Ekonomiskais terors: Zemnieki neiztirgotos dārzeņus turpina gāzt komposta kaudzēs

0 komentāri

Politiķi gan pašu mājās, gan Briselē šonedēļ turpināja meklēt risinājumus dārzeņu un piena krīzei Latvijā. Tikmēr zemnieki turpināja gāzt komposta kaudzēs neiztirgotos dārzeņus.

Latvija zaudē cenu karā ar lētajiem poļu dārzeņiem, kas pēc Krievijas robežu aizvēršanas spiežas Latvijā iekšā arvien ņiprāk. Vienlaikus piensaimniekiem nākamā būs pēdējā nedēļa, kad par litru piena varēs saņemt cienīgu cenu. 1.septembrī piena lopkopjiem būs jāpārslēdz līgumi ar piena pārstrādes uzņēmumiem un viņu piedāvātā cena jau ir zem pašizmaksas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Turklāt kombināti esot uzsākuši karu pret piena kooperatīvu kā konkurentu iznīdēšanu. Lauksaimniecības tematam turpina sekot līdzi kolēģis Uldis Āboliņš, un viņš zina arī stāstīt, kāpēc daži dārzeņu novācēji domā pat par sevis novākšanu.

Polijai, Nīderlandei un Spānijai vairs nav kur likt Krievijas tirgum izaudzētos dārzeņus, un tos tagad  ved arī uz Baltijas valstīm, radot eksplozīvas sekas Latvijas dārzeņu audzētājiem.

Foto: LETA

Foto: LETA

Armands Krauze, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs
“Tas, kas mums dara bažas, tie apjomi Polijā un citās Eiropas Savienības valstīs ir tiešām milzīgi, un Latvijas tirgu var iznīcināt ļoti, ļoti viegli un ātri.”

Dobeles novada zemnieku saimniecība ”Dārzi” šonedēļ pat politikas veidotājus šokēja ar iznīcināmo dārzeņu apjomu – 55 tonnām. Izdevumi par dārzeņu novākšanu, sašķirošanu, iepakošanu un aizvešanu jau nespējot cīnīties ar poļu vairumtirdzniecības cenām.

Laine Loce, z/s ”Dārzi” finanšu menedžere, Dobeles novads
“Tas realizācijas kritums, apjoms ir dramatisks. Ja tie ir trīsdesmit procenti, rupji rēķinot uz šo brīdi, nezinot, kas būs šosezon tālāk, tas ir ļoti daudz. Uz lauka ir palikuši, kabači, cukīnī, ziedkāposti, un arī tie, kas tika aizvesti uz noliktavu un diemžēl neradām iespēju tos realizēt, ir aizvesti vai nu uz mežu vai kādi lopkopji ir savākuši.”

Drīz pēc tam ziņas par apzināti likvidētiem un uz lauka sapūšanai atstātiem dārzeņiem pienāca no dažādiem Latvijas novadiem.

Tumši mākoņi savilkušies arī virs ”Meistaru” saimniecības. Ja līdz parasto kāpostu novākšanai dārzeņu tirgus nenormalizēsies, tad daļu kāpostu no 4 hektāru lielā lauka nāksies izmest.

Tamāra Biseniece, z/s ”Meistari” saimniece, Lielplatones pagasts
“Kāposts jau ir labs, bet, ko es ar to kāpostu darīšu oktobrī, un vai ir kāda jēga likt cilvēkus nodarbināt un likt pagrabā, a ko es ziemā darīšu? Pēc tam atkal vedīšu ārā tonnām ārā izgāztuvē vai uz mežu meža zvēriem.”

Šo saimniecību glābj lielākoties jau iepriekš noslēgtie līgumi ar kafejnīcām, skolām un bērnudārziem apkārtnes novados un Rīgā, kā arī kvalitātes sertifikātu, kas notur līdzšinējo cenu. Ja paļautos tikai uz vairumuzpircējiem-bāzēm un lielveikaliem, saimniecības šā brīža divdesmit procentu apgrozījuma kritums būtu jau līdz bankrota slieksnim.

Uldis Abolins

Un to, ka dārzeņu vairumuzpirkšanā ir ēnu ekonomika ar atsevišķiem negodīgiem spekulantiem, kuri nemaksā PVN par no Polijas ievesto produkciju, izjūt arī godīgie tirgotāji ar labu reputāciju. Viņi esot bezspēcīgi zemniekiem noturēt līdzšinējo cenu.

Igors Jurgelevičs, vairumtirgošanas bāzes ”Kerio” valdes loceklis
“Ja mēs izvēlamies visu laiku vietējo produkciju un zemnieki dod cenu, mēs nevaram konkurēt ar savām firmām, pārējiem konkurentiem, jo viņi uzreiz ievedīs no malas un, kā saka, nometīs un uz reiz visi pircēji aizskries pie viņiem. Tāpēc esam arī spiesti tās cenas pielāgot viņiem, lai tā cena ir daudz maz vienāda.”

Taču situācija zemniekiem turpinās pasliktināsies – uzpirkšanas cena kritīs vēl, prognozē kooperatīva ”Mūsmāju Dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. Turklāt konkurences tirgus būs sagrauts, ja Eiropas Komisija piešķirs kompensācijas tikai to valstu uzņēmējiem, kuri pa tiešo eksportēja uz Krieviju. Latvija tad nesaņemtu neko. Mums nebija dārzeņu eksports uz Krieviju, bet ciešam no poļu agresīvā importa Latvijā, kuri šeit nogrūž Krievijai domātos dārzeņus.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas