Septembrī Latvijā atgriezusies deflācija. Kā to skaidro eksperti?

0 komentāri

Vidējais patēriņa cenu līmenis septembrī salīdzinājumā ar pērno gadu ir samazinājies par 0,5%. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tad precēm cenas samazinājušās par 1,7%, savukārt pakalpojumiem fiksēts pieaugums par 2,5%.

Kā skaidro SEB ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis – pēc sešu mēnešu pārtraukuma gada inflācija atkal ir atgriezusies negatīvajā teritorijā, tas ir, septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis ir samazinājies par 0,5%. To galvenokārt diktē cenu sarukums precēm, kas gada laikā ir par 1,7% zemākas. Turpretim pakalpojumu cenas ir augušas par 2,5%, kaut pieauguma temps pēdējos mēnešos ir palēninājies.

Gada izteiksmē lielākais pienesums inflācijai ir elektroenerģijas, pasažieru transporta pakalpojumu, kā arī alus cenu pieaugumam. Taču pretējā virzienā ir darbojušies ārējie faktori, kas likuši kristies degvielas, siltumenerģijas un pārtikas cenām. Nedaudz izbrīna, ka gada laikā ir sarukušas arī apģērbu cenas. Ja turpmākajos mēnešos šajā segmentā nesekos atsitiens, tad, ļoti iespējams, ka vērojamais cenu kritums atspoguļo Krievijas faktora ietekmi. Respektīvi ir mazinājusies, mainījusies noteikta segmenta pircēju plūsma no Krievijas, kā arī daudzi starptautiskie tirgotāji pielāgo cenas, lai veicinātu šim tirgum, reģionam plānoto krājumu noietu.

Arī vairumā citu reģiona ekonomiku, izņemot Ukrainu un Krieviju, inflācija ir zema, bet tā ir tuvu vai savu zemāko punktu jau ir sasniegusi. Tomēr inflācija atgūsies vāji un ļoti lēnā tempā, galvenokārt darba samaksas pieauguma ietekmes rezultātā. Latvijā arī turpmāk pakalpojumu segmentā inflācija būs dzīvīgāka. Zemās izejvielu cenas darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors. Naftas cenas saglabāsies zemas, taču īstermiņā koriģējoša ietekme gaidāma no klimatisko apstākļu izmaiņām, kā arī notikumiem Ķīnas ekonomikā.

Izteikts pārtikas cenu līmeņa pieaugums tuvākajā laikā izpaliks, jo izejvielas piedzīvo cenu samazināšanos. Taču to īpatsvars gala produkcijas izmaksās nav noteicošākais lielums. Tādēļ ilgākā termiņā, sekojot sezonālajiem faktoriem, tendencēm algās un eksportā, cenas atdzīvosies. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,4%, nākamgad inflācija paātrināsies līdz 1,7%.

Savukārt Nordea eksperts Gints Belēvičs norāda, ka deflācijas vidē dzīvo arī mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā, kur inflācijas rādītājs ir attiecīgi -1,0% un -0,7%. Lai gan ekonomikas grāmatas māca, ka deflācija ir ļauna parādība, kas neveicina ekonomisko attīstību, šobrīd satraukumam nav pamata, jo deflāciju galvenokārt rada importēto resursu un izejvielu cenas, kas kopumā ļauj vietējiem iedzīvotājiem vairāk līdzekļu novirzīt citiem tēriņiem, tādējādi potenciāli uzlabojot iekšzemes kopprodukta rādītājus gan ar mazāku nominālo importu, gan veicinot vietējo ražojumu patēriņu

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas