Bezpilota lidaparāti jeb “droni” Latvijā lielāko bīstamību rada aviācijas drošībai

5 komentāri

Radiovadāmie bezpilota lidaparāti jeb “droni” patlaban lielāko bīstamību Latvijā rada aviācijas drošībai, svētdien ziņoja raidījums LNT Ziņu TOP10.

Tas saistīts gan ar potenciālajām sadursmēm ar lidmašīnām, gan arī aviācijas frekvenču izmantošanu.

”Ir pirmie gadījumi, kad piloti ziņo, ka viņi vienā augstumā redz tālvadības gaisa kuģu sistēmas. Un ir gadījums, kad, airBaltic lidmašīnai veicot nolaišanos lidostā Rīga, notika gandrīz vai sadursme, burtiski tikai kādi metri 30 bija palikuši, kad viņi izšķīrās un lidmašīna bija zemāk nekā šis lidaparāts,” raidījumam stāstīja Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs. “Drona” īpašnieku atrast toreiz tā arī neizdevās.

Veikalos nopērkamie “droni” dažkārt darbojas frekvencēs, kuras izmanto arī aviācija. Nu jau vismaz reizi mēnesī fiksēti gadījumi, kad “dronu” darbība šajās frekvencēs apdraudējusi lidostas Rīga darbību.

”Lielāko problēmu rada datu pārraide. Tie, kas tiek izmantoti dažādu filmēšanu, fotogrāfiju uzņemšanai un raida datus uz zemi, tad viena daļa sistēmu, ko cilvēki ir iegādājušies, Latvijā darbojas frekvencēs, kas Eiropas Savienībā ir atvēlētas navigācijas līdzekļiem. Viņi rada ietekmi uz tiem – vai nu traucējumus, vai mums ir bijuši kliedzoši gadījumi, kad tiek pat izslēgtas radiobākas un nosēšanās sistēmas lidostā Rīga,” zināja stāstīt Gorodcovs.

“Dronu” sprādzienveidīgā izplatība krietni apsteidz arī likumdošanu. Visas Eiropas regulējums dronu nozarei taps, labākajā gadījumā, 2017. gadā, tāpēc Latvijas amatpersonas steidz izstrādāt vietējo regulējumu, kas darbotos līdz brīdim, kad spēkā stāsies Eiropas regulas. Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē šim mērķim izveidota darba grupa.

Topošajā bezpilota lidaparātu regulējumā iecerēts noteikt, ka lidojumi būs aizliegti desmit kilometru rādiusa ap lidostu Rīga, kā arī pacelšanās un nosēšanās sektoros, kuru apmēri gan vēl nav definēti. Kontrolējamā gaisa telpā, kas ir lielākā daļa Rīgas pilsētas, varētu atļaut bez ierobežojumiem lidot līdz 50 metru augstumam, un lidojums, iespējams, būtu jāsaskaņo ar pašvaldību vai objekta valdītāju.

Ārpus kontrolējamās gaisa telpas, kas būtu visa pārējā Latvijas teritorija, varētu atļaut lidojumus līdz 120 metru augstumam bez ierobežojumiem, ja to dara sava prieka pēc. Ja ir kādi specifiskāki darbi veicami un lidaparāts būtu smagāks par 20 kilogramiem, būtu nepieciešamas jau īpašas atļaujas un prasmes, un, iespējams, arī apdrošināšana. Ir ideja arī topošajā dronu regulējumā noteikt, ka lidaparātam jābūt kādām identifikācijas zīmēm, lai kādu negadījumu situācijā varētu atrast īpašnieku.

Savu artavu nozares sakārtošanā vēlas dot arī jaundibinātā Tālvadības gaisa kuģu asociācija, kurā līdzdarbojas viens no Latvijas bezpilota lidaparātu entuziastiem Ilmārs Ozols.

”Ja cilvēks iegādājas šādu te aparātu veikalā, viņš to uztver vai nu kā rotaļlietu, vai kā lidojošu kameru, nevis kā lidaparātu, un viņam noteikti nebūs nekādu zināšanu, ko darīt ārkārtas situācijā,” pašreizējo situāciju komentēja “dronu” pilots Ozols. Lai gan viņš “dronu” testa lidojumus veic jau vairākus gadus, problēmas ar šādu mazo gaisa kuģi ne reizi vien radušās arī viņam.

”Ir bijis tā, ka atslēdzas motors gaisā, ir bijis tā, ka atslēdzas ātruma regulatori gaisā, ir bijis tā, ka mistiski elektronikai kaut kas notiek un lidaparāts gāžas zemē. Un atkal ir jautājums, cik tu māki noreaģēt uz to visu, kāda būtu pareizā procedūra un kādu tu vari nodarīt kaitējumu. Ja mums tas notika šeit, testa lidojumu laukā, tad, lidojot virs Vecpilsētas, noteikti nebūtu patīkami, ja 25 kilogramīgs aparāts uzgāztos, vai ne?” norādīja Ozols.

“Dronu” pilots Gvido Puķe savas lidojumu gaitas sācis kā mazās aviācijas pilots, un šobrīd filmēšana ar “dronu” ir viņa iztikas avots. Ierīces konstruējis viņš pats, un tās spēj pacelt gaisā īpaši smagas profesionālās kameras. Viņaprāt, dažādas bīstamas situācijas rodas tieši pilotu neprasmīgas rīcības dēļ.

”Neprātība, pieredzes trūkums… Teiksim tā – ja mēs visi ar saprātu rīkosimies, viss būs kārtībā, bet principā, ja tev ir pieredzes trūkums, sākas panika un, pat ja viņš ir īstenībā vēl vadāms, tu jau pats esi izraisījis kādu negadījumu. Nu un sekas – tev nav apdrošināšanas, bet tu esi Bentlijam priekšējā stiklā, un tagad sāc skaitīt, kur mans dzīvoklis pazūd vai vēl kaut kas,” vērtēja “dronu” pilots Puķe.

Iesācējiem viņš iesaka vispirms sameklēt kādu, no kā var pamācīties lidot, un tikai tad pašam sākt savu pirmo lidojumu, vēlams, kādā nomaļā vietā. Un pirms lidojumu sākšanas izlasīt visu instrukciju.

5 komentāri

TOP komentāri

  • Jānis
    +2

    Jānis

    Hmm, tad jau arī teleskopa iegāde ir jareglamentē jo var tikt pārkāps privātums , novērot kaimiņu puskilometra attālumā . Savukārt no parastas gopro kameras 30 m augstumā jau māti no meitas nevar atšķirt . Sižets labs , bet tendenciozi subjektīvs , lai arī tiek pieminētas arī labās lietas ko darīt ar radiovadāmajiem multirotoriem .

    11.10.2015 23:38

  • Oļegs
    +1

    Oļegs

    Atrast vainīgo ir ļoti viegli, it sevišķi, ja tas ir anonīms "dronists". Varbūt, pirms ieviest soda mērus, sākumā tomēr INFORMĒSIM. Piemēram, kuras frekvences ir atvērtas, kādas ir atļautās jaudas, kur var atrast lidmašīnu pacelšanās/nolaisšanās zonas kartes utt. Galu galā, nekādi likumi un regulējumi nepasargās "sabiedrību" no cilvēkiem, kas ir stulbi, pārgalvīgi vai ļauni. Taču nevajag iedzīt pagrīdē tos, kuri ir gatavi "sadarboties". Cienīsim un informēsim viens otru.

    01.02.2016 20:17

  • Juris
    +1

    Juris

    Droni ir un būs arvien vairāk . Tāpēc civilās aviācijas dienestiem ir pašiem jāparūpējas par savu un pasažieru drošību , izmantojot vadībai un kontrolei radio frekvences kuras neizmanto droni . Atkārtošu vēlreiz -droni būs arvien vairāk !!!

    12.10.2015 00:57

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas