“Bērnudārza līmeņa lēmums.” Saeimas deputāti vērtē ieceri ierobežot naudas krāšanu ”zeķē”

2 komentāri

Valdība nolēmusi ierobežot valsts amatpersonu iespējas krāt skaidru naudu. Nevienam ministram neiebilstot, šonedēļ atbalstīti likuma labojumi, kas paredz aizliegt amatpersonām “naktsskapītī” glabāt vairāk par 7200 eiro jeb 20 minimālajām mēnešalgām, par ko vēl būs jālemj Saeimai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavoto likuma izmaiņu mērķis ir pastiprināt cīņu ar korupciju un naudas atmazgāšanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kā skaidro KNAB pagaidu vadītāja Ilze Jurča, jaunie ierobežojumi novērsīs situācijas, kad negodprātīgas amatpersonas, laikus gatavojoties saņemt kukuli, deklarē fiktīvus skaidrās naudas uzkrājumus.

Ilze Jurča

Ilze Jurča
KNAB priekšnieka p.i.

Personas, ja viņas tiek pieķertas kaut kādās koruptīvās darbībās, viņas vienmēr varēja atsaukties, ka, lūk, viņai bija finanšu līdzekļi, kurus viņas, piemēram, mantojušas vai ieguvušas no puķu audzēšanas, vai no dažādiem citiem interesantiem ienākumu avotiem.

Tiesa gan arī Ilze Jurča ir deklarējusi skaidras naudas uzkrājumus – aptuveni trīs tūkstošus eiro. Viņa skaidro, ka daļa no tiem ir nesamainītie lati.

Ilze Jurča

Ilze Jurča
KNAB priekšnieka p.i.

Man ir diemžēl vēl uzkrājušies lati, kas man ir stāvējuši kā neaizskaramā rezerve mājās. Un man nav bijis vienkārši laika aiziet tos samainīt. Man ir tā nejaukā situācija, ka es par tiem gada griezumā aizmirstu. Un tad, kad nāk deklarācijas aizpildīšanas laiks, tad es atceros, ka es atkal tos neesmu samainījusi. Es apņemos šogad tos samainīt un pārskaitīt savā bankas kontā.

No gandrīz 60 000 valsts amatpersonu, kurām ir pienākums iesniegt deklarāciju, skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 20 minimālās algas, 2016. gadā ir uzrādījis apmēram pusotrs tūkstotis jeb 2,5% amatpersonu. Viņu skaidrās naudas uzkrājumi lielākoties ir līdz 20 000 eiro. VID novērojumi liecina, ka “zeķē” krājēju skaits gadu no gada saglabājas stabils.

Amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņš ir beidzies, taču no tām pagaidām publiskota tikai daļa. Saskaņā ar pieejamo informāciju, lielus skaidrās naudas uzkrājumus 2016. gada deklarācijā ir norādījis Zilupes novada domes priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs. Viņš skaidrā uzkrājis 100 000 dolāru un 86 000 eiro. Naudas krāšanu mājās viņš pamato ar neuzticēšanos bankām.

Oļegs Agafonovs

Oļegs Agafonovs
Zilupes novada domes priekšsēdētājs, Latgales partija

Es uzskatu, ka skaidrās naudas uzkrāšanu nav nepieciešams ierobežot. Sakarā ar to, ka bankas bankrotējas, es neuzticos bankām. Tāpēc glabāju naudu skaidrā.

Uzkrājumus skaidrā, kas pārsniedz 100 000 eiro ir deklarējis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Par to liecina viņa 2015. gada deklarācija. Naudu skaidrā viņš turpina glabāt, minot trīs iemeslus.

Aivars Lembergs

Aivars Lembergs
Ventspils mērs, “Latvijai un Ventspilij”

Pirmkārt, tā ir ērtāk. Otrkārt, bankas mēdz bankrotēt. Treškārt, norēķini – ja skaidrā, nav nekas bankai jāmaksā, jo tā bankai visu laiku ir jāmaksā. Jūs paskatieties kaut vai komunālie rēķini, ko nabaga pensionāri maksā. Man liekas, tur pat par 30 centiem par katru pārskaitījumu. Viņi “noplēš deviņas ādas”. Kāpēc man jābaro baņķieri? Es negribu, ka viņi uz mana rēķina pelna.

Ieceri ierobežot amatpersonu iespējas krāt naudu skaidrā, Aivars Lembergs sauc par populistisku lēmumu, kas ir tikai banku interesēs.

Aivars Lembergs

Aivars Lembergs
Ventspils mērs, “Latvijai un Ventspilij”

Es domāju, ka tas ir populisms pēc būtības tāpēc, ka jūs jau varat uzkrāt savus aktīvus naudā, jūs varat uzkrāt zeltā, jūs varat uzkrāt sudrabā, jūs varat uzkrāt briljantos un daudzos citos veidos, ne tikai skaidrā naudā. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, es domāju, ka banku lobijs labi strādā. Un tas atbilst viņu interesēm, lai pēc iespējas visi norēķini un nauda visa glabājas pie viņiem, jo tas viņiem ir aktīvs, ar ko viņi var pelnīt vēl lielāku naudu.

Ar lieliem skaidras naudas uzkrājumiem uzmanību sev pievērsuši ne vien pašvaldību, bet arī atsevišķi Saeimas deputāti.

Jānis Klaužs deklarācijā par 2015. gadu bija uzrādījis 45 000 eiro un 19 000 dolāru skaidras naudas uzkrājumus. Viņš turpina glabāt skaidrās naudas rezervi, kas pērn “par kādu kapeiku” kļuvusi lielāka, saka deputāts.

Jānis Klaužs

Jānis Klaužs
Saeimas deputāts, ZZS

Kā [naudu] glabā, piedodiet, tā tomēr ir mana lieta, personiska izvēle. Ja es esmu amatpersona, kāpēc es nevarētu glabāt arī skaidru naudu? Kas tajā ir tāds nosodāms? Paskatieties, kā tā ir ienākusi. Piedodiet, bet es bankām neticu, un tam ir milzu pamats. Jo ilgāk dzīvoju, jo mazāk ticu.

Deputāts Edvards Smiltēns 2015. gadā bija deklarējis 11 500 eiro uzkrājumu skaidrā, kas tagad, pēc deputāta teiktā, ir sarucis līdz aptuveni 9000. Vai tie tiek glabāti bankā vai mājās, nav lielas nozīmes, viņš saka.

Edvards Smiltēns

Edvards Smiltēns
Saeimas deputāts, “Vienotība”

Es neesmu īpaši uzmanību pievērsis tam, vai iemaksāt kontā vai nē.

Savukārt Ivars Zariņš ir viens no tiem, kurš izvēlējies atteikties no naudas turēšanas mājās. Savulaik viņš skaidrā glabāja 40 000 eiro. Kopš 2015. gada tie ir noguldīti bankā, jo deputāts bija noguris no pastiprinātās uzmanības, kāda bija pievērsta naudas krāšanai skaidrā.

Ivars Zariņš

Ivars Zariņš
Saeimas deputāts, “Saskaņa”

Man nācās atskaitīties gan atbildīgajiem, kompetentajiem dienestiem, gan arī žurnālistiem. Rezultātā tagad es glabāju tikai bezskaidrā naudā. Tā man ir ērtāk.

Deputāti, kuriem būs jāsaka galavārds, vai skaidras naudas krāšanas ierobežojumi tiks ieviesti, valdības piedāvātās likuma izmaiņas vērtē pretrunīgi. Edvards Smiltēns tās atbalsta.

Edvards Smiltēns

Edvards Smiltēns
Saeimas deputāts, “Vienotība”

Ir diezgan dīvaini, ka ir atsevišķas amatpersonas, kurām skaidras naudas uzkrājumos parādās summas 100 000 vai vairāk. Tādas summas parasti neglabā skaidrā naudā. Tās ir astronomiskas summas, kuras, es domāju, būtu jānogulda bankas kontā.

Turpretī kategoriski pret ierobežojumiem ir Jānis Klaužs. Viņš uzsver – nozīme ir tikai naudas izcelsmei, nevis tam, kā tā tiek glabāta.

Jānis Klaužs

Jānis Klaužs
Saeimas deputāts, ZZS

Saprotiet, tas ir vienkārši bērnišķīgi. Tas viss ir tik bērnišķīgi. Līdzvērtīgi tāpat, kad izņēma alkoholu no Saeimas bufetes. Tas ir bērnudārza līmenis. Un tagad tad nevar iziet tur desmit soļus, ieiet tuvākajā kafejnīcā un piedzerties?

Turklāt Jāņa Klauža vērtējumā nesalīdzināmi lielāku korupcijas risku rada nevis tās amatpersonas, kurām ir uzkrājumi, bet tās, kuras ir nonākušas kredītu žņaugos.

Jānis Klaužs

Jānis Klaužs
Saeimas deputāts, ZZS

Viņu var ietekmēt, uz viņu var iedarboties. Viņš tur par desmaizīti gatavs lielus nedarbus veikt. Tas ir bīstami, un tas ir slikti. Un tādus vispār nedrīkst ar likumu laist pie varas. Ne jau tos, kuriem ir nauda.

Skaidras naudas krāšanas ierobežošanu neatbalsta arī Ivars Zariņš. Viņaprāt, piedāvājums “nav naudas, nav problēmu” ir nepareizs, un liecina tikai par kontrolējošo dienestu nespēju pārliecināties par ienākumu likumību, nevis cīņu ar korupciju.

Ivars Zariņš

Ivars Zariņš
Saeimas deputāts, “Saskaņa”

Ja amatpersona ir uzrādījusi lielus skaidras naudas uzkrājumus, tā var būt pazīme iespējamām negodprātīgām darbībām. Tik pat labi tas tā var arī nebūt. Šeit, balstoties uz amatpersonas sniegto informāciju, atbildīgajiem, kompetentajiem dienestiem ir iespēja pārliecināties par to. Taču ko piedāvā likumprojekts – ja tas nebūs deklarēts, tad viss ir kārtībā. Tad viens ir tīrs, un otram nekas nav jādara.

Tam, ka šis ir piedāvāto izmaiņu trūkums, uzmanību pievērš arī domnīcas “Providus” pētnieks Valts Kalniņš.

Valts Kalniņš

Valts Kalniņš
“Providus” pētnieks

Protams, tas jau neliedz negodīgai amatpersonai, ja viņai reāli ir šīs summas, vienkārši nedeklarēt. Ja negribat, ka es deklarēju, tad es nedeklarēšu.

Tomēr viņš iestājas par skaidras naudas krāšanas ierobežošanu, norādot, ka tā ir novatoriska pieeja, kas tiek apspriesta arī citās Eiropas valstīs.

Valts Kalniņš

Valts Kalniņš
“Providus” pētnieks

Tāda ideja būtu apsverama, ņemot vērā to, ka pagātnē tiešām ir bijuši gadījumi, kad lieli skaidras naudas uzkrājumi, kas ir deklarēti, rada aizdomas, ka tās summas ir norādītas tāpēc, lai kaut kā attaisnotu nelegāli iegūtus ieņēmumus kaut kad nākotnē. To shēmu, protams, viennozīmīgi šāds aizliegums likvidētu.

Vienlaikus ar aizliegumu amatpersonām skaidrā glabāt vairāk par 7200 eiro, likuma izmaiņas paredz pienākumu valsts amatpersonām deklarācijā norādīt ne vien laulāto un radiniekus, bet turpmāk arī kopdzīves partneri. Runa ir arī par viendzimuma attiecībām, tāpēc valdība piedāvā šīs ziņas iekļaut deklarācijas nepubliskojamajā daļā, lai informācija par amatpersonu privāto dzīvi būtu pieejama tikai kontrolējošajām iestādēm, nevis publiskai apspriešanai.

Foto

2 komentāri

TOP komentāri

  • idiote
    0

    idiote

    LEMBERGS atpalicis no dzives,nevis 30 centi par katru maksajumu ,,,bet vesels 1 eiro

    18.04.2017 09:24

  • xXx
    0

    xXx

    Interesanti, kur Aivars Lembergs maksā par komunālajiem pakalpojumiem skaidrā naudā? Aiziet uz banku? Neraža - atkal jāmaksā komisijas maksa. Negribas ticēt, ka viņš iet pie katra komunālo pakalpojumu sniedzēja un samaksā kasē.

    16.04.2017 21:55

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Palīdzi savai ādai elpot! Četri likumi pareizai ādas attīrīšanai

Palīdzi savai ādai elpot! Četri likumi pareizai ādas attīrīšanai

Katru dienu mūsu āda ir pakļauta vides kaitīgajai ietekmei – gaisa un ūdens piesārņojumam, kā arī ultravioletajam starojumam. Pareiza un pilnvērtīga sejas attīrīšana ir pirmā palīdzība nogurušai ādai un svarīgs solis ādas veselības un jauneklīga izskata saglabāšanas virzienā.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas