Swedbank labprāt kredītos izsniegtu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt

0 komentāri

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, norādīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,” skaidroja Mančinskis.

Pagājušajā gadā Swedbank cerēja, ka kreditēšanas apjomi ievērojami pieaugs, taču uzņēmēju investīciju aktivitāte pērn bremzējās. Tam bija divi galvenie iemesli – zemā eirozonas ekonomiskā izaugsme un Krievijas-Ukrainas konflikts ar tam sekojošo Krievijas krīzi, jo Krievija bija daudzu Latvijas uzņēmēju mērķa tirgus, sacīja bankas vadītājs.

“Patlaban šie faktori jau ir pieņemti. Eirozonas ekonomiskā aktivitāte nedaudz sāk uzlaboties, Krievijā kritums arī izrādījās ne tik liels, kā varēja būt, turklāt ģeopolitiskais konflikts ir nedaudz lokalizējies un patlaban vairs nav katra uzņēmēja galvā ik dienu. Domāju, ka šis faktoru kopums un uzņēmumu nepieciešamība investēt jaunos pamatlīdzekļos, ja arī ne ar mērķi spēcīgi attīstīties, tad vismaz lai noturētu sasniegto, ir tas, kas uzņēmumiem patlaban liek investēt. Savukārt Swedbank nav nekādu ierobežojumu kreditēšanai, gluži otrādi, mēs no savas puses esam definējuši, ka labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt,” stāstīja Mančinskis.

Jautāts, kāpēc uzņēmumi nav gatavi paņemt šo naudu, Mančinskis sacīja, ka diemžēl liela daļa uzņēmumu neatbilst tiem nosacījumiem, lai viņus varētu kreditēt.

“Faktori ir dažādi, bet pirmkārt tā patiešām ir pelēkā ekonomika. Īpašas izmaiņas diemžēl nav notikušas. Katram uzņēmumam būtu jāizvērtē, ko tad īsti uzņēmums grib darīt. Vai tas vēlas dzīvot pelēkajā (vienalga – tumšpelēkajā vai gaišpelēkajā) ekonomikā, maksāt algas aploksnēs un neuzrādīt peļņu, uzrādīt negatīvu kapitālu, kas jebkurā nodokļu struktūras pārbaudē draud ar uzņēmuma slēgšanu, vai arī uzņēmums vēlas strādāt ilgtermiņā, iegūt finanšu vēsturi, rādīt labus finanšu rezultātus un būt finansējamam. Tā ir izvēle, kas jāizdara, un diemžēl bieži vien tā tiek izdarīta par labu kādiem īstermiņa labumiem, proti, šodien vairāk nopelnīt un rīt domāt, ko darīt tālāk,” sacīja Mančinskis.

Bankas vadītājs informēja, ka pirmā ceturkšņa laikā uzņēmumiem tika piešķirti kredīti 135 miljonu eiro apmērā, no tiem 25 miljoni eiro – ūdensapgādes projektiem, 25 miljoni eiro – lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem, 19 miljoni eiro – tirdzniecības uzņēmumiem, deviņi miljoni eiro – transporta jomai, deviņi miljoni eiro – informācijas un komunikācijas pakalpojumiem. Tirdzniecības uzņēmumi ņem kredītus, bet viņiem tas vairāk nepieciešams apgrozāmā kapitāla palielināšanai, tās nav klasiskās investīcijas. Kredītus ņem arī loģistikas uzņēmumi, bet šobrīd mazāk, jo šī nozare vairāk izjutusi Krievijas krīzes ietekmi.

Jau ziņots, ka investēt savā biznesā šogad plāno 55% uzņēmumu, liecina Swedbank veikta uzņēmumu aptauja.

Savukārt 29% šogad neplāno investēt, un 16% vēl nav pieņēmuši lēmumu par investīcijām. Aktīvāk šogad plāno investēt reģionu uzņēmēji, kā arī lielie uzņēmumi. Reģionos interese par investīcijām saistāma ar lauksaimniecības sektoru, kur jau ir pieejami struktūrfondu līdzekļi. Turklāt atceltas arī piena kvotas, kas vairs neierobežos ražošanas apjomu.

Trešdaļa uzņēmumu, kas šogad plāno investēt, iecerējuši ieguldīt attīstībā līdz 50 000 eiro. Vēl 33% plāno ieguldīt vairāk nekā 500 000 eiro, no tiem 11% plāno investīcijas virs diviem miljoniem eiro.

Mikro un mazie uzņēmumi visbiežāk plāno investēt vai nu līdz 10 000 eiro (32%), vai arī no 10 000 līdz 50 000 eiro (27%). Vidējie un lielie uzņēmumi visbiežāk plāno investēt vai nu 100 000 -500 000 eiro (27%), vai arī no 500 000 eiro līdz diviem miljoniem eiro (27%).

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas