Latvijas zivju eksports samazinājies gan tonnās, gan naudas izteiksmē

0 komentāri

Pagājušā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu iepriekšējā gadā Latvijas zivju produkcijas eksporta apjoms samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 0,9% un 1,4%, informēja Zemkopības ministrijā.

Minētajā laika posmā dažādos veidos sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms veidoja 42 600 tonnas un naudas izteiksmē sasniedza 58,9 miljonus eiro.

Latvija minētajā laika posmā eksportēja sagatavotās un konservētās zivis uz 51 valsti. Pērn sākts konservu eksports uz Korejas Republiku, Ķīnu un Turciju, vienlaikus pārtraukts eksports uz tādām valstīm kā Slovēnija un Bahreina.

Svarīgākais zivju eksportā pērn bijis NVS valstu tirgus, tomēr pērn deviņos mēnešos Latvijas zivju konservu ražotājiem neizdevās būtiski palielināt eksporta apjomu šajā reģionā, un pieaugums tonnās uz NVS valstīm bija tikai 0,4%.

Starp NVS valstīm 2014.gada deviņos mēnešos vislielākais kritums tonnās bija Ukrainā, Moldovā un Turkmenistānā, uz kurieni zivju eksports samazinājās attiecīgi par 730 tonnām, 330 tonnām un 225 tonnām.

Uz citām trešajām valstīm pagājušā gada deviņos mēnešos zivju eksporta apjoms samazinājās par 16,3%.

Būtiski samazinājās eksports uz Mongoliju (par 60%), Izraēlu (par 34%) un ASV (par 18%). Savukārt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz tādām valstīm kā Apvienotie Arābu Emirāti, Japāna, Jaunzēlande, Maķedonija un Serbija.

Otrajā vietā starp valstu grupām, kuras dominē Latvijas kopējā zivju eksporta apjomā, pēc NVS valstīm ierindojās Eiropas Savienības (ES) valstis, tomēr arī tur eksporta apjoma kritums bija 2,4%.

Starp rietumdaļas valstīm galvenie Latvijas zivju konservu saņēmēji ir no Zviedrijas, Vācijas un Dānijas. Turklāt pieauga eksporta apjoms uz tādām valstīm kā Francija, Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Nīderlande, Somija un Spānija. Savukārt eksporta samazinājums bija uz Austriju, Beļģiju, Itāliju un Īriju.

Zivju sugu griezumā Latvija visvairāk eksportēja sagatavoto un konservēto produkciju no brētliņām (77,3% no kopējā apjoma), zivju konservus no makrelēm (8,7%), konservus no siļķēm (4,1%), konservus no lašiem (2,8%), kā arī konservus no citām zivīm, vēžveidīgajiem un moluskiem (7,1%), norāda ministrijā.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas