Lauksaimnieki aizvien biežāk izmanto ķimikālijas, lai nelaistu postā ražu

0 komentāri

Vasara ir laiks, kad augļus un dārzeņus var ēst uz nebēdu un priecāties par uzņemtajiem vitamīniem, taču retāk aizdomājamies arī par pesticīdu atliekām, kas nonāk organismā, ēdot ar ķimikālijām apstrādātu pārtiku. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izpētījusi pesticīdu izplatību, un secinājums – Latvijas augļu dārzos un dārzeņu laukos izmantoto pesticīdu daudzums ir viens no zemākajiem Eiropā. Tomēr, lai nelaistu ražu postā, lauksaimnieki ķimikālijas izmanto aizvien biežāk.

Augļi, kas mēnešiem nezaudē krāsu un formu, dārzeņi, kas nebojājas, bet ilgi turas svaigi – lauksaimniecībā izmantojamās sintētiskās ķimikālijas svin savu uzvaras gājienu pasaulē. Arī pie mums. Tiesa, Latvijā pesticīdu lietošanas apjoms joprojām ir viens no zemākajiem ES valstu vidū.

CSP dati liecina, ka pērn Latvijā ar pesticīdiem no augļu dārziem visvairāk apstrādāti bumbieri un avenes, bet no dārzeņiem – kāposti, sīpoli, bietes un kartupeļi.

Daudz ķimikāliju izmantots, lai apkarotu augu slimības, citas – lai iznīcinātu kaitēkļus. Valsts augu aizsardzības dienests seko līdzi, vai pesticīdi tiek lietoti atbilstoši. Pērn sodīti 17 lauksaimnieki, kas nav ievērojuši prasības.

Dabas draugi gan akcentē, ka pesticīdi nevienā gadījumā nav droši – tie nodara neatgriezenisku kaitējumu gan videi, gan cilvēka veselībai. Lai tikai nelaistu vējā ražu, lauksaimnieki ķeras pie ķīmijas, kas gribot negribot ietekmē arī apkārtējos.

Kā piemēru zaļās brīvības vadītājs min zivis – tajās bīstamo vielu koncentrācija nereti ir daudz lielāka nekā gaļā. Bet, lai izvairītos no pesticīdiem piesātinātiem produktiem, dabas draugi iesaka ēst pārtiku, kas nākusi no bioloģiskajām saimniecībām.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas