Bioloģiskie saimnieki: Cilvēki aizmirsuši, kas ir dabīga pārtika

0 komentāri

Svēta lieta Līgo vakarā ir Jāņu siers – tradicionālais ķimeņu gardums noteikti celts uz katra svētku galda. Taču Latvijā arvien lielāku popularitāti gūst arī cita veida sieri – no kazas piena gatavotie. Turklāt cilvēki vairāk novērtē tieši bioloģisko produktu – tādu, kāds tas taisīts sendienās.

Sapnis par kazām

Rutai un Stefanam nākot pāri pauguram, skats gluži kā no filmas – kazu bars saimniekiem seko ik uz vārda. Ļaudoniešu pāris rūpējas par simt kazu lielu ganāmpulku un no lopiņiem iegūtā piena paši arī gatavo sieru. Sava sierotava Rutai bijis izlolots sapnis, ko pirms septiņiem gadiem sāka īstenot. Pieredzi siera siešanā viņa guva Vācijā un nolēma nodarboties ar Latvijā ne tik tradicionālu saimniekošanu – kazkopību.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ruta Grauduža, kazkope

Tanī brīdī es biju viena sieviete laukos, bez vīrieša pleca. Tad doma bija tāda, ka ar govīm, kā lielu dzīvnieku, būs grūtāk. Kaza tomēr ir maziņš dzīvnieks un tā ir vieglāk.

Ar laiku gan vīrieša plecs blakus parādījās – Ruta iepazinās ar savu dzīvesdraugu vācieti Stefanu. Līdz tam vīrieša darbības joma bija attāla no laukkopības, taču tagad Stefans nevar iedomāties citādāku savu ikdienu.

Foto

Stefans Millers, kazkopis

Vācijā studēju ģeoloģiju. Strādāju Vācijā un arī Skandināvijā, līdz sapratu, ka biroja dzīve nav manējā. Vairs negribēju strādāt noteiktās darba stundas, par to saņemot konkrētu algu. Tad nu sāku apceļot Eiropas austrumu daļu, satiku Rutu un viņa mani paturēja.

Saimniecībā Ļaudonā pāris jau saimnieko trešo vasaru. Ganāmpulkā ir tikai Latvijas vietējās kazas, jo ar tām mazāka noņemšanās, tās mazāk slimo un nav izvēlīgas ar barību. No iegūtā piena siernīcā gatavoti vairāku veidu sieri: puscietais, svaigais un fetas, bet no kaimiņu dotā govs piena top kamambērs un mocarella.

Ruta Grauduža, kazkope

Šeit notiek siera gatavošana. Tas ir 500 litru pasterizētājs jeb siera katls. Salejam pienu, uzkarsējam, pievienojam visu pārējo. Process ilgst sešas stundas un tad siers nonāk uz siera galda.

Uz galda sieru salej formiņās un tam jānostāvas vismaz 12 stundas. Tālākais atkarīgs no katra siera veida.

Cilvēki aizmirsuši dabīgu pārtiku

Ruta un Stefans ļoti izbauda mazās saimniecības priekšrocības – pārdodot tikai tirdziņos, uzreiz rodas saikne ar pircējiem. Labais vārds nonāk no mutes mutē, pircēju netrūkst, tāpēc arī par paplašināšanos pagaidām netiek domāts. Tirgū gan manīta visai savdabīga tendence – cilvēkiem ir aizmirsies, kas ir dabīga pārtika.

Ruta Grauduža, kazkope

Viņiem ir tas priekšstats – veikalā nopērk sieru, ieliec ledusskapī, noturi mēnesi un arī tad tu vari to apēst. Ar mūsu sieru tā nav. Tas mēdz apžūt, mēdz parādīties pelējums, kas nekas slikts nav, jo to var nogriezt nost un sieru apēst. Bet sanāk daudz stāstīt, kas ir dabīgi gatavots, bez konservantiem un palīgvielām, tāds siers ir citādāks.

Papildu kazkopībai, ģimene attīsta arī ekotūrismu. Viesiem domātās telpas pat attiecīgi izrotātas – uz virtuves skapīšu durtiņām uzgleznota siera un civilizācijas attīstība, sākot no Mezopotāmijas līdz mūsdienām.

Stefans Millers, kazkopis

Un visos zīmējumos redzama mūsu ģimene. Piemēram, senās Ēģiptes attēlā mēs taisām sieru kopā dēliem un suni. Tas pats arī viduslaikos. Tā ka šī nav mūsu pirmā dzīve kā sierdariem.

Vasaras saulgriežus ģimene jau atzīmējusi 21.datumā, bet arī jāņošana neizpaliks – šovakar Ļaudonas kazkopji līgos Druvienas pusē.

Video

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas