97% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimniecībai Latvijā ir nākotne

1 komentārs

Absolūtais vairākums jeb 97% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimniecībai kā nozarei Latvijā ir nākotne un to nepieciešams turpināt attīstīt, lieciena Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vispārliecinošāko nostāju par nepieciešamību nozari attīstīt – “noteikti” – pauda 75% aptaujāto, bet mazliet vājāku atbalstu, sakot “drīzāk jā”, izteica 22% aptaujas respondentu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Nepieciešamību nozari attīstīt nesaredz vien 1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Kopumā uz lauksaimniecības nākotni Latvijā optimistiski skatās 80% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, savukārt skeptiski – 14% respondentu.

Iedzīvotāji gatavi pirkt Latvijas preces

Lūgti atklāt, ko paši personiski būtu gatavi darīt, lai palīdzētu attīstīt lauksaimniecību Latvijā, visbiežāk aptaujātie minēja, ka varētu pirkt Latvijas ražojumu, pat ja tas būtu dārgāks nekā importa preces. Tā atbildējuši 57% respondentu (2009. gadā šis variants licies pieņemams tikai 26%).

Savukārt katrs ceturtais respondents atzina, ka, atbalstot Latvijas lauksaimniekus, gatavs pat pilnībā boikotēt visu importa produkciju. Tikmēr 26% aptaujāto atzina, ka lauksaimniecības nozares uzplaukuma vārdā būtu gatavi ķerties pie pragmatiskākas atbalsta izrādīšanas un lauksaimniecības produkcijas ražošanai pievērsties paši. Atbalstīt lauksaimniekus, piedaloties protesta akcijās, būtu gatavi vien 11% respondentu, bet maksāt lielākus nodokļus, lai lauksaimniekus subsidētu, – tikai 7%.

Vaicāti par to, kurās jomās būtu jāattīsta Latvijas lauksaimniecība, respondenti visbiežāk minējuši piena un piena produktu ražošanu (71%), kā arī gaļas un gaļas produktu ražošanu (66%). Tam seko graudaugu, pākšaugu, eļļas augu un to produktu ražošana (40%), augļu un dārzeņu audzēšana, kā arī to izstrādājumu ražošana (28%), bioloģiskā lauksaimniecība un zivkopība (23%), lauku tūrisms (15%) un citi, retāk minēti varianti.

“Aizvien vairāk cilvēku saprot, ka lauksaimniecības nozare jāpārorientē no piena ražošanas un pārstrādes (-5% salīdzinājumā ar 2009. gadu) uz citām jomām, piemēram, gaļas ražošanu un pārstrādi (+2% salīdzinājumā ar 2009. gadu un 66% kopumā). Iespējamais skaidrojums varētu būt iedzīvotāju novērojumi, ka pienu un piena produktus kļūst aizvien grūtāk pārdot ar pievienotu vērtību – šajā nozarē vienmēr uzvarēs zemākā cena. Diemžēl Latvijas lauksaimnieki nevar konkurēt ar tik zemām cenām un vienlaikus nosegt visas izmaksas. No otras puses gaļas nozarē ir pietiekami daudz iespēju ar lielu potenciālu. Latvijā ikgadējais gaļas patēriņš ir ~63 kg uz mājsaimniecības locekli, savukārt Eiropā vidējais patēriņš ir ~82 kg uz mājsaimniecības locekli. Līdz ar to statistiski mums ir liels potenciāls ne tikai eksporta, bet arī iekšējā tirgū,” komentē Heino Lapiņš, HKScan Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Eksports vai kooperatīvu izveide?

Savukārt, raksturojot lietas, kuras Latvijas lauksaimniekiem būtu jādara iesākumā, lai Latvijā attīstītos lauksaimniecības nozare, respondenti visbiežāk pauduši viedokli, ka lauksaimniekiem pašiem būtu jāpārstrādā sava produkcija gatavos produktos (52%), bet tikai nedaudz mazāks respondentu īpatsvars (49%) uzskata, ka lauksaimniekiem pašiem arī būtu sava produkcija jātirgo. Tajā pašā laikā 45% aptaujāto uzskata, ka Latvijas lauksaimniecību pozitīvi ietekmētu aktīvāka apvienošanās kooperatīvos.

Jāatzīmē, ka 2009.gadā uzskats, ka lauksaimniekiem būtu jāapvienojas kooperatīvos, tika pausts ievērojami biežāk (64%).

32% norādīja, ka lauksaimniekiem jākļūst aktīvākiem un pašiem vairāk jāmeklē eksporta iespējas, kā arī vairāk jāinvestē tehnoloģiju un iekārtu attīstīšanā.

“Respondentu viedoklis, ka lauksaimniekiem pašiem būtu jāpārstrādā sava produkcija gatavos produktos (52%), pašiem tā jātirgo (49%), kā arī jāstiprina kooperācija, jāpievienojas kooperatīviem (45%) atklāj pāris nianses sabiedrības domāšanā. Pirmkārt, zinot šā brīža aktualitātes lauksaimniecības nozarē, proti, likstas saistībā ar piena iepirkuma cenu, nav grūti izspriest, no kurienes “aug kājas” secinājumam, ka, piemēram, lauksaimniekam pašam būtu jāpārstrādā sava produkcija gatavos produktos. Medijos virmo informācija, ka zemnieks subsidē piena pārstrādi un, protams, ka pirmā intuitīvā doma, kas ienāk prātā, spriežot, kā šo problēmu atrisināt, ir ierosinājums lauksaimniekam pašam to pārstrādāt. Šāda atbilde savā ziņā ilustrē latvieša dzīvesveidu, kas ir tendēts uz kļūšanu par “cilvēku-orķestri” – pašam ražot, pašam pārdot, pašam rūpēties par lopu labturību, pašam pārzināt bioloģiju, veterināriju un lauksaimniecības inženierijas jaunākos trendus, būt zinošam saimniecības finanšu pratībā un pašam nodrošināt grāmatvedību, pašam remontēt saimniecību, pašam cīnīties par piešķirto ES fondu pārskatīšanu/palielināšanu, braucot uz Briseli un piedaloties piketos utt.,” viedokli pauž Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pētījuma rezultāti atklāj arī sabiedrības viedokli par faktoriem, kas visvairāk traucē Latvijas lauksaimniecības attīstībai. Respondenti vienlīdz bieži (50%) nosaukuši Eiropas Savienības (ES) sankcijas un Krievijas pretsankcijas, kā arī importa produktu zemās cenas. 34% aptaujāto kā attīstībai kavējošu faktoru minējuši nepietiekamu valsts atbalstu un nepārdomātu likumdošanu.

Ņemot vērā ES īstenotās politikas ietekmi uz lauksaimniekiem, aptaujātie tika lūgti raksturot savu attieksmi pret ES atbalstu Latvijas lauksaimniekiem. Visbiežāk aptaujas dalībnieki pauda viedokli, ka ES atbalsts Latvijas lauksaimniekiem ir netaisnīgs, salīdzinot ar atbalstu, ko gūst  “vecās” ES dalībvalstis (49%), bet nedaudz retāk (45%) respondenti sacīja, ka ES atbalsts vietējiem lauksaimniekiem ir zems, bet vēl zemāks ir atbalsts, ko sniedz valsts.

27% respondentu uzskata, ka Latvijas lauksaimnieki neprot pietiekami labi apgūt ES fondus, kamēr 25% izteica viedokli, ka ES atbalsta sadalīšanas principi starp apakšnozarēm un lauksaimniekiem ir nepareiza.

1 komentārs

TOP komentāri

  • SO.
    0

    SO.

    Ar vārdiem atbalsta daudzi, bet kur radīsies cilvēki, kas to darīs, ja no laukiem bēg un no lauku darbiem izvairās tik daudzi, sevišķi jaunieši.

    14.05.2016 17:42

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas