Sankciju ietekmē Latvijas uzņēmumi meklē jaunus klientus

0 komentāri

Atbildot uz Eiropas sankcijām Krievija turpina uzturēt savas – pret Eiropas uzņēmumiem vērstās sankcijas. Latvija ir viena no tam valstīm, kas būtiski cieš no Krievijas pārtikas preču embargo.

LNT Ziņas skaidroja, ko par līdz šim ierasto Eiropas preču trūkumu veikalu plauktos saka Krievijas iedzīvotāji un kā eksporta liegumu risina Latvijas ražotāji

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Sankciju karš rit pilnā sparā. Pēc Krimas aneksijas Eiropa ieviesa tās pret atsevišķiem Krievijas politiķiem un uzņēmumiem. Uz to Krievija atbildēja, aizliedzot ievest atsevišķus pārtikas produktus no Eiropas Savienības valstīm. Tomēr izrādījās, ka bez importa pārtikas patriotiski noskaņotie Krievijas iedzīvotāji var iztikt. Aptaujas liecina – embargo atbalsta 84% iedzīvotāju. Turklāt, 80% pārliecināti, ka šis aizliegums nāks par labu Krievijai – sāks attīstīties vietējā ražošana.

Ermitāžas darbiniece Tatjana:
Man vispār garšo vienkāršie produkti. Kāposti, kartupeļi, speķis, sviests, vistiņa. Tas viss ir vietējais. Man arī pašai ir dārzs – savi augļi un dārzeni. Jā, cenas ir pieaugušas, jā, fakts. Bet tas nekas. Mēs vienalga domājam, ka rīkojāmies pareizi. Pilnīgi atbalstam Putinu!

Pēc notikumiem Krimā Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitingi esot rekordaugsti. Lai arī izskan šaubas par šo aptauju objektivitāti, piemēram, pēc pētījumu kompānijas Levada-centra datiem, pašlaik Putinu atbalstot 85% iedzīvotāju. Salīdzinājumam –  Latvijas prezidenta Andra Bērziņa darbību, pēc Latvijas faktu datiem, pozitīvi vērtē tikai 44% iedzīvotāju.

LNT Ziņas: Vai pamanījāt, ka ir sankcijas
Viesis no Tjumeņas apgabala Aleksandrs: Jūtams, ka siers ir pazudis. Bet ar pārējo it kā pietiek. Viss ir vietējais. Un katrs jau izvēlas pēc sava maka. Bet cenas, jā, cenas ir pieaugušas. To nevar nepamanīt.

Vissāpīgāk Krievijas sankcijas izjūt Eiropas ražotāji. Pagājušā gadā to sankcijām pakļauto preču eksports veidoja vairāk nekā piecus miljardus eiro. Tā ir aptuveni puse no visa Eiropas Savienības pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta uz Krieviju.

Turklāt visvairāk no embargo cietušo valstu sarakstā Latvija atrodas trešajā vietā un pati ievainojamākā mums izrādījusies piena nozare.

Pēc Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča teiktā, rēķināt zaudējumus ir vēl pāragri. Katrs uzņēmums cenšas optimizēt zaudējumus, samazināt cenas, lai piesaistītu vietējo patērētāju, un meklē jaunus tirgus.

Jaunu tirgu apgūšanai valsts piešķīrusi 4 miljonus eiro. Kā tos tērēt maksimāli izdevīgi – to lemj paši uzņēmēji. Turklāt lielākā daļa pārliecināti – pilnībā saraut biznesa saites ar Krieviju ir nesaprātīgi.

Tā uzskata arī ārvalstu uzņēmēji, kas strādā Krievijā. ASV kompānijas Emerson Krievijas nodaļas viceprezidents un Krievijas-Beļģijas biznesa kluba prezidents uzskata, ka nevajadzētu jaukt politiku ar biznesu.

Emerson pārstāvis Krievijā Johans Vanderplaetse:
Es jau daudzus gadus dzīvoju Krievijā. Redzēju gan 1991.  gadu, gan 1998. gada krīzi, gan 2008. gadu. Un katru reizi ir ārzemju kompānijas, kas saka, ka viss – Krievijā vairs nekā laba nebūs, ka jāiet prom. Un tagad arī ir tādas sarunas. Bet tas ir visnepareizākais. Jo politika ir politika, bet bizness turpina strādāt. Un tieši tagad, manuprāt, jāstiprina savu klātbūtni Krievijā. Jāinvestē, jāveido ražotnes. Sankcijas parādīja, ka Krievijai jāattīsta vietējo ražošanu, bet to ir iespējams izdarīt tikai piesaistot finansējumu. Runājot par sankcijām, manuprāt, tā bija liela kļūda. Un Krievijas atbilde vispār ir neadekvāta. No tās cieš paši iedzīvotāji, jo cenas aug dramatiski.

Tomēr uzņēmēju uzticība Krievijai samazinās. Pat tās kompānijas, ko pagaidām sankcijas neskar, cenšas laicīgi nodrošināties pret riskiem. Piemēram, zivju konservu ražotājs Piejūra savu gandrīz simtprocentīgo eksportu uz Krieviju ir spējis diversificēt. Pašlaik vairs tikai 50% no uzņēmuma eksportētās produkcijas ved uz Krieviju. Tikai šogad uzsākta sadarbība ar 20 valstīm.

SIA Piejūra tirdzniecības un mārketinga vadītājs Māris Daude:
Mēs nolēmām, ka mēģināsim uzsākt sadarbību ar jaunām valstīm, kas nav Muitas savienībā. Lai tās nebūtu Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna. Toreiz vēl nebija sankciju no Krievijas puses, bet nojautām, ka kaut kas notiks. Tāpēc jau laicīgi sākām spert jaunus soļus uz jauniem tirgiem, un ieguldām rūpnīcā, lai pēc kvalitātes atbilstu visām Eiropas prasībām. Mēs Krievijas apjomus nesamazinām, bet, pievienojot arī citus tirgus, mums kopējais pārdošanas apjoms kāpj. Un riski samazinās.

Zivju pārstrādātāja tālredzība ir tieši laikā. Nekas neliecina par to, ka sankciju karš tuvojas beigām. Tieši pretēji – šajās dienās Vācijas kanclere Angela Merkele tikšanās laikā ar Eiropas uzņēmējiem paziņoja, ka jaunas sankcijas pret Krieviju ir nepieciešamas un neizbēgamas.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas