Ažiotāžu Lietuvas sabiedrībā raisījusi Krievijas mākslas filma Kauja par Sevastopoli

0 komentāri

Patiess stāsts par kādas krievu snaiperes dzīvi Otrā pasaules kara gados vai kārtējais Krievijas propagandas produkts? Šādas diskusijas Lietuvas sabiedrībā izraisījusi Krievijas mākslas filma Kauja par Sevastopoli. Filma tagad tiek demonstrēta arī Latvijā.

Ienaidnieka ložu ieskauta mīlestība, uzstāšanās konferencēs, kuras ietekmēja Otrā pasaules kara rezultātu, vēlme dzīvot un bailes pazaudēt mīļoto cilvēku. Tā filmu aprakstos raksturota kinolente Kauja par Sevastopoli. Tomēr Lietuvas sabiedrībā izskanējis viedoklis, ko atbalstījuši arī vairāki politologi, ka filma ir hibrīdkara elements, un krievi ar to izplata savu propagandu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Lietuvā norāda, ka Krievija ar šo filmu vēloties parādīt, ka Sevastopole un Krima vienmēr bijušas Krievijas zemes, bet Otro pasaules karu izdevies uzvarēt tikai ar varonīgiem Padomju Savienības centieniem. Turklāt filmas rādīšanas laiks – pirms Otrā pasaules kara beigu septiņdesmitgades neesot izvēlēts nejauši.

Arī Latvijas politiķi atzīst, ka Krievija savus pilsoņus ar pompozām propagandas filmām ”iebaro” jau no PSRS dibināšanas. Tagad tas notiekot īpaši aktīvi, kamēr vairākas filmas par Staļina laika zvērībām Krievijā netiekot rādītas.

Tikmēr kino kritiķi propagandas elementus filmā nesaskata un iesaka to skatīties kā vēsturisku drāmu, biogrāfisku filmu par leģendārās padomju snaiperes Ludmilas Pavļičenko neticamo dzīves ceļu.

Filmas budžets ir 4,5 miljoni dolāru, tā sākta filmēt jau 2012. gadā, vēl pirms Krievijas un Ukrainas konflikta un Krimas aneksijas un ir šo abu valstu kinematogrāfistu kopdarbs. Tā šobrīd tiek izrādīta arī Ukrainā, tomēr ar citu nosaukumu Nesalaužamā.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas