vēsturiskais mantojums.

Vēsturiski mainoties valsts pārvaldei, mainījusies baznīcas loma un arī cilvēku pieprasījums pēc tā ko baznīca sludina. Vai ir piezemēti domāt, ka cilvēki baznīcas vietā mūsdienās izvēlas svētkus pavadīt, piemēram, lielveikalu piedāvātajās izklaidē un tā aizvien retāk iedomājas par garīgo pieredzi.

Dažādi arī uzlūkojam baznīcu ēkas – kā celtnes pilsētvidē vai kā reliģiska, garīga pārdzīvojuma vietu. Rīgā teju uz katras no galvenajām ielām ir kāda baznīca, tās torņi ir pilsētas ainavā abpus Daugavai. Viesturs Celmiņš norāda, ka ja pirms 200 gadiem, bija grūti iedomāties, ka kāds nav baznīcā, tagad ir otrādi, tas ir pārsteigums, ka kāds parastā svētdienā tur ir, nevis lieldienās, Ziemassvētkos kazās vai bēres, kad baznīca ir aktuālāka nekā ikdienā,

Vidusmēra latvieša sabiedrība esot konservatīva, ja salīdzina ar dažādo reliģisko piedāvājumu Lielbritānijā, kur formāli valsts un baznīca ir vienotas, bet vienlaikus ir viena no ārējā baznīciskuma vistālāk aizgājušajām sabiedrībām. Latvijā, iespējams, šo konservatīvismu arī nosaka gadskārtu un baznīcas svētku svinēšanai vienlaikus.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas