Pērn pieaudzis valsts parāds un deficīts, informē ekonomists

1 komentārs
Pērn pieaudzis valsts parāds un deficīts, informē ekonomists
Foto: LETA

2014. gadā valsts budžeta deficīts bija 347 miljoni eiro, kas veidoja 1,4% no IKP. Deficīta apjoms pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu ir dubultojies, ziņo SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Lielāko iztrūkumu Valsts budžetā veidoja valdības budžeta deficīta pieaugums, kas radies vienreizēja maksājuma ERAB, izdevumu palielinājuma atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem ietekmē.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Lēnāka izaugsme un zemā inflācija veido apstākļus, kuros ieņēmumu prognozes ir jāsaglabā piezemētas, vismaz tuvāko divu gadu perspektīvā. Vairums prognožu iezīmē pozitīvāku skatījumu uz ekonomikas izaugsmi nākamgad. Tomēr apstākļi, kas nospiež uzņēmēju aktivitāti, tostarp ģeopolitiskie, visticamāk, vēl nākamgad nekur nezudīs,” norāda ekonomists.

Viņš pauž, ka tāpēc prioritāšu priekšplānā izvirzījušies drošības jautājumi. “Tikmēr spiediens no daudzām jomām, jo īpaši palielināt finansējumu sociālajām, augs. Tas nozīmē, ka pieaug nepieciešamība pēc intensīvākas šo jautājumu komunikācijas un aktīvāk ķerties pie strukturālo reformu veikšanas,” norāda D. Gaišputis. Ekonomists pauž, ka tādējādi iezīmējas scenārijs, ka valdībai nāksies balansēt starp pieaugošo spiedienu palielināt izdevumus, jo īpaši aizsardzības mērķiem un nodrošināt fiskālo stabilitāti.

Rezultātā nospraustais mērķis tuvoties sabalansētam budžetam attālināsies. Ļoti būtiski būs noturēt budžeta deficītu vismaz esošajā līmenī, kas nozīmē, ka vasaras beigās arvien biežāk parādīsies diskusijas par noteiktu tēriņu pārskatīšanu. Tajā pašā laikā jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas samazināšanas. Taču tas budžeta raizes neatvieglos, tomēr veidos labākus priekšnosacījumus ekonomikas izaugsmei nākotnē, akcentē SEB bankas pārstāvis.

Jāpiezīmē, ka 2014. gada laikā valsts parāds palielinājies par 1,8 procentpunktiem un veidoja 40% no IKP. Parāda apjoms pieauga, lai izveidotu uzkrājumus starptautiskā aizņēmuma pārfinansēšanai. Ieturot pragmatisku fiskālo politiku, turpmākajos gados valsts parāda līmenis kritīsies un būs starp zemākajiem Eiropas Savienības valstu vidū.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Andris Upenieks
    0

    Andris Upenieks

    Pēc valsts izšķērības spriežot, esam uz svaigi zaļa zara:
    expo, e skola, neskaitāmi "otkati", svētku salūti un dārgi tingeļtangeļi, patiesā nepieciešamība stprināt militāro budžetu, milzīga valsts un pašvaldību svētku (dziesmu svētkus ieskaitot) masa, ko trūcīga budžeta apstākļos tik negausīgi kultivēt ir noziegums...

    03.05.2015 14:50

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas