Cietumsods par “aplokšņu algu” maksāšanu: cik lietu VID ierosinājis deviņos mēnešos?

1 komentārs

Karš “aplokšņu algu” maksātājiem tika pieteikts pagājušā gada pavasarī. Kopš 2016. gada aprīļa par šādu nodarījumu var nonākt aiz restēm, jo ir ieviesta kriminālatbildība.

Ja darba devējs “aplokšņu algas” izmaksājis tādā apmērā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas, bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīva cietumsodam ir piespiedu darbs vai naudas sods, liedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kriminālatbildības noteikšana tika pamatota ar nepieciešamību atvieglot darbu tiesībsargājošajām iestādēm. Kā toreiz norādīja Saeimā, “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas arī iepriekš bijusi krimināli sodāma rīcība.

Ir apritējuši jau deviņi mēneši kopš draud cietumsods par “aplokšņu algu” maksāšanu. Taču Valsts ieņēmumu dienestam nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu.

Foto

Kā skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore, kriminālprocesu var uzsākt vien tādā gadījumā, ja “aplokšņu algas” maksātājs tiek pieķerts “pie rokas”. Un to esot iespējams izdarīt vien tādā gadījumā, ja paši darbinieki ziņo un sadarbojas ar ieņēmumu dienestu.

Sandra Kārkliņa-Ādmine, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore

Principā mums ir nepieciešami konkrēti ziņojumi, konkrēta operācija, kur mēs aizbraucam un eksperimenta veidā konstatējam, ka notiek šis fakts. Un tad mēs varam ierosināt kriminālprocesu. Kā mēs zinām, liela daļa darba ņēmēju diemžēl ir ieinteresēti saņemt šīs algas “aploksnēs”. Tāda ir mūsu sabiedrība, un tāds ir mūsu rezultāts.

Arnis Sauka, kurš pēta ēnu ekonomikas apmēru, uzskata, ja deviņu mēnešu laikā VID tā arī nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu par “aplokšņu algu” maksāšanu, tas ir kārtējais apliecinājums, ka Latvijas problēma bieži vien ir nevis likumu trūkums, bet nespēja tos piemērot.

Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors

Ja nav ierosināts neviens kriminālprocess, tad diemžēl atkal ir jārunā par to, vai ir adekvāts kontroles mehānisms tam, lai šim pieņemtajam likumam būtu lielāka jēga. Viena lieta ir pieņemt likumu, otra ir to izpildīt. Neviens jau cietumā nav ielikts īsti. Tas nozīmē, ka tas sods it kā ir, bet netiek piemērots. Un tā ir tā problēma.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins aicina VID dot vairāk laika un nesteigties ar secinājumiem, ka izmaiņas krimināllikumā, kas tapa ciešā sadarbībā ar pašu ieņēmumu dienestu, nav reāli izmantojamas, lai cīnītos pret “aplokšņu algām”.

Andrejs Judins, Saeimas deputāts (“Vienotība”)

Normas mērķis nebija represēt, bet, pirmkārt, novērst tādus gadījumus. Protams, ja neviena notiesātā nav, arī par prevenciju var diskutēt. Cik lielā mērā tas attur, ja normu nepiemēro. Bet šeit, manuprāt, nebūtu arī pareizi izvirzīt tādu prasību, ka katru mēnesi mēs gribam divus procesus. Es ļoti ceru, ka Finanšu policija būs spējīga uzsākt attiecīgās normas piemērošanu. Un viedokļu apmaiņa, kas notikusi saistībā ar šo normu, dod man pamatu uzskatīt, ka Finanšu policija ir spējīga strādāt ar attiecīgo pantu.

Turpretī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens VID velta asu kritiku. Jo viņa vērtējumā ir nepiedodami, ka ieņēmumu dienests pret algu maksātājiem “aploksnē” vēl nav spēji vērsties ar visu krimināllikuma bardzību.

Arvils Ašeradens, ekonomikas ministrs (“Vienotība”)

Es vērtēju to, kā ļoti sliktu parādību. Mums jārunā par tiesiskās sistēmas kopumu un likuma varu Latvijā. Šī nav kaut kāda relatīvi neliela vai maza problēma, kuru varbūt neatliek laika risināt. Šī ir milzīga, fundamentāla problēma. Jāsaka, ka citu valstu atbildīgie dienesti ar to tiek stipri labāk kārtībā.

Līdz ar to arī dzīvē nesekmējas valdības vārdos paustā apņemšanās ievērojami mazināt ēnu ekonomikas apmēru, jo tas nav paveicams bez “aplokšņu algu” apkarošanas, kas veido būtisku daļu no ēnu ekonomikas.

Ieņēmumu dienests lēš, ka kopumā “aploksnēs” vidēji tiek izmaksāti aptuveni 20% no visā valstī maksātajām algām. Tas nozīmē, ka valsts budžetam katru gadu garām iet simtiem miljonu eiro. Saskaņā ar VID datiem 2015. gadā “aplokšņu algu” dēļ budžets ir zaudējis 613 miljonus eiro. Lai saprastu, par cik lielu naudas apmēru ir runa, tas pārsniedz visu aizsardzības budžetu un tuvojas finansējumam, kāds tiek atvēlēts izglītības sistēmai un veselības aprūpei.

1 komentārs

TOP komentāri

  • neJoks
    +1

    neJoks

    Aplokšņu algas, protams, nav labi...bet deputātu kvotas 20 miljoni jau arī nav nekas labs...nu, netika valstij tie miljoni...bet ja būtu tikuši - dievs vien zina, kā atkal iztērētu...

    08.01.2017 22:25

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Pareiza ādas kopšana vasarā nozīmē skaistu ādu visu gadu

Pareiza ādas kopšana vasarā nozīmē skaistu ādu visu gadu 2

Kamēr mums vasara ir brīvdienu, izklaides un dažādu citu baudu laiks, mūsu ādai šī sezona ir īstākais izaicinājums. Vai tev jau ir skaidrs, kādi pasākumi būtu jāveic un kas jāzina, lai gada karstākais un skaistākais laiks neradītu nevajadzīgus apgrūtinājumus un neērtības?

Kā vasarā izskatīties mirdzošai un pievilcīgai? Gatavojies sauļošanās sezonai jau tagad!

Kā vasarā izskatīties mirdzošai un pievilcīgai? Gatavojies sauļošanās sezonai jau tagad!

Vasara nozīmē sauli, karstumu, košus tērpus un aizvien mazāk un mazāk laika, lai pagūtu parūpēties par to, lai šajā laikā mūsu izskats būtu tiešām veselīgs un pievilcīgs. Tā ir tiesa – vasarā mūsu āda saskaras ar ļoti daudziem izaicinājumiem: karsto sauli, sāļo jūras ūdeni un pilsētas piesārņojumu, tāpēc rūpes par ādu vasaras sezonā ir visnotaļ būtiskas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas