Uzņēmējs: Taksometru biznesā patlaban svarīgākais tas, cik meistarīgi “apčakarēsi” valsti

0 komentāri
Uzņēmējs: Taksometru biznesā patlaban svarīgākais tas, cik meistarīgi “apčakarēsi” valsti
Foto: Emanuele /Flickr

“Rīgas Taksometru parka” (RTP) vadība vēlas kardināli mainīt situāciju taksometru biznesā un nonākt līdz līmenim, kad svarīgākais ir nevis tas, cik meistarīgi “apčakarēsi” valsti ar nodokļiem, bet cik meistarīgi apkalposi klientu, intervijā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks.

Viņš akcentē, ka kompānija patlaban izdzīvo tikai tāpēc, ka savus riskus ir diversificējusi. Ar autobusu biznesā nopelnīto naudu tiekot nosegts vieglo taksometru bizness. Tas tiekot darīts cerībā, ka nozare tiks sakārtota un kompānija varēs nopelnīt.

Kā skaidro Muižnieks, kompānijas taksometru mašīnas atšķirībā no daudzām citām kompānijām nav pārrakstītas uz citām firmām, taču noturēt šo līmeni esot sarežģīti.

“Rīgas Taksometru parka” valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks:

Kamēr būs tādas “Pandas”, varam cīnīties tikai ar pakalpojuma kvalitāti. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijā (LPPA) savulaik teicu, ka jānonāk līdz līmenim, ka svarīgākais ir nevis tas, cik meistarīgi “apčakarēsi” valsti ar nodokļiem, bet cik meistarīgi apkalposi savu klientu. Iestājos par to, lai būtu vienāds pilsētas tarifs. Tikko atgriezos no Dublinas, kur ir noteikts vienots valsts tarifs. Par šo ideju esam cīnījušies 22 gadus, taču ir daudz lobiju, kam patīk pašreiz esošais “bardaks” taksometru nozarē.

Ja būšot vienots tarifs, tad kompānija var darīt jebko, piesaistot klientu. RTP papildu bonusā piedāvā norēķinus ar “Mobilly”, klientu kartes, norēķināšanos ar banku kartēm, Wi-Fi salonā. “Pievienotai vērtībai, ko dodam, ir jābūt salīdzinoši lielai iepretim tam, ko dod citas zemo cenu segmenta kompānijas,” skaidro Muižnieks.

Muižnieks norāda, ka RTP izdzīvo tikai tāpēc, ka ir savus riskus diversificējuši. Kompānijai ir pasažieru pārvadājumi ar lielas ietilpības un mazākas ietilpības autobusiem. Tāpat ir neregulārie pārvadājumi, kuros pārvadā skolēnus, kompāniju darbiniekus. Ar šo nopelnīto naudu daļēji varot segt vieglo taksometru biznesu, cerot, ka kādreiz nozare tiks sakārtota un varēs nopelnīt. Dublinā, piemēram, taksometra nolīgšana maksājot 4,45 eiro, bet kilometra maksa – 1,36 eiro. Rīgā attiecīgi maksimālā iekāpšanas maksa ir 2,13 eiro un kilometra maksa – 0,71 eiro. “Principā – uz pusi mazāk. Šādus griestus ir noteikusi Rīgas dome. Šie tarifi ir aptuveni desmit gadu veci, un degvielas cenas pa šo laiku ir cēlušās,” secina nozares pārstāvis.

Vēl gan esot iespēja pakalpojuma cenu bez jēgas pazemināt – varot taču braukt arī par desmit eiro centiem kilometrā, taču tad, kad izsniedz čeku, varot redzēt, ka klients braucis pavisam ar citu tarifu. Bieži tiekot uzlikti impulsa paātrinātāji jeb tautā sauktās turbīnas, kas braucienu sadārdzina. Tā esot globāla problēma Rīgai, un to nevar sakārtot salīdzinoši ātrā laika posmā. “Kādam ir jābūt pakalpojumam, ja klients tomēr izvēlas braukt dārgāk? Piemēram, var par noteikta garuma braucienu, kurš maksās astoņus eiro, ko prasām mēs, braukt par pieciem eiro. Tas nekas, ka salonā smird, riepas nodilušas, bet es tomēr aizbraucu. Tātad nosacīti dārgajā taksometrā ir jābūt kam tādam, lai cilvēku piesaistītu braukt nākamo reizi,” secina Muižnieks.

“Rīgas Taksometru parks” pērn strādāja ar 6,2 miljonu eiro apgrozījumu un 409 512 eiro peļņu.

Šogad “Rīgas Taksometru parks” investējis aptuveni 60 tūkst. eiro jaunos taksometros – divos “Ford Tourneo Custom” minibusos, kuri ir speciāli aprīkoti, lai varētu pārvadāt cilvēku ratiņkrēslā.

“Rīgas Taksometru parks” pērn iegādājies 30, bet iepriekšējā gadā 50 jaunas “Ford S-MAX” automašīnas, kas darbināmas ar gāzi.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas