Uzkrāt izdodas tiem, kuru ienākumus veido vismaz trīs vidējās darba algas, secināts pētījumā

0 komentāri

Uzlabojoties situācijai darba tirgū un pieaugot vidējām darba algām, iedzīvotāju finanšu situācija uzlabojas visās trīs Baltijas valstīs – mājsaimniecību finanšu aktīvu vērtība palielinās straujāk nekā saistību apmērs.

SEB bankas ekspertu veiktie Baltijas valstu mājsaimniecību aprēķini liecina, ka Lietuvā un Latvijā visstraujāk palielinās to noguldītāju uzkrājumi, kuri savos kontos ir uzkrājuši lielākas summas – vismaz 1,6 tūkstošus eiro Lietuvā un 1,7 tūkstošus eiro Latvijā.

Igaunijā iedzīvotāju noguldījumu vērtība pieaug vienmērīgi, secināts jaunākajā SEB bankas ekspertu veidotajā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskatā.

Noguldījumu, kas veido lielāko daļu no finanšu aktīviem, apjoms šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgu laika periodu pērn visstraujāk ir palielinājies Lietuvā – par 16% (1,5 miljardiem eiro). Latvijā šis pieaugums veidoja 9% (460 milj. eiro), Igaunijā – 8% (414 milj. eiro).

“Šā gada otrajā ceturksnī Baltijas valstīs uzlabojās situācija darba tirgū, palielinājās vidējā darba alga. No patēriņa un uzkrājumu dinamikas var secināt, ka iedzīvotāji vismaz daļu no šiem ienākumiem ir novirzījuši uzkrājumiem. Lai gan Lietuvā ienākumu izaugsme ir bijusi lēnāka nekā citās Baltijas valstīs, straujāku noguldījumu vērtības pieaugumu varēja veicināt eiro ieviešana – daļa iedzīvotāju, kuri iepriekš turēja naudu mājās, līdz ar valūtas maiņu ieskaitīja to savā bankas kontā,” secina SEB bankas ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene.

Lietuvā no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam uzkrājumu vērtība palielinājās par 15%. Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā, kopš tika ieviests eiro, kopējais noguldījumu portfelis gandrīz nemainījās, taču bija vērojamas interesantas izmaiņas – mazāki noguldījumi samazinājās, bet lielāku summu noguldījumu apjoms palielinājās par 2-4%.

Latvijā vērojamas līdzīgas tendences. Pirms eiro ieviešanas 2014. gadā liela daļa iedzīvotāju ieskaitīja bankas kontos skaidras naudas uzkrājumus, kā rezultātā visu noguldījumu vērtība pieauga aptuveni par piektdaļu. Pēc tam, kad eiro bija ieviests – no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam – iedzīvotāju noguldījumu vērtība pieauga nedaudz vairāk nekā par desmitdaļu. Šajā laikā nedaudz straujāk palielinājās salīdzinoši lielāko naudas uzkrājumu (sākot no 1,7 tūkstošiem eiro) vērtība. Tāpat kā Lietuvā, tas veido aptuveni 3 vidējās darba algas.

Igaunijā valūtas maiņa neatstāja būtisku ietekmi uz uzkrājumu vērtības izmaiņām, taču šajā valstī no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam, iedzīvotāju noguldītās naudas apjoms bankā palielinājās vidēji par 6%. Līdzīgs noguldījumu pieauguma temps ir vērojams gandrīz visās noguldījumu grupās, neatkarīgi no to apmēriem.

Izņēmums ir noguldījumu grupa, kuras vērtība veido mazāk nekā 109 eiro – tur izaugsmes tempi bija nedaudz lēnāki. “Līdz ar to var secināt, ka Igaunijas iedzīvotāju uzkrājumu apjoms, neatkarīgi no vidējās uzkrājuma summas, palielinājās vienmērīgi, savukārt Lietuvā un Latvijā bija vērojama tendence, ka vieglāk uzkrāt papildu līdzekļus ir tiem iedzīvotājiem, kuru uzkrājumu apjoms ir vismaz 3 vidējo darba algu apmērā,” atzīst Varanauskiene.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas