Aizdomas par sarunātu LED lampu iepirkumu Vides ministrijā

1 komentārs

Valsts vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) februārī pašvaldībām izsludināja projektu pieteikšanu ielu apgaismojuma kvēlspuldžu nomainīšanai ar LED lampām. Ministrijai bija 4,2 miljoni eiro. Tas bija ceturtais un pēdējais konkurss šajā programmā. 29. maijā visiem darbiem bija jābūt pabeigtiem un naudai samaksātai. Tāpēc konkurss noritēja lielā steigā. Lai izpildītu prasības, pašvaldības bija spiestas balansēt uz likuma pārkāpuma robežas.

Ministrija saņēma 73 pieteikumus, naudu piešķīra 32 projektiem. Zaudējušās pašvaldības ministrijai pārmet, ka nav reāli sagatavot projektus tik īsos termiņos. Arī pārsūdzēt lēmumus par projektu noraidīšanu nav jēgas. Taču tie nav vienīgie apstākļi, kas rada šaubas par konkursa godīgumu. Ministrijas ierēdņi nevar izskaidrot, kāpēc konkursā galvenokārt uzvarējuši projekti, kas solījuši uzstādīt kādas konkrētas firmas gaismekļus.

Pēdējais konkurss par parasto lampu aizstāšanu ar LED lampām ielu apgaismojumā bija īpaši kārdinošs. Pašvaldības saņēma 70% līdzfinansējumu ne tikai par gaismekļiem, bet arī par stabu uzstādīšanu un vadu pievilkšanu. Mīnuss bija ļoti īsie termiņi, kuros darbi jāpabeidz.

Konkursu VARAM izsludināja 19. februārī. Projekti bija jāiesniedz mēneša laikā, bet darbi jāpabeidz līdz jūnijam. Agrāk to neesot varēts izdarīt, jo nav bijis zināms, vai programmai būs nauda. Jau izsludināšanas brīdī bija skaidrs, ka projekts būs jādzen cauri ļoti īsos termiņos. Neskatoties uz lielo steigu, pieteicās 73 pašvaldības. Talsu novads pieteica divus projektus.

Talsu novada pašvaldības vadītājs Aivars Lācarus

Sabilē ir jāuzliek lampas, LED apgaismojums, tas mums ir ļoti svarīgi, jo Sabilē ir tāda īpatnēja vieta. Tur ir pietiekami daudz tranzīta kustības, arī kriminogēnsituācija ir tāda, kā lai pasaka, nedaudz virs vidējā. Un mēs esam uzlikuši arī kameras. Bez apgaismojuma ar kamerām tas nedarbojas. Stendē ir plašāki tie darbi, jo tur ir ar jaunu stabu izbūvi. Stende ir jauna pilsēta salīdzinoši, jau padomu laikos ielas ir radušās spontāni, un tagad tās vietas kur apgaismojuma nav vispār, tagad ir jāierok stabi, pārējās vietās ir jānomaina apgaismojums uz jaudīgu un sakarīgu apgaismojumu. 

Talsu novads abiem projektiem saņēma pusmiljonu eiro. Taču konkurenti konkursu apstrīdēja un pēc likuma darbus nedrīkstēja sākt. Sūdzību iepirkumu uzraudzības birojā izskatīja šonedēļ. Tomēr Nekā personīga pārliecinājās, ka darbi Stendē jau ir pabeigti, lai gan pašvaldība vēl nebija noslēgusi līgumu ar darbu veicēju un nebija arī zināms, vai iepirkumu uzraugi to atļaus darīt.

Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka jaunās gaismas Stendē vakaros spīd jau nedēļu. Arī Ogre nepaspēja darbus pabeigt noteiktajā termiņā. Lampas uz ielām lielā steigā mainītas vēl jūnija pirmajās dienās. To piefiksējusi firma, kuras projekti konkursā nav atbalstīti. Ogres mērs Artūrs Mangulis skaidro, ka jūnija sākuma notikuši lampu remontdarbi. Visi papīri esot kārtībā.

Ogrēniešu kaimiņiem Lielvārdē nepaveicās. Viņi naudu nedabūja. Deviņas dienas pirms konkursa noslēguma saņemta vēstule ar atteikumu. Lielvārdes mērs Aivars Troska ir pārliecināts, ka pieteikums noraidīts nepamatoti, taču arī ar sūdzēšanos neko mainīt nevarot.

Tomēr vairākas pašvaldības ir tik nokaitinātas, ka uzrakstījušas sūdzības ministrijai. Tās joprojām neesot izskatītas. Pat ja pašvaldībām izrādīsies taisnība, pie naudas tikt vairs nevar.

Lielāko daļu konkursā vinnējušo projektu vieno kopīga iezīme. No 27 pašvaldībām, 20 vietās paredzēts uzstādīt firmas Vizulo gaismekļus. Astoņās pašvaldībās to dara pats Vizulo, vēl divpadsmit tos uzstāda citas firmas.

Konkursa īsie termiņi aizbiedēja lielos gaismekļu ražotājus, tādus kā Osram vai Philips. Viņi nebija gatavi ražot tūkstošiem lampu, kas neveiksmes gadījumā paliktu noliktavā. Vizulo tā neesot problēma:

Piegādājamo gaismas ķermeņu apjoms šajā iepirkuma konkursā, salīdzinot ar starptautiskajiem konkursiem, kuros VIZULO piedalās, ir normāls un nav uzskatāms par kaut ko ārkārtēju, jo vienā projektā piegādājamo gaismekļu apjomi ārvalstu konkursos var būt līdz pat 15 reizēm lielāki. Savas iespējas piedalīties konkursos plānojam un izvērtējam ļoti atbildīgi, līdz ar to piedalījāmies konkursos atbilstoši mūsu ražošanas līnijas kapacitātei.

Lursoft dati liecina, ka SIA Vizulo dibināts 2012. gada beigās. Tā īpašnieks ir Akciju sabiedrība Vizulo. Abos uzņēmumos valdes priekšsēdētāja ir Indra Zinkeviča. Viņa ir arī uzņēmuma Moduls Interjers padomē. Arī Moduls Interjers veiksmīgi piedalījās konkursā, kur ieguva tiesības par vairāk nekā miljonu eiro mainīt apgaismojumu Rīgā. Šā uzņēmuma padomē darbojas arī apsviedīgais, politiskajām aprindām pietuvinātais Māris Martinsons.

Neviens par konkursu atbildīgais nevar izskaidrot, kā tas gadījies, ka komisija atbalstījusi tās pašvaldības, kas grasās uzstādīt tieši Vizulo. Konkursa komisijai neesot bijis zināms, kādas firmas lampas katra pašvaldība ir izvēlējusies.

Tomēr Nekā personīga rīcībā ir vēstule, kurā ministrija pašvaldībām prasa iesniegt ražotāja noteiktos gaismekļa tehniskos parametrus, kas nozīmē, ka komisijai bija informācija par izvēlētajām firmām. Šādas vēstules ir saņēmušas vairākas pašvaldības, kas sākumā projektā nebija norādījušas ražotāju. Vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards skaidro, ka projektam nav rūpīgi sekojis līdzi, nezina, kas ir uzvarētāji, un par firmu Vizulo neko nav dzirdējis. Martinsonu gan pazīstot, bet par viņa darījumiem neko nezina.

Konkursā zaudējušās pašvaldības projektu sagatavošanā ir iztērējušas tūkstošus. Tagad tām atliek cerēt, ka nākotnē valdība atradīs naudu līdzīgai programmai, lai ieceres realizētu. Bez valsts atbalsta šādus projektus vairums pašvaldību pašas nevar atļauties.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Nātrijs
    +1

    Nātrijs

    Cik naivi tie pašvaldību vadītāji, Lācarus - kam tev tie LED gaismekļi vajadzīgi par 600 eur /gb un AKTI ar atpakaļ ejošiem datumiem? Uzlicis būtu Sabilē un Stendē Nātrija baismekli par 50 eur / gb un vēl pietiktu piķis citam pilsētām? Mangulis - kārtīgs mākslinieks , bet intervijā izgāzās..

    23.06.2015 09:21

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas