Latvijas krievi vairāk izjūt piederību krievu kultūrai, nevis Krievijai kā valstij, apgalvots pētījumā

0 komentāri

Latvijā dzīvojošie krievi ir identitātes hibrīds, jo viņi sevi saista gan ar Latviju, gan Krieviju. Pie šāda secinājuma nonācis pētnieks Amons Českins, analizējot vietējo krievu presi. Nule izdotais pētījums tiek prezentēts kā neitrāls skatījums – analīzi veicis brits, kurš šeit dzīvojis nepilnu pusotru gadu.

Pēc septiņus gadus ilgas vietējās krievu preses analīzes Glāzgovas Universitātes Centrālās un Austrumeiropas pētnieks Amons Českins secinājis, ka Latvijā dzīvojošie krievi arvien vairāk pietuvinās Latvijas informācijas telpai. Českins savā darbā izdala divas Krievijas – Krievijas Federāciju un garīgo Krieviju –, kam šeit dzīvojošie jūtas piederīgāki nekā Vladimira Putina vadītajai valstij.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pētnieks norāda, ka ”tas ir kā ar krievu pasauli, bet labākā nozīmē. Nevis ar Putinu vai Krievijas Federāciju, bet ar Puškinu, literatūru un vēsturi. Garīgā Krievija viņiem ir ļoti svarīga.”

Českins, brits ar meksikāņu un baltkrievu saknēm, vairāk nekā gadu dzīvojis Daugavpilī, kur iemācījies latviešu un krievu valodu. Pēc pētnieka sacītā, Latvijas krieviem piemīt unikāla identitāte, kas ir latviskās un krieviskas piederības sajaukums. Piemēram, viņi saskaras ar piederības problēmu, taču par savu hokeja komandu sauc tieši Dinamo Rīga, nevis Maskavas komandu, un tāpat kā latvieši kā necieņu uztver britu tūristu nokārtošanos pie Brīvības pieminekļa.

Foto

”Cilvēks šeit var integrēties ļoti viegli, iemācoties latviešu valodu. Bet justies iekļautam šajā sabiedrībā – tas ir daudz grūtāk. Domāju, ka valstij par to būtu vairāk jādomā. Piemēram, jānodala krievu kultūra no politikas. Tieši tā rīkojas Putins. Viņš saista politiku ar kultūru, sakot: ”Es jūs aizstāvēšu, jo jums ir krievu kultūras vērtības”. Ja viņš to dara, mums jādomā no citas puses,” pauž pētnieks.

Ar pētījumu pilnībā iepazinies arī politologs, Latvijas Universitātes profesors Ivars Ījabs. Viņš par pētījumu pauž atzinīgus vārdus, taču norāda, ka identitātes formēšana jāskata no vairākām pusēm.

”Skaidrs, ka skatījums neņem vērā strukturālos aspektus. Krievvalodīgo integrācija veidojas noteiktā ekonomisku un citu procesu kontekstā. Tai skaitā arī politisku procesu un varas kontekstā,” atzīmē Ījabs.

Nenoliedzami, sava valoda un vēstures izpratne, piemēram, Otrais pasaules karš, krieviem aizvien ir nozīmīgi temati, un viņi nevēlas zaudēt savu krievisko identitāti.
Pētījums veikts līdz 2014. gadam, un pētnieks norāda, ka pašreizējā aina var būt pilnīgi citāda, jo pētījumā nav skatīts, kā mainījās krievu piederības apziņa pēc Krimas aneksijas.

Video

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas