Alimentus Latvijā nemaksā teju 30 000 vecāku

6 komentāri

No prāvām naudas summām nāksies šķirties arī negodprātīgiem bērnu vecākiem. Šodien sākusies uzturlīdzekļu nemaksātāju publiska kaunināšana. Sabiedrība tagad var uzzināt to vecāku vārdus, kuri līdz šim nekādā veidā nepiedalās viena vai pat vairāku bērnu aprūpē un nemaksā uzturlīdzekļus.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda mājaslapā šodien uz 53 lapām publicēts saraksts ar 1733 parādnieku datiem. Tie liecina, ka par saviem bērniem nerūpējas galvenokārt vīrieši. Alimentus nemaksā gan tie, kuri tikko sasnieguši 19 gadus, gan tie, kam pāri 68 gadiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Vārdu publicēšana kā preventīvs pasākums ir nesis pirmos augļus – vairāki simti parādnieku bailēs no iekļūšanas publiskajā sarakstā sākuši labprātīgi pildīt saistības. Šogad piecos mēnešos fonds atguvis par 26% vairāk nekā pirms gada tos uzturlīdzekļus, ko valsts bija izmaksājusi līdz šim vienaldzīgā vecāka vietā.

Alimentus Latvijā nemaksā teju 30 000 vecāku, to vietā fonds 11 gados izmaksājis 134 miljonus eiro, bet regresa kārtībā atguvis 16 miljonus. Vairāk nekā pusei parādnieku parāda apmērs ir līdz pieciem tūkstošiem eiro.

Uzturlīdzekļu garantiju fonds šobrīd saņēmis vēl 242 piekrišanas publiskot parādnieku datus. Parādnieks par to tiek informēts, un, ja uz to nereaģē, arī viņa vārds nonāk melnajā sarakstā, kas tiek atjaunots reizi trijās darbdienās.

6 komentāri

TOP komentāri

  • Saulis
    +5

    Saulis

    Man būtu ierosinājums - tā vietā, lai atspoguļotu tikai vienu un, jāsāka, visai debīlu pozīciju uzturlīdzekļu parādnieku jautājumā, kur acīmredzami ir izvērsts hibrīdkarš ar visiem tam raksturīgajiem propogandas līdzekļiem no valsts puses, akli pavērstiem pret tiem, kam kaut kas ir nogājis greizi šajā dzīvē, bet neviens par to neliekas ne zinis, TV3 komandai uzsākt projektu, kurā atsoguļotu jau reālus uzturlīdzekļu parādnieku dzīvesstāstus, bet ne no šīs valstī bezatbildīgi izvērstās propogandas puses, kas neparedz rēķināšanos ar cilvēkiem, bet gan izrēķināšanos. Man prasītos redzēt, iepazīt un saprast to cilvēku kontingentu, kam dzīvē nav viss tik gludi gājis. Visticamāk, tie nav visu mūžu bijuši kādi tur bomži, kuri pret sievietes gribu vilkuši vai paši ar varu vai viltu ir ievilkti ģimeniskās attiecībās, tad pamesti vai paši to mīlas ligzdiņu atstājuši. Manuprāt, te atklātos visai plašs un arī inteliģencei tuvu stāvošs diapazons. Iespējams, tie ir arī visādi citādi cienījama darba darītāji (vai vismaz tādi kādreiz bijuši). Manuprāt, tas ir galēji netaisnīgi, ka valsts ar šiem cilvēkiem nestrādā. Augsti civilizētā valstī līdz ar pirmajām uzturlīdzekļu parāda pazīmēm pieklātos par šiem cilvēkiem sākt pastiprināti interesēties sociālajam dienestam ar krīzes psihologu priekšgalā. Un Latvijai kā valstij pat būtu jāuzliek par pienākumu neatlaist šos cilvēkus likteņa varā, bet gan pieskatīt un ģimenes lietu ietvaros risināt šīs domstarpības starp iespējām, gribēšanu un varēšanu

    Personīgi es uzskatu, ka ne jau šie cilvēki ir parādā valstij, bet gan otrādi - valsts ir parādā šiem cilvēkiem. Apskatieties, kādus dokumentu plūdus ir sarakstījuši ierēdņi, lai atkratītos no ģimenei labvēlīgas vides nodrošināšanas Latvijā un kauninātu tos, kas ar to minimumu, ko Latvija tiem garantējusi, nav spējuši tikt galā un izsisties cilvēkos. Un par to visu ierēdņi ir saņēmuši (vēl joprojām saņem algas), paši neko izšķiroši kvalitatīvu priekš šiem ļaudīm nedarot, tikai darbojoties kā soģi pret cilvēkiem, kuri lielākais vairums vienkārši bezjēgā kaut kur nostrādā savu dzīvi, jo kur tu cilvēks liksies (jā, dažs labs arī iedzerot un cerot uz labākiem, viņam saprotamiem laikiem, dažs labs dzerot, jo tā izdzīvot ir lētāk un arī veselais saprāts uz laiku tiek nomākts, kad trejdeviņas reizes tie no valsts puses caur dupšu deldētājām bābām valsts kantoros pasūtīti kur acis rāda), izsalkuši pēc mīlestības un padoma - reāla, ne pazemojoša, un vērā ņemami taustāma. Ja apkopotu visus līdzekļus, ko valsts ir tērējusi un vēl joprojām tērē savai soģu politikai, vērstai pret kādu no šiem vecākiem (tātad tas emocionāli grauj arī to bērnus, ja vien tie nav laboratorijas apstākļos mēģenēs radīti), kuriem ir atklāti pateikts- ejiet tur, nezin kur- tātad uz pelēkās ekonomikas zonu vai ekonomiskajā izsūtījumā,- un atnesiet mums džunguru naudas, tātad - ja apkopotu šos valsts bezjēgā tēriņus un novirzītu tos uz ģimenes pabalstiem uzturlīdzekļu parāda segšanai, lietas būtu atrisinājušās pašas no sevis bez visa šī dzimumnīdēju jandāliņa, kas riņķī un apkārt ģimenes lietām uzturlīdzekļu jautājumos valstī ir izvērtusies. Jā, ar muldēšanu draudzēties ierēdņus māca, bet ar matemātiku iedzīvotāju labā ne sevišķi - tā viņiem nav vajadzīga. Ja kas, sirdsapziņas atslodzei pieslēgsies kādam ES fondam, lai veicinātu labklājības sildīšanu valstī, pašiem algas būs, bet tie, kuru vārdā tiešām kas reāli kvalitatīvs un taustāms izdarāms būtu, grims uzturlīdzekļu parādos. Valsts ir parādā šiem ļaudīm, bet ne otrādi. Valsts ir parādā..

    02.07.2015 13:34

  • Raimonds tinte
    0

    Raimonds tinte

    Man pašam euro pietrūkst, spēļu automātiem un bamšļiem-KĀDI VĒL ALIMENTI!?!

    20.09.2015 19:40

  • Saulis
    0

    Saulis

    Tur var gaidīt un negaidīt, bet valstij arī pirms iestāšanās ES ir savi pienākumi uzlikti un tā tos ir apņēmusies, bet pilda mākoņstūmēju līmenī. Un arī bez tā, ka valsts nepilda savas saistības labklājības jomā, likums darbojas tā, ka no to algām, kuri nespēj nomaksāt uzturlīdzekļus, automātiski tiek atvilkta daļa ienākumu. Tātad tīri fiziski pēc likuma, kurš ļoti labi darbojas, personai nav iespējams būt par ļaunrātīgu uzturlīdzekļu nemaksātāju, jo tad viņš sēdētu cietumā. Cita lieta, ja nepietiek; un kad alga ir vien nieka minimālā vai nedaudz virs, kur likums atstāj tikai pusi no tā, tad kar zobus vadzī

    02.07.2015 14:41

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas