Latvijas iedzīvotāji strādā daudz, taču vajadzētu strādāt gudrāk un efektīvāk – norāda eksperti

0 komentāri

Darba tikums ir apdziedāts latviešu folklorā jau kopš seniem laikiem, taču statistika rāda, ka pēc darba ražīgums mūsu valstī pagaidām krietni atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Kā norāda eksperti, Latvijas iedzīvotāji strādā daudz, taču vienlaikus vajadzētu arī strādāt gudrāk un efektīvāk.

Arnolds sevi uzskata par modernu lauksaimnieku. Lai kāpinātu darba ražīgumu, viņš līdzekļus ir mērķtiecīgi ieguldījis jaunas tehnikas iegādei. Laukus zemnieks apstrādā pats kopā ar dēliem, jo uzskata, ka neviens algots strādnieks nebūs motivēts strādāt ražīgāk kā paši saimniecības īpašnieki.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Mēs strādājam paši, daudz strādājam paši, un tas ir arī tas ekonomiskais efekts. Nekad strādnieks nestrādās tik labi kā tu pats,” saka Arnolds. “Maniem puišiem ir gan traktorista, gan kombaina tiesības, un es uzskatu, ka Latvijā jau no seniem laikiem ir šīs te ģimenes saimniecības, kas var strādāt ļoti efektīvi un strādāt ļoti labi,” norāda lauksaimnieks.

Kāpinot darba ražīgumu, lauksaimniekam izdevies ar katru gadu palielināt savas saimniecības lielumu.

Darba ražīgums ir naudā izteikts rādītājs, kas parāda, cik daudz preces un pakalpojumus spēj saražot viens darbinieks vienā stundā.

Pēc Eurostat datiem par 2013. gadu, Latvijā viena strādājošā darba stundas ražīgums bija 8 eiro un 40 centi. Savukārt izmaksas par vienu strādājošo – 6 eiro un 20 centi stundā. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā darba ražīgums krietni pieaudzis, taču joprojām ievērojami atpaliek no attīstītākajām Eiropas valstīm.

Pašlaik Latvijā viena strādājošā darba ražīgums ir 67% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.

”Jo valsts ir attīstītāka, jo tās darba ražīgums ir augstāks visumā. Latvijā tas ir krietni augstāks nekā vidēji pasaulē, bet zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Ja vienā teikumā, tad tāpēc, ka Latvijai vēsture ir bijusi mazāk veiksmīga nekā citām Eiropas Savienības valstīm, mēs ilgstoši esam bijuši ārpus pasaules ekonomikas aprites, ārpus ideju, tehnoloģiju, tendenču un tā tālāk aprites,” stāsta DnB Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks:

Nav tā, ka mēs strādājam pa maz. Es domāju, ka mēs daudzos gadījumos – ja mēs skatāmies statistikas datus – strādājam garākas darba stundas. Mēs skrienam aizelsušies, bet varētu to darīt gudrāk.

Ilgtermiņā darbinieku algas var palielināties tikai tad, ja pieaug viņu ražīgums. Savukārt, lai kāpinātu darba ražīgumu, uzņēmumiem jāiegulda jaunās tehnoloģijās, efektīvāk jāorganizē darbs, jāmotivē strādnieki, kā arī jāmēģina piedāvāt pēc iespējas unikālākas preces un pakalpojumus, ko var pārdot arī ārvalstu tirgos.

Darba ražīgumu ietekmē vesela virkne faktoru – viens ir, cik sarežģītas lietas uzņēmums ražo.” Ja uzņēmums ražo ļoti vienkāršas lietas, kur ir ļoti daudz konkurentu, tad, visticamāk, viņam ir ļoti grūti paņemt vairāk kaut ko no šī tirgus. Ja darbiniekiem ir vājas prasmes, nu tad viņš arī nevar sarežģītāku lietu darīt. Ja nav process pareizi noorganizēts, tad arī ar to ražošanu un pārdošanu būs, kā būs,” norāda M. Kazāks.

Liela loma ir arī valstij. Kā norāda eksperti, darba ražīguma pieaugums vienmēr iet roku rokā ar izglītības kvalitātes celšanos, birokrātijas mazināšanos, tiesisku vidi un pareizu nodokļu politiku.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas