Uzturēšanās atļaujas pērk būtiski mazāk; cietīs būvniecības un nekustamo īpašumu nozares

0 komentāri

Kopš uzturēšanās atļaujas iegūšanai pacelta maksa, pieprasījums pēc tām ir vairākus desmitus reižu mazāks. To vissāpīgāk izjutīs būvniecībā un nekustamo īpašumu biznesā nodarbinātie, kurus pēdējo gadu laikā baroja Krievijas pilsoņu vēlme iegūt iespēju brīvi pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā.

Dārgie dzīvokļi Jūrmalā, Rīgā un tās apkārtnē Latvijas iedzīvotājiem nav pa kabatai. Tie būvēti ar nodomu, ka naudīgi pircēji atbrauks no ārvalstīm, visbiežāk tie bija Krievijas, Ķīnas un Ukrainas pilsoņi.

Taču kopš 1. septembra uzturēšanās atļaujas piešķir par iegādātu nekustamo īpašumu cenā, sākot no 250 000 eiro. Iepriekš minimālā summa bija 75 000 laukos un 145 000 eiro pilsētās.

Nekustamo īpašumu attīstītāju Interbaltija valdes priekšsēdētājs norāda, ka nekustamo īpašumu tirgus trešo valstu pircējiem vairs nav pievilcīgs.

Foto: LETA

Foto: LETA

Interbaltija valdes priekšsēdētājs Ainārs Škapars:
Cilvēki pēta, izvēlas, protams, lēmumi vairs nav tik ātri, kā tas bija agrāk. Ne visi Krievijas pilsoņi ir spējīgi nopirkt pa tiem 250 000.

To, kuri nav spējīgi atļauties, ir daudz. Ja mēnešos līdz 1. septembrim izsniegto uzturēšanās atļauju skaits bija mērāms simtos, tad kopš pacelts minimālā ieguldījumu līmenis, ir saņemti tikai 14 jauni pieteikumi.

Kā norāda nekustamo īpašumu tirgotāji, Latvijas valsts uzturēšanās atļauju tirgus ir saņēmis divus spēcīgus sitienus. Paaugstinātā cena nav pat spēcīgākais trieciens. Saeima, iespējams, vispār aizliegs Krievijas pilsoņiem saņemt uzturēšanās atļaujas.

Baltic Expert valdes priekšsēdētājs Gatis Kalniņš Kalnmalis:
Ierobežojumi, kas attiecas uz nerezidentiem no Krievijas, ka viņiem vispār nebūs iespējams iegūt atļaujas. Tas, manuprāt, ir būtiskāks faktors nekā cenu izmaiņas.

Plānotais aizliegums Krievijas pilsoņiem ir radījis piesardzību potenciālajiem pircējiem ne tikai no Krievijas. Arī citu bijušo PSRS valstu pilsoņi baidās, ka izmaiņas tiks attiecinātas arī uz viņiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) norāda, ka reizēs, kad runa ir par lielu naudu, ārvalstnieki uzvedas divkārt uzmanīgi.

Foto:  LETA

Foto: LETA

PMLP priekšsēdētāja vietniece Maira Roze:
Tā kā mēs tagad esam tāda neprognozējama valsts, mēs vienu dienu sakām tā, pēc kāda brīža atkal kaut ko sākam izmainīt un regulēt. Tad varbūt ārzemniekiem tas var radīt tādu piesardzību.

Kopš septembra Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē joprojām rit intensīvs darbs pie uzturēšanās atļauju izsniegšanas, tāpēc, ka ir daudz iepriekšējo pieprasījumu, kas jāizskata.

Uzturēšanās atļauju tirgošana ir ienesusi Latvijā milzīgu summu. Kopš programma ir uzsākta, ārvalstnieki uz Latviju ir atveduši vairāk nekā 1,2 miljardus eiro.

Taču turpmāk šis skaitlis kļūs nesalīdzināmi mazāks, un tas nozīmēs arī daudz zaudētu darbavietu. Par to pārliecināts juridiskā biroja Padva, Parinov un Partneri valdes priekšsēdētājs Mihails Parinovs, kurš daudz strādājis ar Krievijas pilsoņiem.

Foto: LETA

Foto: LETA

Padva, Parinov un Partneri valdes  priekšsēdētājs Mihails Parinovs:
Šķiet nebūs tā, ka programmai jāvelk krusts pāri, bet samazinājums būs graujošs. Vismaz desmitkārtīgs investīciju samazinājums.

Četru gadu laikā, kopš darbojas uzturēšanās atļauju programma, ir izsniegtas vairāk nekā 15 000 atļaujas. Neoficiāla informācija liecina, ka, iegūstot uzturēšanās atļauju, Latvijā dzīvot uzsāk tikai desmitā daļa ārvalstniekiem. Tas ir aptuveni tikai pusotrs tūkstotis cilvēku.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas