Ārvalstu studentu finansiālais pienesums sasniedzis farmācijas nozares apjomus

0 komentāri

Ārvalstu studentiem augstākās izglītības iegūšana Latvijā šķiet arvien pievilcīgāka. Pēdējos gados viņu finansiālais pienesums esot sasniedzis pat farmācijas nozares apjomus.

Studējošo ārzemnieku skaits Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir dubultojies, un viņi ar studijām šeit ir apmierināti, tā liecina jaunākais pētījums.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ja 2011. gadā Latvijā studēja 2,2 tūkstoši ārvalstu studenti, tad šobrīd mūsu valstī studē jau 5,5 tūkstoši, turklāt viņu pienesums valsts budžetam ir aptuveni 148 miljoni eiro gadā.

Sociologs Arnis Kaktiņš norāda: “Kā uzrādīja šis pētījums, tā patiesībā ir ļoti liela nauda, kuru ieved Latvijā katrs no šiem studentiem. Ja runā par iemesliem, kāpēc viņi ir izvēlējušies tieši Latviju, tad redzam, ka, pirmkārt, šeit lielu lomu spēlē tas, ka Latvija ir ES valsts”.

Turklāt studijas gadā vienam studentam izmaksā vidēji 5 000 eiro, kas ir krietni mazāk nekā, piemēram, Vācijā vai Lielbritānijā. Šorīt raidījumā 900 sekundes viens no pētījuma autoriem, Daunis Auers, atzina, ka vairums studentu ar dzīvi un sadzīves apstākļiem šeit ir apmierināti.

“Kopumā studentiem patīk studēt Rīgā, un tas nav pārsteigums – Rīga ir metropole – lielākā pilsēta Baltijas valstīs, šeit studē 70 000 studentu, kas ir trīsreiz vairāk nekā Tallinā. Rīgai ir milzīgs potenciāls, lai attīstītos kā studentu pilsētiņai,” stāsta Auers.

Visvairāk studentu ir no Eiropas Savienības, tai seko Krievija, Indija, Kazahstāna un Zviedrija. Mūsu valstij tas ir milzīgs ekonomiskais pienesums – 148 miljoni eiro gadā. Tas ir līdzvērtīgi farmācijas nozares pienesumam, kas tiek uzskatīta par vienu no Latvijas perspektīvākajām jomām. Tagad atklājas, ka “Latvijas Nokia” ir izglītības eksports.

Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis norāda: “Mēs jau daudzus gadus mēģinām valdībai un ministriem skaidrot, ka šī nozare ir ļoti ekonomiski izdevīga Latvijai, jo šeit mēs varam to potenciālu izmantot, kas ir ļoti labi atjaunojams un Latvijas resursus neizniekojam”.

Tagad izrādījies, ka pat bez ievērojama valsts atbalsta un stratēģijas augstākās izglītības eksports Latvijā ir kļuvis par nozīmīgu tautsaimniecības nozari.

“Šis potenciāls ir milzīgs, un Latvija tikai tagad sāk apjaust to spēku, kas mūsos ir slēpies, jo izglītības sistēma šajos gados, šajos krīzes un pēckrīzes gados nav zaudējusi pašu galveno – atbildības sajūtu par kvalitāti, kas ir jāgarantē,” teic RTU rektora vietnieks Igors Tipāns.

Pētījumā gan secināts, ka nepieciešama efektīvāka sadarbība ar valsts iestādēm, piemēram, lai ātrāk izskatītu studentu vīzu pieteikumus. Tāpat vēl jādomā par kopmītņu remontu un jaunu būvēšanu, jo, lai spētu palielināt ārzemju studentu skaitu, ir jāspēj nodrošināt ne tikai attiecīga izglītības, bet arī sadzīves kvalitāte.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas