Augsti viesi, simtiem pasākumu, iztērēti miljoni – Latvija gatavojas ES prezidentūrai

0 komentāri

Līdz Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē atlicis mazāk par trim mēnešiem. Tas būs pusgads, ko diplomāti sauktu par “lielisku iespēju”, kas rīdziniekiem sarūpēs ne vienu vien papildu sastrēgumu gaišā dienas laikā, bet – ko tas nozīmēs tiem, kas būs atbildīgi par simtiem pasākumu un augsto viesu uzņemšanu? LNT Top 10 pētīja, vai beidzot ir zināms, cik tas kopumā izmaksās? Un vai prezidentūras pārrraudzībai tiks veidots īpašo uzdevumu ministra amats? Un kādi mājasdarbi, turklāt angļu valodā, tagad steigšus jāpilda tiem, kas nedrīkst sajaukt Briseli ar Briseles kāpostiem?

200 dažādu pasākumu, tostarp augsta politiska līmeņa sanāksmes, 25 tūkstoši ārvalstu viesu, aptuveni 700 žurnālistu. Tas viss Latviju sagaida pēc nepilniem trīs mēnešiem, kad kļūsim par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti. Pirmie augstie viesi klāt būs jau janvāra sākumā. Kopīgu sēdi Gaismas pilī noturēs 27 eirokomisāri un Ministru kabinets. Visi kā viens uzsver, jauno ministru kompetence šoreiz būs īpaši svarīga.

Foto: LETAĀrlietu ministrs, Edgars Rinkēvičs (Vienotība):
Piekrītu pilnīgi prezidentam, kurš arī teica, ka pamatā šiem cilvēkiem jābūt gan ar izpildvaras pieredzi, gan ar zināmu pieredzi savā nozarē.

 

 

Foto: LETAPolitoloģe, Providus pētniece Iveta Kažoka:
Šajā valdībā ir svarīgi paņemt labākos no labākajiem, protams, ir liels jautājums, vai tas politiski izdosies ko tādu īstenot. Ja neizdosies, tad, atvainojos, bet paši vainīgi.

Jaunajiem ministriem simts dienu ieskriešanās laiks šoreiz netiks dots. Viņiem uzreiz būs jāsēžas teju skolas solā un īsā termiņā angļu valodā jāapgūst specifiski Eiropas Savienības jautājumi.

ĀM valsts sekretāre vietniece Eiropas lietās Inga Skujiņa:
Zibenīgi, zibenīgi. Zibenīgi būs jāapgūst Eiropas Savienības jautājumi. Ministriem ir sagatavoti īsi, es ceru, ka palīdzīgi sagatavošanas kursi. Mēs esam izvēlējušies britu valdības konsultantus, kas ir arī citām prezidentūrām, citām prezidējošām valstīm palīdzējuši sagatavoties.

Prezidentūrā visvairāk darba būs ārlietu ministram. Tāpēc jau pirms laba laika bija sākušās diskusijas par Eiropas lietu ministra portfeļa izveidi. Jaunievēlētās Saeimas politiķu vidū atbalsta īpaša amata idejai nav. Tomēr cilvēks, kuram ik nedēļu būs jāatskaitās eiroparlamentāriešiem par specifiskiem jautājumiem, būs vajadzīgs.

Politoloģe, “Providus” pētniece Iveta Kažoka:
Viņam būtu jābūt politiķim. Tāpēc, ka tas ir tas cilvēks, par kuru Eiropas Parlaments uzskata, ka viņam būtu jāveic dialogs. Eiropas Parlaments ļoti zemu vērtē iespēju, ka tas varētu būt ierēdnis. Tas ir bezatbildīgi domāt – nozīmēsim šim amatam kādu ierēdni un tas mums ļaus būt sekmīgiem savā prezidentūrā.

Šos pienākumus, visticamāk, varētu uzņemties bijusī prezidentūras sekretariāta vadītāja, kas tagad sēdusies Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces krēslā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība):
Personālija var būt atkal tikai viena un tā personālija šobrīd, kas attiecās uz valsts sekretāra vietnieku Eiropas Savienības jautājumos, ir Inga Skujiņa. Šis ir vienīgais risinājums, kā mēs varam strādāt. Mēs nevaram tagad  atrast amatu, teiksim, pilsonim Bērziņam, Kalniņam vai Krūmiņam, un cerēt, ka viņš divarpus mēnešu laikā spēs faktiski saprast, par ko ir runa un cienīgi strādāt.

Skujiņa par šādu iespēju pagaidām runā izvairīgi.

Foto: LETAĀM valsts sekretāre vietniece Eiropas lietās Inga Skujiņa:
Tas ir pilnīgi priekšlaicīgs jautājums. Es domāju, lai politiķi vienojās par to, kā risināt juridiski šo jautājumu. Šim cilvēkam ir nepieciešams politisks mandāts. Es esmu profesionāls diplopmāts.

Tikmēr ierēdņu apmācība iegājusi finiša taisnē. Dažāda veida kursi 1140 cilvēkiem noslēgsies jau šajā mēnesī. Sagatavošanas darbi vēl priekšā Nacionālajai bibliotēkai, kas būs jāpielāgo prezidentūras vajadzībām. Bibliotēkas funkcijas tā turpinās pildīt, vienīgi lasītājiem iekļūšanai ēka vajadzēs izmantot sētas durvis. Lai neveidotos sastrēgumi, ārvalstu viesus aicinās izmantot sabiedrisko transportu.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere:
Mēs ļoti ceram un strādājam uz to, ka lielākā daļa šo viesu izmantos pilsētas sabiedrisko transportu. Tas, kam būs paredzētas šīs te BMW automašīnas, kas ir augstākās klases automašīnas, būs šie te augsta līmeņa pasākumi, piemēram, Austrumu partnerības samits, ministru neformālās sanāksmes.

BMW nākamgad Latvijai piešķirs līdz 218 automašīnām, ļaujot prezidentūras budžetā ietaupīt 1,5 miljonus eiro. Taupīt nevarēs uz drošību, jo galvenā pasākumu norises vieta – Gaismas pils – ir ne vien arhitektūras pērle, bet arī pārbaudījums drošības speciālistiem. Dažāda līmeņa viesu drošību garantēs vairāki simti policijas, drošības iestāžu, ugunsdzēsēju un mediķu pārstāvji. Valdība par 2,5 miljoniem eiro ļāvusi policijai iegādāties papildu 40 spēkratus. No tiem puse būs motocikli, kuru lietderība kortežas pavadīšanai ziemā gan ir apšaubīta.

Foto: LETAIekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dmitrijs Trofimovs:
Esošais transports bija jau faktiski nolietojies un jāsaka apdraudēja jau ikdienas funkciju veikšanu. Motocikli tiks izmantoti primāri, kā es jau minēju, Austrumu partnerības pasākumu nodrošināšanai, arī tiklīdz laika apstākļi ļaus, tiks iesaistīti šajā darbā.

Vieglo auto iepirkums vēl nav noslēdzies, bet motociklu pirkšanu kavē saņemta sūdzība. Lai neveidotos sastrēgumi, atbildīgās iestādes sola iedzīvotājus laicīgi informēt par gaidāmajiem pasākumiem un ierobežojumiem.

Prezidentūras ārvalstu viesiem dāvina suvenīrus. Tradicionāli tā ir kaklasaite vīriešiem un lakatiņš sievietēm. Mūsējie tiks darināti no lina. Viesi tiks arī pie Latvijas keramiķu veidotiem svilpauniekiem.

Lai suvenīrus nevajadzētu glabāt, tie vēl nav tapuši. Tikmēr prezidentūras logotipam, kura pamatā ir dzirnakmens, jau izstrādātas lietošanas vadlīnija. Sekretariātā sev jaunas mājas radis arī kāds laukos iepriekš noputējis dzirnakmens. Tur patlaban vērojama darba duna.

Gatavošanās procesam rūpīgi seko kaimiņvalsts kolēģis. Igaunijai pienākums gaidāms 2018. gadā.

Igaunijas Ārlietu ministrijas eksperts Tomass Tirs:
Visa tā organizēšana, šeit būs vairāk nekā 200 pasākumu, kā nodrošināt, kā viss strādās, kā vajag, kas strādā, kas nestrādā? Kas bija labi plānots, kas varbūt ne tik labi? Ko mēs varam mazliet uzlabot?

Tikmēr pāri sadzīviskajām lietām ir saturs. Finanses, digitālie jautājumi un Eiropas Savienības starptautiskā loma, – būs trīs galvenie vaļi, uz kuriem plānots balstīt Latvijas prezidentūru. Aiz sarežģītajiem jautājumiem slēpjoties arī vienkāršas lietas.

ĀM valsts sekretāre vietniece Eiropas lietās Inga Skujiņa:
Mēs mēdzam izmantot, iepirkties interneta veikalā, cik mūsu dati ir droši? Šī ir tāda vienkārša atbilde vai skaidrojums, ko mēs darīsim, par ko mēs domāsim.

Centrālais prezidentūras pasākums – Austrumu partnerības samits, notiks maijā. Šaubu, ka tas varētu izraisīt Maskavas spiedienu, nav.

Foto: LETALatvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds:
Savu spiediena devu mēs absolūti dabūsim un, protams, ka šeit ir jābūt gataviem to, ka, iespējams, būs arī sabiedrībai jāpārliecina, nu, ka teiksim tiek aizliegtas kaut vai mūsu šprotes, pieņemsim, vai kāds cits dies pasarg incidentiņš var notikt. Ir jābūt gataviem, ka tādas provokācijas vai embargo ierobežojums būs. Viņš praktiski ir neizbēgams.

 

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs:
Mēs, protams, esam redzējuši, kas notika ar prezidentūru, kad savukārt tā bija Lietuvas atbildība. Protams, ka mēs ņemam vērā, ka mēs esam paaugstināta riska faktors, bet mēs arī darīsim visu, lai šos riskus līdzsvarotu.

Bažas pagaidām skaļi paustas tikai par prezidentūras izmaksām. 2013. gadā iztērēti 9,5 miljoni, šogad atvēlēti 44,3 miljoni, bet summa nākamajam gadam, kad jābūt vislielākajiem tēriņiem, būs zināma pēc 2015.gada valsts budžeta pieņemšanas. Atbilstoši iepriekš lemtajam tā nedrīkstētu pārsniegt 60 miljonus. Precīzi kopējie tēriņi būs zināmi tikai pēc prezidentūras.

Asu kritiku, kā ministrijas tērējušas sagatavošanai atvēlētos līdzekļus, paudusi Valsts kontrole. Regulāro, nevis prezidentūras funkciju finansēšanai iztērēti teju 300 000 eiro.

Foto: LETAValsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve:
Tas bija gan neatļautu un atlīdzības likumā neparedzētu piemaksu, naudas balvu, prēmiju maksāšanai, tas bija preču un pakalpojumu iegādei, telpu remontam, kas nav tieši saistīti ar prezidentūras izdevumiem. Nu un visilustratīvāk – dažādiem komandējumiem un apmācību braucieniem.

Ministrijas par pārkāpumiem brīdinātas. Tomēr bažas, ka līdzšinējā prakse nebeigsies, rada valdībā maijā mīkstinātās tēriņu vadlīnijas. No tām svītrots nosacījums, ka izmaksām jābūt tieši saistītām ar prezidentūru. Piemaksas ļauts saņemt tieši ar prezidentūru neiesaistītiem ierēdņiem, bet apmaksātas darba pusdienas turpmāk var organizēt ne tikai ministri un valsts sekretāri, bet arī departamentu direktori.

Pamats bažām nav zudis arī Valsts prezidenta ieskatā. To prezidents apliecināja LNT raidījumā “900 sekundes”.

Foto: LETAValsts prezidents Andris Bērziņš:
Pamats tam nav zudis. Ja mēs tērējam 100 miljonus eiro, tas ir daudz par daudz. Ja Lietuva spēja ar 60 miljoniem, kāpēc mums vajag tērēt daudz, daudz vairāk?

Prezidentūras reklāma latviešus salīdzina ar kokosriekstiem – cietiem no ārpuses, bet sirsnīgiem iekšpusē. Jautājums, vai patiesi viesmīlīgi un arī caurredzami spēsim tikt galā ar uzticēto pienākumu, paliek atklāts.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas