Latvijas zivrūpnieki gatavi piegādāt savu produkciju Ukrainas separātistiem

2 komentāri

Pirms nedēļas pašpasludinātās Luhanskas tautas republikas Muitas priekšnieks paziņoja, ka Baltijas uzņēmumi gatavojas sākt zivju importu uz šo reģionu. Paši zivrūpnieki to noliedz, bet drošības iestādes sola viņiem skatīties uz pirkstiem.

Zivrūpniekiem Latvijā šobrīd klājas grūti. Rubļa kursa kritums un Krievijas varasiestāžu uzdarbošanās pamatīgi iedragājuši peļņas rādītājus. Bet – vai tiešām zivrūpnieki varētu būt tik izmisuši, lai sāktu sadarboties ar teroristiem?

Pirmdien zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais Vilnis paziņoja, ka uz vasaru pārtrauc darbu un četri simti rūpnīcas strādnieku algotā darbā varēs atgriezties ne ātrāk kā augustā. Tas ir tikai jaunākais šāda tipa paziņojums no zivrūpniecības uzņēmumu puses. Šo biznesu pamatīgi izplūkājuši satricinājumi Latvijas zivju konservu tradicionālajos tirgos – bijušas Padomju Savienības valstīs. Skaitļi ir nepielūdzami – ja citos gados zivrūpnieki peļņā uz Latviju atveduši 110 miljonus eiro, tad pagājušogad jau vairs tikai 40 miljonus.

”Konkrēti, ja mēs runājam par rubli, tad tas ir stabilizējies, bet viņa devalvācija savulaik radīja arī virkni devalvāciju. Faktiski nav NVS valstīs neviena valsts, kas nebūtu devalvējusi savu valūtu. Attiecīgi šobrīd tā lielākā problēma ir, ja pat tā valūta stabilizējās, kādu laiku būs, teiksim, reāls pirktspējas kritums patērētājiem tajās valstīs,” skaidro Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ja ar to vēl nav gana, atkal aktivizējušies inspektori no bēdīgi slavenās Krievijas pārtikas uzraudzības iestādes Rosseļhoznadzor. Viņi aizturējuši vairākas šprotu kravas uz robežas, un šonedēļ Latvijā inspicēja virkni rūpnīcu, it kā bažījoties, vai to produkcija nav bīstama veselībai. Neoficiāli izskan tas, cik kaitīgas Latvijas šprotes izrādīsies, varētu būt tiešā veidā saistīts, ar to, ko Eiropas valstu līderi ierakstīs Rīgā notikušajā Austrumu partnerības valstu sanāksmes deklarācijā. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda – ja inspektoru vizīte tiešām saistīta ar politiku, nozarei jāgatavojas satricinājumiem.

”Negatīvā scenārija gadījumā ir jaunu tirgu meklēšana, kā tas ir jebkurai mūsu produkcijai, pienam gaļai. Tie tirgi lēnām tiek atrasti. Kaut vai šinī gadījumā, par šprotēm runājot, bijām Ķīnā, interese ir, Brīvais Vilnis, es domāju, kad jau šobrīd ir ceļa jūtīs ar savu produkciju,” norāda Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Tomēr ne visi jauni eksporta tirgi būtu vienlīdz labi. Nelielu šoku Latvijas sabiedrībā jau izraisīja pagājušās nedēļas paziņojums no separātistu kontrolētajiem Ukrainas austrumiem. Vietējās muitas vadītājs paziņoja, ka šobrīd Luhanskas tautas republika vedot pārrunas par zivju importu no Baltijas valstīm. Latvijas Zivrūpnieku asociācijas vadītājs gan noliedz, ka uzņēmēji būtu gana izmisuši, lai iesaistītos pārrunās ar separātistiem. Tomēr arī to, ka Latvijas šprotes Austrumukrainā varētu nonākt, viņš nenoliedz.

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits
Mēs nekad neko neatbalstām savu produktu tirgojot, mēs gribam nopelnīt. Un jebkurš tirgus ir labs, kurā var nopelnīt. Bet pat no tīras loģikas – ne ar vienu nav jārunā. Jūs ražojiet, ir importētājs, kurš savukārt meklē iespējas to produktu maksimāli dārgi pārdot. Var jau būt, ka kaut kādos ceļos neceļos viņš nokļūst arī tur. Nu to mēs nevaram izslēgt. Bet nekādas sarunas ne vienam ne ar vienu nav.

Ukrainas separātistu paziņojums jau izpelnījies mūsu drošības iestāžu uzmanību. Drošības policija brīdina, ka darījumi ar personām, kas pakļautas Eiropas Savienības sankcijām, ir kriminālpārkāpums un var tikt interpretēti arī kā bruņota konflikta finansēšana. Par to draud pamatīgs desmit gadu cietumsods. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis tikmēr norāda, ka šim jautājumam ir arī spēcīgs ētiskais aspekts, un viņš zivju piegādes neatbalstītu.

”Ja tās zivis nonāk tiešām civiliedzīvotāju rīcībā, kuri tur faktiski atrodas humanitārās katastrofas situācijā, bet, protams, būtu ļoti neloģiski, jo no vienas puses Latvijas likumdošana vēršas par to, lai atturētu jebkāda veida atbalstu šādiem bruņotiem konfliktiem,” skaidro Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Tomēr vairāki starptautisko tiesību eksperti TV3 ziņām norādījuši, ka tik vienkāršs šis jautājums nav. Sankcijām pakļauta virkne pašpasludināto republiku līderu personīgi, bet biznesa izvēršana viņu kontrolētajās teritorijās kā tāda nebūtu likumpārkāpums, jo tirdzniecības sankcijas pret šīm teritorijām nav noteiktas. Par tādu ieviešanu būtu jāspriež starptautisko organizāciju līmenī kā ANO vai Eiropas Savienībā.

2 komentāri

TOP komentāri

  • ervins
    +2

    ervins

    Kāds sakars šprotēm ar tur notiekošo, tie nav ieroči un produkcija ir jāpārdod. Tagad tikai tāpēc ka haholi ar krieviem sitās Latvijā zivjrūpniecība jāiznīcina, labi ka vēl tur ir iespēja tās ziveles nopārdot, ES viņas nav vajadzīgas.

    24.05.2015 08:47

  • Jezups
    0

    Jezups

    Totāls sviests, Šeit uztraucas par nozari, ne no tā galā sāk, bet sankciju ieviesējiem nerūp, ja saimniecība palūk cieš nevainīgi cilvēki kurus šajā gadījumā iekļauj teroristus kuriem no algas būtu jāvelk dzīvība, tos atlaižot kā cilvēki lai dzīvo? Sankcijas pret teroristiem ir arī terorisms pret Eiropā esošiem ražotājiem. Terorisms nav apkaroja ar terorismu.

    24.05.2015 13:41

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas