Radušās šaubas par izšķērdību maksājot ”krīzes pabalstu” piensaimniekiem

2 komentāri
Radušās šaubas par izšķērdību maksājot ”krīzes pabalstu” piensaimniekiem
FOTO: LETA

Ministru kabinets nākamnedēļ spriedīs par valsts atbalsta apjomu zivju konservu ražotājiem, kuriem radušās problēmas, aizveroties Krievijas noieta tirgum. Visticamāk, tie saņems dažādas nodokļu atlaides.

Taču daži ekonomisti brīdina, valsts atbalsta sniegšana  kropļo konkurenci un mazina uzņēmēju vēlmi domāt par riskiem nākotnē. Turklāt tagad atklājas, ka, piemēram, pērn krīzes pabalsts izmaksāts piensaimniekiem, kuri gadu pabeiguši ir pus miljona peļņu.

Lai arī valdībā diskusija gaidāma tikai nākamnedēļ, lēmums atbalstīt grūtības nonākušos šprotu ražotājus politiski jau pieņemts. Argumenti dzirdami dažādi, tostarp par  zivju kūpināšanas 140 gadus ilgajam tradīcijām.

Zivsaimnieki varēs pretendēt uz nodokļu brīvdienām. Tomēr tieši kuriem uzņēmumiem  nodokļus iesaldēs un cik liela mērā un vai tie labajos laikos būs  jāatmaksā,  skaidrības ir mazāk.

Ekonomisti gan ir skeptiski par  valsts atbalstu konkrētiem uzņēmumiem.

Latvijā nekad nav izvērtēta valsts atbalsta lietderība. Piemērs tam ir tā sauktā piena krīze.  Pērn no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piensaimnieki saņēma 14 miljonus eiro. Summas iespaidīgas – Par katru gotiņu kontā ieripoja no 40 līdz 70 eiro.

Tomēr, kā liecina  avīžu virsraksti, tagad izrādās, ka daudzi piensaimnieki cauri krīzei izgājuši kā caur sviestu. Piemēram, Latvijas parauga saimniecība  Viesītes novadā Kalna Dambrāni, pērn nopelnīja 559 tūkstošu eiro ar tikai 2,5 miljonu apgrozījumu. No nodokļu maksātāju kabatas  krīzes pabalstā saimniecība pērn saņēmusi 65 tūkstošu eiro. Sazvanīta Kalna Dambrānu saimniece gan precīzu summu neatminas.

Kā liecina Zemnieku saeimas preses relīze vēl pērn septembrī, Tirumnice brīdināja, ka piena iepirkuma cenai samazinoties zem pašizmaksas, ganāmpulks varētu pārdot, bet piena lopkopības saimniecību likvidēt.  Strādājot ar mīnusiem, viņa nevaram uzturēt šķirnes ganāmpulku. Eksperti atzīst, ka pret valsts atbalsta sniegšanu konkrētiem uzņēmumiem, Latvijā būtu jākļūst skeptiskākiem.

Zemkopības ministrs  lauksaimniekus, kuri jau tāpat saņem lielas subsīdijas, mierina, ka krīzes situācijā valsts viņiem arī turpmāk nāks talkā.

Ka liecina novērojumi, Latvijā pēdējā krīzē neesot bankrotējusi neviena saimniecība, kamēr Rietumeiropā tādas esot bijušas daudzas, bet izdzīvojušās palikušas tikai stiprākas.

2 komentāri

TOP komentāri

  • janis
    0

    janis

    tur jau ta lieta atbalstija tikai lieios un mazos atkal apcakareja pec laika so milzigos pelnas guvejus redzesim maksatnespejas sarakstos

    24.06.2015 19:43

  • bomis
    0

    bomis

    kā vienmēr, ja pie kā ķeras, tad viss ir d!rsā...

    14.06.2015 18:27

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Vai zināji? Ultravioletie stari – tas ir negantākais ādas ienaidnieks

Vai zināji? Ultravioletie stari - tas ir negantākais ādas ienaidnieks 1

Tuvojoties vasarai, aizvien biežāk uzturamies ārpus telpām un lutinām sevi ar saules gaismu un siltumu. Saule sniedz mums enerģiju, palīdz organismam ražot pietiekami daudz D vitamīna un stiprina imūnsistēmu, taču ir ļoti svarīgi izprast arī saules staru negatīvos efektus, pievērst uzmanību mūsu ādas veselībai un sauļoties atbildīgi.

Pareiza ādas kopšana vasarā nozīmē skaistu ādu visu gadu

Pareiza ādas kopšana vasarā nozīmē skaistu ādu visu gadu 2

Kamēr mums vasara ir brīvdienu, izklaides un dažādu citu baudu laiks, mūsu ādai šī sezona ir īstākais izaicinājums. Vai tev jau ir skaidrs, kādi pasākumi būtu jāveic un kas jāzina, lai gada karstākais un skaistākais laiks neradītu nevajadzīgus apgrūtinājumus un neērtības?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas