Vai Latvijā būtu iespējama Vīlandes skolas traģēdijas atkārtošanās?

0 komentāri

Šaušana skolās, kurās cieš skolotāji un skolēni, un pie kā diemžēl esam pat pieraduši, likās iespējama tikai tur, kur ieroči daudz vairāk nekā pie mums ir sabiedrības ikdiena. Tomēr traģēdija Vīlandes skolā liek arī mums uzdot jautājumu – vai tieši tas pats nevar notikt kādā Latvijas skolā?

Top 10 skaidroja, kāda ir skolēnu un arī skolotāju agresija Latvijas skolās? Cik daudz ir sūdzību par vardarbību un agresīvu rīcību skolās? Un cik daudz var izturēt mūsu bērni un skolotāji, līdz viņu dusmas kļūs par dzirksteli negatīvo emociju pulvera mucā?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Arī skolas Latvijā nebūt nav tā drošākā vieta ne bērniem, ne skolotājiem. Smagi konflikti veidojas starp skolēniem, ir skolēnu vardarbība pret skolotajiem, bet Izglītības kvalitātes dienestu un bērnu tiesību aizsardzības inspekciju pārsteidz – joprojām katru gadu ir sūdzības par skolotāju vardarbību pret bērniem.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vecākā inspektore Inga Krastiņa:
Skolotāji visvairāk ir emocionāli vardarbīgi pret skolēniem, izsakot draudus, sauc arī par stulbeņiem, salīdzina dažādās kategorijās, nievājoši izturas, norādot – kādi vecāki, tādi bērni –, dažādas piezīmes par ārējo izskatu. Protams, ir bijuši arī gadījumi, kad skolotāji izturas fiziski vardarbīgi pret skolēnu, iesitot pa seju, arī satverot aiz kakla uz žņaudzot.

Šāda nesavaldīšanās vairākiem skolotājiem ir beigusies ar atlaišanu, bet ne liegumu strādāt kādā citā skolā. Tie skolotāji, kuri darbu turpina, pret sevi savukārt atpakaļ izprovocē skolēnu agresivitāti. Sabiedrību šogad pārsteidza kāda 6. klases meitene, kas mūzikas skolotājas plecā trieca zīmuli.

Meitene pēc tam rakstīja: ”Skolotāja sāka bļaut uz mani un klases priekšā nosauca mani par ”stulbeni” un ”plānprātīgu bērnu”, jo es netīšām biju neprecīzi norakstījusi ritmu. Tad es nesavaldījos un savas trīs mēnešus krātās dusmas laidu ārā. Pateicu skolotājai, lai viņa ”iet d***t”, jo es vairs nevarēju izturēt viņu, un tas bija pirmais, kas man iešāvās prātā. Es iedūru viņai plecā ar zīmuli, saplēsu savu mājas darbu, savācu savas mantas un pateicu ”atā” un aizgāju prom. Pēc tam man kļuva labāk, jo 3 mēnešus biju krājusi dusmas uz viņu par bērnu apsaukāšanu, apcelšanu un pārmetumiem par katru sīkumu.”

Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa psihologi reti, bet tomēr saņem zvanus no nepilngadīgajiem, izsakot galēju nepatiku pret skolotājiem, kas klases priekšā bērnus pazemo un izturas nievājoši.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja:
Ir gatavs sist vai nošaut, tad ir svarīgi saprast, reaģēt, cik bērns iekšēji slikti jūtas, un vai kāds to vispār ir pamanījis. Drīzāk mums ir jāuztraucas par tiem gadījumiem, kad bērns ir ļoti noslēgts sevī, kad šī agresija sākotnēji nav vērsta uz āru, mēs tā kā nepamanām, par ko šis bērns raizējas, par ko domā, kas ar viņu notiek.

Tieši šāda pret skolotājiem ilgi krāto negatīvo emociju neprognozējamā sprāgšana ir visbīstamākā. Amerikas Savienotās Valstis tam ir uzskatāms piemērs. Tikai šā gada desmit mēnešos vien nepilngadīgie amerikāņu skolēni sarīkojuši 249 apšaudes skolās, kopumā nogalinot 287 skolotājus un klases biedrus. Šaušana ASV skolās ir kļuvusi jau tik ikdienišķa, ka pasaules ziņu aģentūras par to raksta tikai tad, ja upuru skaits sasniedz vismaz desmit. Latvijai tas ir bijis kaut kas tāls un svešs, līdz šāds noziegums šonedēļ pietuvojās mūsu robežai. 15 gadīgs skolēns nošāva skolotāju Vīlandes pilsētā Igaunijā. Šeit Latvijā neviens skolotājs nav nogalināts, taču Izglītības kvalitātes valsts dienestā atzīst – diemžēl tas reiz var notikt arī pie mums.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs:
Tādas situācijas, es pieļauju domu, varētu notikt.  Jautājums ir, kā to uzraudzīt, kā iestādes vadītājs var pārliecināties, ka tam skolēniem patiešām nav līdzi ieroča – nazis, šķēres vai šaujamierocis – tas ir tas šā brīža jautājums. Direktors, ne kāds no skolas darbiniekiem nevar pārbaudīt somas saturu bez attiecīgo institūciju klātbūtnes. Ja tādas aizdomas rodas, tad ir jālūdz Valsts policijai ierasties un apskatīties tā skolēna mantas.

Cik skolēniem Latvijā uz aizdomu pamata ir pārbaudītas mugursomas, informācijas nav. Taču līdz šim bērni pret skolotājiem ir vērsuši lielākoties emocionālu vardarbību.

2009. gadā sabiedrību satrauca LNT Ziņās rādītais video, kurā Rīgas 18. vakara maiņu vidusskolas astotās klases skolēni pazemoja fizikas skolotāju. Taču bērnu agresija ir arī ģimeņu sociālā klimata spogulis, kad mājās uzkrātās negatīvās emocijas tiek izlādētas skolās.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja:
Mēs nevaram runāt tik daudz par modernu vecāku, kurš ir aizņemts, jā, šādi gadījumi, protams, arī ir, un arī šajās ģimenēs ir problēmas, bet biežāk, ar ko mēs saskaramies, tie tomēr ir zvani par ģimenēm, kurās sociālais fons ir daudz bēdīgāks.

Emocionālā un fiziskā vardarbība starp pašiem skolēniem kļuvusi nežēlīgāka, – liecina Izglītības kvalitātes dienestā pēdējos gados no cietušo bērnu vecākiem saņemtās sūdzības. Upuriem nodarītie miesas bojājumi robežojas jau ar izkropļošanu un rētām uz mūžu. Dienestu pārsteidz skolotāju vieglprātīgā attieksme pret skolēnu savstarpējiem konfliktiem.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs:
Skolēni kāvās, trīs spārdīja vienu, skolotājs ieraudzīja un apturēja, bet neapjautājās, vai tev kas kaiš, vai vajadzīga kāda palīdzība un aizgāja savās gaitās, citā kabinetā, un beigās izrādījās, ka šim skolēnam ir fiziska trauma un nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Šis ir viens no tikai septiņiem šogad saņemtajiem iesniegumiem dienestā ar lūgumu izvērtēt skolu atbildību. “Otra puse, tā slēptā puse, ko mēs nemaz nezinām, un skolas iekšēji atrisina, teiksim tā, to mēs nezinām un diez vai uzzināsim,” tā Platonovs.

Valsts policija pieļauj – daudzos gadījumos skolu direktori apzināti, reizēm pat ar šantāžu, cenšas nepieļaut cietušo bērnu vecāku vēršanos policijā, skolu valdēs un izglītības kvalitātes valsts dienestā.

Galvenās kārtības policijas pārvaldes vecākā inspektore Vineta Pavlovska:
Ir šāda tendence, ka skolas mēģina šos gadījumus slēpt, lai neietekmētu skolas reputāciju, un tā, manuprāt, ir ļoti liela kļūda, jo par šiem gadījumiem ir obligāti jāziņo policijai.

Vecāku lielākā kļūda esot satraukuma mutiska paušana klases audzinātājai vai skolas vadībai, bez dokumentētas sarakstes. Efekts parasti esot ļoti īslaicīgs, un uz agresīvajiem skolēniem neiedarbojas.

“Bērni, kuriem ir uzvedības problēmas, ja šo gadījumu nekad nerisina, tad bērnos šī agresīvā uzvedība nostiprinās un paliek kā norma, un tas tikai veicina šos noziedzīgos nodarījumus un vardarbību,” norāda Galvenās kārtības policijas pārvaldes vecākā inspektore Vineta Pavlovska.

Par katru fizisku aizskārumu cietušo skolēnu vecākiem ir jāraksta iesniegums policijā, lai vēlāk būtu arī dokumentāli pierādījumi. Turklāt tad skolas daudz aktīvāk sākšot risināt agresīvo bērnu uzvedību, jo sava publiskā tēla dēļ skolas reizēm satraucoties pat par policijas automašīnas novietošanu iestādes priekšā.

Galvenās kārtības policijas pārvaldes vecākā inspektore Vineta Pavlovska skaidro: “Preventīvo darbu ar bērniem veic arī pašvaldība, un, ja skola netiek ar šādu bērnu galā, tad piesaistām pašvaldību, un pašvaldībai ir jāizstrādā sociālās korekcijas programma, kura tad risinās konkrēto gadījumu. Tāpēc nekādā gadījumā nevajag klusēt par šādām lietām.”

Iesniegumu policijā vēl nav uzrakstījis, bet izglītības kvalitātes dienestā un bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā sūdzējies Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas 11 gadus vecās meitenes tēvs, jo skola mēnešiem ilgi neesot spējusi savaldīt pāri darītāju.

Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas skolnieces tētis Valters Sičevs: 
Pirmais gadījums bija jau pagājušā gada septembrī, kad es informēju skolu, ka mans bērns ir atgriezies mājās ar rētu krūtīs, ko klases biedrs viņi bija nodarījis pāri, ietriecot pildspalvu krūtīs, un draudēja ar šķērēm sadurstīt.

Vecākus pārsteidzis, ka skola esot likusi noprast – pati cietusī meitene ir vainīga, un ieteikusi viņai turpmāk turēties pa gabalu no konfliktā iesaistītā, bet to, kas tas nav mainījis pāridarītāja uzvedību, apliecina jauns uzbrukums jau šajā mācību gadā. “Vienkārši paņēma metāl stieni un meta, rezultātā manai meitai tika pārsists zods, rezultātā nācās griezties slimnīcā un tika uzliktas sešas šuves. Rezultātā ir redzama rēta uz zoda,” stāsta Sičevs

Līdzšinējās sarunas ar Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas vadību šis tēvs uzskata par bezjēdzīgām, un cer, ka izglītības kvalitātes dienesta iesaistīšana liks skolu aktīvāk domāt par bērnu drošību starpbrīžos un pēc stundām.

“Vienkārši runājoties, nekas nenotiks, ir jāraksta papīri, ir jāraksta vēstules, jo savādāk skola visus šos gadījumus vēlas aizmirst. Par sava bērna ņemšanu ārā no šīs skolas, cietušās meitenes vecāki nedomā, jo tad tas nozīmētu, ka upuris atkal ir zaudētājs,” uzskata Sičevs, “cik es zinu, atkal ir bijis konflikts skolā. Ne ar manu bērnu, bet ar citu. Ir bērns žņaugts skolā. Meita teica – tas puisis ir žņaudzis kādu citu. Jautājums, vai tie vecāki ir informēti no skolas puses. Cik daudz informācijas skolas sniedz vecākiem.”

Krietni nesaprotamāks un pretrunām pilnāks ir sūdzības iesniegums par skolēnu iespējamo vardarbību Rīgas Hanzas vidusskolā, kur skolas vadība, pēc it kā cietušā bērna mammas vārdiem, gadiem ilgi izlikusies neredzam cietsirdīgu izturēšanos pret viņas dēlu.

Iesniegusi sūdzību par iespējamo vardarbību Rīgas Hanzas vidusskolā Ieva Pizāne:
Viņš ir sists, viņš ir žņaugts, peldēšanas stundās viņš ir laists zem ūdens, gremdēts, tātad slīcināts, ir bijusi fiziska ietekme, kā rezultātā ir rokas lauztas, roku pirksti lauzti. Ceļi pārsisti, grūsts fizkultūras stundās tā, ka celis pārsists līdz dziļo audu bojājumiem, esmu ļoti daudz izdzīvojusi pa ārstiem, pa slimnīcām ar viņu, tikai tāpēc, ka skolā nav vides.

Pēc mammas teiktā, viņas dēls ir bijis klases izstumtais, un citi skolēni pret viņu esot vērsuši vardarbību laikā no septītās līdz tagad divpadsmitajai klasei, bet skolas vadība neesot vēlējusies tam noticēt

Tagad šī sieviete nožēlo, ka ne reizi pēc katra no šiem gadījumiem nebija vērsusies policijā, un tieši pierādījumu trūkums ir iemesls, kāpēc Rīgas Hanzas vidusskolas direktors visu iepriekš teikto sauc par pilnīgām muļķībām un izdomājumu. Skola apstiprina vien gadījumu, kad puisim kāds klasesbiedrs acīs iepūtis ķīmisku vielu.

Rīgas Hanzas vidusskolas direktors Valdis Lapiņš:
Nu nav tur nekādi pierādījumi, ka viņš būtu kaut kad žņaugts, sists, dauzīts, es vēl zinu, ka figurē teikums – sists ar beisbola nūjām -, nu, piedodiet man, bet tie ir ļoti, ļoti lieli izdomājumi. Māte cenšas ļoti nomelnot klases audzinātāju un arī padarīt sarežģītu dzīvi pašai skolai. Es zinu, taisnība ir man, un visas šīs pārējās lietas par bezgalīgi daudzām vardarbības pazīmēm ir naturāli safabricētas.

Dokumentālu pierādījumu trūkuma dēļ mammas izteikumus par vardarbību pret viņas dēlu iepriekšējo gadu laikā nevarēja apstiprināt Izglītības kvalitātes dienests, taču tas konstatējis, tomēr Hanzas vidusskola neesot līdz galam iedziļinājusies konkrēto puišu konfliktsituācijas būtībā. Kopumā Valsts policija norāda – jebkurā situācijā par bērnu fizisku ietekmēšanu skolā vai izdomām par to, vecākiem ir jāvēršas policijā, nevis jācer uz klases audzinātāju spējām situāciju mainīt. Turklāt no 14 gadus vecuma bērniem sākas arī atbildība un viņi par savu vardarbību var nonākt arī jauniešu cietumos.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas