Gausa vīzija: Sākot no nākamā gada, airBaltic atgriezīsies pie izaugsmes

0 komentāri

Valdība, kura šonedēļ skatīja Prudentia atrastā vācu investora piedāvājumu ieguldīt 50 miljonus eiro lidsabiedrībā airBaltic, beigu beigās rīkojās kā suns Funs – domāja, domāja un izdomāja, ka… jāpadomā. Vēl divas nedēļas. Tā kā lēmums netika pieņemts, jo ieguldītājs nav tas ideālākais tādēļ, ka saistīts ar “melnajā sarakstā” iekļautajiem Krievijas uzņēmumiem, airBaltic cerības stabilizēt kapitāla bāzi atkal tiek atliktas. Cik augstu tad biznesa debesīs airBaltic grib celties?

airBaltic pēdējos 20 gados – gan veiksmes stāsts, gan galvassāpes

Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic šogad aprit 20 gadu kopš tās dibināšanas. Bet pēdējie desmit no tiem kompānijai bija reizē straujas izaugsmes laiks un būtisks pienesums Latvijas ekonomikai, bet tajā pašā laikā – arī pamatīgas galvassāpes vairākām valdībām un arī sitieni pa valsts jau tā plāno naudas maku.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

2005. gads – cerīgs airBaltic

2005. gadā, desmit gadu jubilejā, airBaltic sagaidīja miljono pasažieri. Kompāniju, kas tobrīd piederēja valstij (52,6%) un skandināvu SAS grupai (47,2%), jau trešo gadu vadīja Vācijas pilsonis Bertolds Fliks. 2008. gada pavasarī airBaltic jau lepojās ar Baltijas reģiona aviokompāniju flotēs lielākās lidmašīnas Boeing pirkumu, un kala plānus par jauniem gaisa kuģiem.

Tiesvedība ar leišiem

Taču tad sākās problēmas. Lietuvas aviokompānija flyLAL sāka tiesvedību pret airBaltic un lidostu Rīga par negodīgu konkurenci, arestējot īpašumus 57 miljonu eiro apmērā. Tā laika satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kurš kala vērienīgus plānus par lidostas un airBaltic attīstību, neslēpa sašutumu.

2008. gads – airBaltic nopērk Fliks

Tad SAS paziņoja par airBaltic akciju pārdošanu. Turklāt airBaltic 2008. gadā cieta milzu zaudējumus, tostarp augsto degvielas cenu un Islandes vulkāna dēļ. Valdība, kurā satiksmes ministra krēslā sēdēja Šlesers, nolēma nepirkt no SAS airBaltic akcijas, bet to ļāva par 20 miljoniem eiro izdarīt Flikam. Viņš pārņēma arī iespējas faktiski kontrolēt airBaltic. Iejuties nu jau arī akcionāra lomā, Fliks nekavējoties mudināja valdību ieguldīt airBaltic miljonus.

2010. gads – vērienīgas investīcijas

2010. gadā airBaltic emitēja obligācijas 42 miljonu eiro apmērā – tās 2015. gada jūlijā konvertējas akcijās. Valsts ieguldīja 22 miljonus eiro, bet 20 miljonus – Flikam piederošās Baltijas aviācijas sistēmas.

Patiecoties naudai, pašu kapitālam 2010. gadā bija cerība kļūt pozitīvam. Tas ļāva Flikam kalt plānus par flotes atjaunošanu, investējot miljardu eiro. Vēlāk izrādījās, ka Flika kabatas ir ļoti plānas un viņš airBaltic iegulda kredītu naudu, kas smelta Latvijas Krājbankā un Snoras bankā. Fliks ieķīlāja teju visu, ko vien var, arī airBaltic piederošās preču zīmes, ko pēc tam sabiedrība un politiķi asi nosodīja.

2011. gads – balanss uz bankrota robežas

2011. gads airBaltic nežēloja. Kompānija ilgu laiku bija bez padomes, un tad arī bez vadītāja, jo bailēs tikt apcietinātam Fliks aizmuka uz Vāciju, kur atrodas joprojām.

Savukārt šonedēļ sarakstē ar LNT bijušais līdzīpašnieks Bertolds Fliks norāda:

Visas krimināllietas pret mani tika izbeigtas, jo pat KNAB un prokuratūra konstatēja, ka neesmu pārkāpis nekādus Latvijas likumus. Liegumu braukt uz Latviju man nav. Pašlaik man nav plānu atgriezties Latvijā, bet noteikti kādreiz atbraukšu uz Latviju. Esmu tur ilgi dzīvojis, domāju, ka visiem zināms, ka man Latvija un Rīga ļoti patīk. Konkrētu plānu man nav, un neizmantošu arī Ryanair lidojumam no Berlīnes.

Teju visu 2011. gadu airBaltic balansēja uz bankrota robežas. Ņemot vērā priekšvēlēšanu gaisotni, par to nespēja klusēt tā laika ekonomikas ministrs Aris Kampars, izpelnoties kritiku no tā laika satiksmes ministra Ulda Auguļa. Viņš atceras, ka diskusijas par finansēm sākās, jo airBaltic atkal lūdza naudu – lai noturētos virs ūdens un atjaunotu floti. Pirms nodokļu naudas došanas valdībai bija jāpārliecinās par airBaltic faktisko finanšu situāciju.

Neviens, arī auditors, nesniedza datus par airBaltic faktisko situāciju, bet valdībai nebija atbilstošas kompetences datu izvērtēšanā. Tā kā viss vilkās jau vairākus mēnešus, valdība nolēma bez konkursa nolīgt pretrunīgi vērtēto konsultantu Prudentia airBaltic finanšu izpētīšanai.

Uldis Augulis:

Toreiz mums pietiekami strauji un ātrā tempā tas viss bija jādara, jo, katru dienu velkot garumā, šī kompānija savu kapacitāti arvien vairāk zaudēja. Kompānija arī lido vēl šodien. Ja tas nebūtu izdarīts, es pieļauju, ka kompānijas vairs nebūtu.

Tikai tad valdība atbalstīja 82 miljonu eiro ieguldīšanu airBaltic, no bankām saņemot garantijas, ka aviokompānijas privātais akcionārs ieguldīs līdzvērtīgi. Puses arī vienojās, ka valsts atgūs kontroli pār airBaltic – atceļot Baltijas aviācijas sistēmu ekskluzīvo līgumu, bet no valdes izmetot Fliku, jo viņš bija zaudējis uzticību.

Martina Gausa ēra un cerības stariņš

airBaltic kreditēšana Snoras bankai, Krājbankai vēlāk izrādījās liktenīga. Mēnesi pēc vienošanās noslēgšanas abas bankas bankrotēja, sabrucinot šo banku līdzīpašnieka Vladimira Antonova impēriju. Šauboties par Flika un Baltijas aviācijas sistēmu spējām pildīt vienošanos, Satiksmes ministrija nopirka Krājbankā ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju.

Valsts kļuva par 99,77% airBaltic akciju īpašnieku. Gada nogalē airBaltic sāka stūrēt vācietis Martins Gauss, kuram tika dots uzdevums atdzīvināt airBaltic.

Gauss tagad secina, ka 2011. gads bija sliktākais gads airBaltic vēsturē. Tā tas bijis arī tāpēc, ka kompānijas zaudējumi pārsniedza 100 miljonus eiro un izveidojās milzīgs negatīvais pašu kapitāls.

Martins Gauss, airBaltic vadītājs:

Mēs lidojām ar pārāk daudz lidmašīnām, ar pārāk maziem ienākumiem. [..] Tā tika zaudēts daudz naudas. Mēs lidojām ir lielām lidmašīnām īsos maršrutos, un mēs pārdevām biļetes pārāk lēti.

Valsts lēma glābt airBaltic un nodokļu maksātāju ieguldījums aviokompānijā sasniedza jau 118 miljonus eiro.

airBaltic tagadējais vadītājs Gauss norāda, ka, raugoties no valsts kā akcionāra viedokļa, tās ieguldītā nauda atgriezusies atpakaļ.

Martins Gauss:

Mēs valstij iepriekšējos gados esam samaksājuši vairāk nekā 60 miljonus eiro nodokļos, maksājam lidostai Rīga, Satiksmes kontrolei, Valsts kasei procentus par aizdevumu. Kopējā summa, ko mēs samaksājām Latvijas valstij un tās institūcijām, ir lielāka par 118 miljoniem eiro.

Glābjot airBaltic, valsts ir nolēmusi meklēt stratēģisko investoru. Taču Uldis Augulis atklāj, ka viņa laikā attiecībā uz airBaltic bijuši citi mērķi.

Uldis Augulis:

Man grūti pateikt, kas notika pēc tam, kad valdība pilnībā pārņēma šo kompāniju saistībā ar Krājbankas bankrotu, jo toreizējais biznesa plāns paredzēja, ka jau 2014. gadā ir akcijas jāsāk kotēt biržā, lai kompānijai piesaistītu arī stratēģiskus investorus.

Pirmais Prudentia mēģinājums – sludinājums prestižajā izdevumā Financial Times – cieta fiasko. 2012. gadā meklēt investoru tā laika premjers Valdis Dombrovskis bija devies pat uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Taču arī nākamajos gados pie investora neizdevās tikt, jo airBaltic bija liels negatīvs pašu kapitāls, uzņēmums bija ierauts daudzās tiesvedībās, bet Eiropas Komisija sāka pārbaudīt valsts sniegtā atbalsta likumību. Tomēr šajos sarežģītajos apstākļos Gauss atjaunoja vēl Flika laikā kaltos plānus par flotes atjaunošanu.

airBaltic vadītājs Martins Gauss tagad atgādina, ka toreiz brīdinājis valdību, ka pēc trīs gadiem būs vajadzīga nauda un tāpēc šodien šim jautājumam nevajadzētu radīt izbrīnu.

Martins Gauss :

Kad mēs toreiz pieņēmām lēmumu, akcionārs tika brīdināts, ka laikā, kad lidmašīnas pienāks, mums būs vajadzīgs kapitāls.

Vai airBaltic galu galā būs investors un jaunas lidmašīnas?

Jaunās lidmašīnas būšot nākamā gada otrajā pusē. Tuvojoties termiņam, strauji pieaug airBaltic maksājumi. Tāpēc naudas jautājumā šobrīd iestājusies milzu spriedze. Gauss atklāj, ka Prudentia atrastais finanšu investors, par kuru būs jālemj valdībai, faktiski paradījies pēdējā brīdī, bet izrādījis lielāko gatavību, salīdzinot ar pārējiem investoriem.

Martins Gauss:

Mēs pagājušā gadā bijām ļoti pārliecināti par kāda investora izvēli – cita investora, kurš izskatījās ļoti labi, un mēs ieguldījām daudz laika, strādājot ar šo investoru. Taču tad mēs novirzījām uzmanību no šā investora uz citu investoru, jo šovasar šis cits investors kļuva daudz interesantāks Latvijas valstij.

Šogad negatīvais pašu kapitāls būtiski samazināsies, pateicoties valsts ieguldījumu kapitalizācijai un peļņai.

Pašu kapitāls ir palicis teju vienīgais šķērslis investoru piesaistei. Iespējams, tiek izbeigtas arī iepriekš sāktās tiesvedības ar airBaltic iepriekšējiem akcionāriem, jo panākts mierizlīgums. Šo jautājumu nevēlas komentēt arī Fliks. Ienākot investoram, arī valstij būtu jāveic ieguldījums – pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa teiktā, tas varētu būt aizdevums no Valsts kases. Tad airBaltic pašu kapitāls nākamgad būs pozitīvs. Gauss kopumā uz nākamajiem gadiem liek lielas cerības.

Gausam, 2011. gadā ienākot airBaltic, kompānijas apgrozījums bija virs 300 miljoniem eiro, bet tā cieta zaudējumus. Pēc veiktā airBaltic biznesa optimizācijas plāna 2014. gadā apgrozījums samazinājās līdz 2008. gada līmenim, bet atšķirībā no tā laika pērn airBaltic uzrādīja peļņu.

Solījums: no nākamā gada airBaltic atgriezīsies pie izaugsmes

Martins Gauss:

Nākotnes vīzija ir ļoti skaidra. Sākot no nākamā gada, airBaltic atgriezīsies pie izaugsmes. Laikā līdz 2021. gadam sasniegsim 34 lidmašīnas – līdzīgi kā bija 2011. gadā. Taču ar nedaudz vairāk pasažieriem, jo mums būs lielākas lidmašīnas.

airBaltic plānos ierakstīts, ka nākamo piecu gadu laikā kompānijas apgrozījums pieaugs par aptuveni 40% un 2021. gadā sasniegs nepilnu pusmiljardu eiro. Taču tam ir vajadzīgas jaunas lidmašīnas. Gauss cer, ka tiks piesaistīts investors un airBaltic nebūs jāņem lidmašīnas līzingā, jo to iegāde īpašumā ļautu ietaupīt desmitiem miljonu eiro.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kura rīcībā ir arī drošības iestāžu atzinums, nav tik pārliecināts par investora piesaisti un brīdināja, ka tādā gadījumā flotes nomaiņa ir apdraudēta.

Valdība pēdējos gados ir izšķīrusies ieguldīt naudu airBaltic pat gados, kad budžetā trūkst naudas mediķiem un skolotājiem, jo aviokompānijas nodrošinātais pienesums Latvijas ekonomikai ir būtisks – vismaz 2-3% no iekšzemes kopprodukta. Neraugoties uz aso konkurenci, airBaltic joprojām ir nozīmīgs partneris lidostai Rīga, pārvadājot virs 50% no visiem lidostas pasažieriem. Galu galā ariBaltic izdevies noturēties par lielāko nacionālo aviokompāniju ne vien Latvijā, bet visās Baltijas valstīs.

Vai airBaltic tiks piesaistīts konsultanta Prudentia izvēlētais finanšu investors, to valdība lems jau pēc nepilnām divām nedēļām.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas