Arī Latvijā noguldītājiem var nākties maksāt par naudas turēšanu bankās

0 komentāri

Banku klientiem eirozonā, tostarp Latvijā, tuvākajā nākotnē, iespējams, būs jāmaksā par naudas glabāšanu bankās, kā to jau šobrīd spiesti darīt noguldītāji Šveicē un Zviedrijā.

Tās ir sekas Eiropas Centrālas bankas bezprecedenta politikai, jau vairāk nekā gadu piemērojot negatīvas procentlikmes pašu privāto banku noguldījumiem. Tas tiek darīts, lai simulētu kreditēšanu un ekonomisko izaugsmi Eiropā, taču pagaidām bez būtiskiem panākumiem un līdz ar to ”lētās naudas” ēnas pusi var sākt izjust arī parastie banku klienti.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka pieņēma vēsturisku lēmumu samazināt banku noguldījumiem piemēroto procentu likmi līdz mīnus 0,4%. Tik lēti eiro nav maksājis nekad.

Par katriem 100 eiro, ko privātbankas tur kādā no Eiropas centrālajām bankām un kas neveido obligāto rezervi nebaltām dienām, jāmaksā 40 eirocenti. Tā kā runa ir par miljardiem, izdevumi ir milzīgi.

Latvijas Bankas pārstāve Krista Kalnbērziņa:

Eiropas Centrālā banka un pārējās centrālās bankas [negatīvās procentlikmes] piemēro, lai mudinātu privātas bankas tērēt savus naudas pārpalikumus kreditēšanas stimulēšanai.

Kārlis Danēvičs, SEB Bankas finanšu direktors:

Mēs to saucam par soda naudu par naudas turēšanu centrālajā bankā, nevis aizdošanu. Tas nodoms ir labs, sekmēt aizdošanu, mazināt bezdarbu un veicināt ekonomikas attīstību eirozonā.

Par spīti negatīvo procentlikmju politikai, ko Mario Dragi vadītā eiroiestāde piekopj kopš pērnā gada sākuma, kreditēšana pieaug ļoti lēni gan Latvijā, gan pārējā Eiropā. Privāto banku īpašnieki apgalvo, ka naudu nav kam dot, jo ekonomika stagnē.

Tā vietā sākas runas par izdevumu pārlikšanu uz klientu pleciem

Piemēram, Zviedrijā, kur bāzētas daudzas Latvijas kredītiestādes, par noguldījumu turēšanu bankā ir jāmaksā klientam, nevis otrādi. Līdzīga situācija var izveidoties arī Latvijā.

Kārlis Danēvičs, SEB Bankas finanšu direktors:

Šveicē un Zviedrijā likmes ir vēl negatīvākas un jau ilgāku laiku. Līdz ar to tur šis fenomens ir jau pazīstams. Lieli un vidēji uzņēmumi Zviedrijā par lielas naudas turēšanu, nevis investēšanu, maksā negatīvas likmes.

Andris Fomins, Banku augstskolas docents:

Negatīvas procentlikmes var kļūt par realitāti arī Latvijā. Sākuma tā varētu kļūt par realitāti lielajiem noguldītajiem, bet mazos noguldītājus tas varētu skart pašā pēdēja kārtā. Tas vēl ir jautājums, kad un vai tas notiks.

Latvijas Banka, kura piedalās eiro monetārās politikas veidošanā, gan uzskata, ka mūsu privātbankām nebūtu nekāda pamata domāt par negatīvām procentu likmēm klientiem.

Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas pārstāve:

Banku pelnītspējas rādītāji pie mums ir vieni no augstākajiem eirozonā, turklāt mums ir salīdzinoši liela banku konkurence un klientiem ir no kā izvēlēties.

Vienlaikus eksperti neizslēdz, ka privātpersonas varētu ciest pastarpināti, jo var pieaugt citu banku pakalpojumu cenrāži. Neatkarīgi no tā, vai depozītu likmes paliks ap nulli kā pašlaik, vai kļūs negatīvas kā Zviedrijā, Banku augstskolas docents aicina apsvērt brīvo līdzekļu ieguldīšanu alternatīvos uzkrājumos, kā trešais pensiju līmenis vai dzīvības apdrošināšana. Tāpat labāku peļņu sola akciju fondi, kuros gan arī risks zaudēt naudu ir lielāks.

Video

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas