Eksperti: partiju solījumi samazināt PVN pārtikai ir klajš populisms

0 komentāri

Saeimas priekšvēlēšanu solījumos neiztiek arī bez populisma, kas itin labi noder, lai mēģinātu iegūt vēlētāju balsis – ne vien vien partija skaļi  paziņojusi, ka gatavojas samazināt PVN pārtikai. Dažas sola, ka pilnīgi visam, ko ēdam, citas – ka samazinātā likme piemērojama veselīgai pārtikai. LNT TOP 10 skaidroja, vai tas, kas tik garšīgi skan pircējam, ir veselīgi valsts ekonomikai? Un kādas ir PVN likmes pārtikai citur Eiropā, uz ko bieži vien atsaucas pašmāju politiķi? Un galu galā – kurš būs tas nazis Latvijā, ar kuru griezīs, lai pateiktu – kas tad ir veselīga pārtika?

Lai iekļūtu 12. Saeimā, vairāki politiskie spēki sola būtiski mazināt pievienotās vērtības nodokli veselīgai pārtikai. Trīs partijas šādu jājamzirdziņu iekļāvuši jau savās programmās. Sociāldemokrātiskā partija ”Saskaņa” sola līdz 5% samazināt PVN pārtikai, izņemot neveselīgo pārtiku. ”Latvijas Reģionu Apvienība” neprecizē, līdz cik grasās samazināt PVN likmi veselīgai pārtikai. ”No sirds Latvijai” sociālās nevienlīdzības mazināšana sola būtiski pazemināt PVN likmi veselīgai pārtikai, tādējādi mazinot nodokļu slogu.  Bet dažādās priekšvēlēšanu diskusijās PVN veselīgai pārtikai sliecās mazināt arī citas partijas, gan īsti neprecizējot, ko tad īsti atbalsta.  Kā var nesolīt, spraucas partijas “Vienoti Latvijai” pārstāvju izteikumos, piekrītot citu partiju nostājai samazināt PVN likmes veselīgai pārtikai, lai gan programmā solīts pazemināt PVN līdz 12% visai pārtikai iedzīvotāju, īpaši maznodrošināto atbalstam.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šie politiķu solījumi daudzu vēlētāju ausij varētu skanēt tīkami un arī ideja šķiet gana laba. Pēc LNT TOP10 aptaujāto ekspertu teiktā un secinātā, PVN samazinājuma solīšana veselīgai pārtikai ir klajš populisms.

”Pirmkārt, kurš izvēlēsies, kurš ir veselīgs produkts, un kurš neveselīgs, tā ir atkal vieta korupcijai, jo kādam jāpieņem šie lēmumi un tie produkti ir dažādi un tomēr ir jāskatās veselīgs, neveselīgs katram cilvēkam ir pilnīgi individuāli, jo katram cilvēkam tas var būt pilnīgi individuāli. Dažiem ir piena nepanesamība, tas nozīmē, vai ta piens neveselīgs? Noteikti nē,” norāda  Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.

Mēģinājums noteikt – kas ir veselīgs produkts – Latvijā jau vienu reizi cieta fiasko. Pagājušā gadā, kad veselības ministrija mudināja valdību ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai,  Zemkopības ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa ātri vien saprata, ka noteikt veselīgas pārtikas grozu ir neiespējami. Tam atmeta ar roku un darba grupa vienojās noteikt definīciju, kas ir uzturā ieteicamais produkts.

”Ļoti kompetenta expertu grupa gan pārtikas produktu ražotāji, gan visi Latvijas diētas ārsti vienojās par uzturā lietojamo ieteicamo produktu sarakstu un pirmais šī saraksta pielietojums ir tas, ka tas ir iestrādāts MK noteikumos, kuri paredz investīcijas gan lauksaimniekiem, gan pārtikas produktu ražotājiem un jau nākamās nedēļas valdības sēdē tiks skatīti šie kabineta noteikumi. Tad saskaņā ar šiem noteikumiem, šo ieteicamo produktu ražotāji saņems papildu atbalsta intensitāti,” norāda Darba grupas vadītāja Rigonda Krieviņa.

Ir noteiktas 14 pārtikas grupas, tai skaitā augļi, dārzeņi, miltu produkti, maize, pākšaugi, rīsi, piens, zivs un gaļas produkti. Un katrai šai grupai noteikti atsevišķi kritēriji, piemēram, tauku, cukura, sāls saturs, nedrīkst vispār būt e –vielas, aromatizētāji, krāsvielas. Uzņēmēji, kas ražos šādus produkts, saņems par 10% lielāku atbalstu investīcijām no Eiropas fondiem.

”To neveselīgumu mēs varbūt varam ar akcīzēm, vai citiem paņēmieniem.  Un vispār, tas kas ir nopērkams veikalā, pamatā viss ir ēdams, jautājums ir, cik bieži, cik daudz, cik lielās devās un ar veselīgumu vajadzētu nodarboties skolai, ģimenē, mediķiem un citām iestādēm,” skaidro I. Gulbe.

Ārstus satrauc Latvijas iedzīvotāju aptaukošanās un pārāk biežā saslimšana ar sirds un asinsvadu slimībām, tāpēc tie atbalstītu, ja ar nodokļu palīdzību tiktu veicināta ieteicamo produktu lietošana. Tomēr dietologs Andis Brēmanis norāda, ka veselīgu ēšanu nenosaka tikai pārtikas produktu izvēle.

”Daudzveidīga produktu izvēle, lai būtu laba apgāde tāda daudzveidības ziņā, vieni, otri, trešie grupas produkti, teiksim, graudaugi, dārzeņi, piena produkti, tālāk zināma mērenība šo produktu patēriņā, jo galu galā arī labu var pārēsties, un būs problēmas. Un vēl svarīgs moments ir gatavošanas paņēmiens, kā mēs šo te ideālo produktu , vai nesabojājam, teiksim, gatavošanas procesā, teiksim, stipri treknā vidē cepot, piemēram, vai fritējot vai ko tamlīdzīgu,” stāsta dietologs Andis Brēmanis.

Arī ražotāji jēdzienu ”Veselīga pārtika” vērtē kā populistisku. Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure pamato – šāda termina nav pat Eiropā.

”Politiķi nav iedziļinājušies jautājuma būtībā, jo termina ”veselīgs” ”neveselīgs” mēs esam vienojušies ar Veselības ministriju, ka tāda termina nav. Ir ieteicamie un neieteicamie produkti,” tā I. Šure.

Vēl neskaidrāks šķiet politiķu piesauktais solījums samazināt PVN veselīgai pārtikai, lai tādējādi atbalstītu mazturīgās ģimenes. Šādā statusā Latvijā, ko nosaka nelielā daļā pašvaldību, ir vairāk nekā 100 tūkstoši. Vienlaikus, šķiet, politiķiem nerūp, lai labāk paēduši būtu arī trūcīgie, kādu mūsu valstī ir vairāk kā 80 tūkstoši. Labklājības ministrijā vispār uzskata, ka no PVN samazināšanai pārtikai visvairāk iegūtu turīgie, jo mazāk turīgie daudzas lietas cenšas izaudzēt vai sagatavot paši.

Ja tas ir domāts vēl papildus tieši tikai PVN veselīgai pārtikai, tad es domāju, ka tas atbalsts turīgajiem būtu vēl lielāks, jo ir jāapzinās, ka trūcīgais cilvēks ne vienmēr izvēlas pašu veselīgāko pārtiku tajā brīdī, kad viņa rīcībā ir noteikts ienākumu kopums, tad viņš pērk to, ko viņš par tiem ienākumiem var atļauties. Viņš rēķina un meklē vidusceļu, lai pabarotu ģimeni,” norāda Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa

Uzņēmēji nepiekrīt, ka lielākie ieguvēji būtu turīgie un bagātie, jo tādi Latvijā veido ap 15% sabiedrības. Bet pārējiem 85% Latvijas iedzīvotājiem gan būtu iespēja iepirkties vismaz par desmitdaļu lētāk. Bet tirgotāji pretēji politiķu bažām par to, ka PVN samazinājumu sabiedrība veikalos neizjutīs, jau ir gatavi samazināt cenas.

 ”Bažām nav pamata – lielākie tīkli, tādi kā Rimi, Narvesens, Maxima ar asociāciju jau publiski iepriekš ir pauduši, ka, ja Saeima vai MK pieņems lēmumu kādai no pārtikas grupām samazināt PVN, adekvāti tiks samazināts par šo te sadaļu cena uz plauktiem,” skaidro Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Protams, šeit ir pamats, kāpēc gan neizmantot, bet te iet runa par papildu negodīgi iegūtu peļņu, un šeit katram no tirgotājiem, vismaz lielākajiem tirgotājiem ir tomēr tādi kodeksi savi, iekšēji, sadarbības kodeksi, sociālie, kas neļauj principā šo jautājumu skatīt.

Politiķu vienkāršākie aprēķini liecina, ka PVN samazināšana visai pārtikai nozīmētu 200 miljonu eiro robu valsts maciņa ieņēmumos, un to valsts šobrīd nevar atļauties, tāpēc ideja par samazinātu PVN vispār tiek norakta.

 ”Mēs esam par PVN principā samazināšanu pārtikai. Ja budžeta fiskālā ietekme ir pārāk liela, mēs esam gatavi runāt par produktu kategorijām, tā ir maize, piens, gaļa, olas,” norāda I. Šure.

Tikmēr uzņēmēji uzskata, ka samazinātu PVN pārtikai Latvijā vajadzēja ieviest jau sen, jo ar ko gan Latvija ir sliktāka par citām 22 Eiropas Savienības valstīm, kurās piemēro samazināto PVN likmi pārtikai. Nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmuma BDO un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat apkopotie dati liecina, ka likmju piemērošana tikai nedaudz atšķiras katrā valstī.

Vislabāk var justies iedzīvotāji  Lielbritānijā, Īrijā un Maltā, jo tur pārtikai likme ir apaļa nulle. Lielbritānijā šāda likme attiecas arī par neveselīgu uzskatītajiem čipsiem un alkoholam.

Zemas PVN likmes pārtikai 3 līdz 5%ti ir sešās valstīs. Turīgajā Luksemburgā 3% nodoklis ir visai pārtikai, izņemot alkoholu, Spānijā 4% ir tādiem pirmās nepieciešamības produktiem kā maize, piens, olas, 10% ir pārējiem produktiem. Itālijā ir līdzīgi. Polijā pienam PVN vispār nav, pārējiem produktiem ir 5%, tāda pat likme arī Horvātijā un Kiprā.

PVN likmes līdz 10%iem ir deviņās valstīs. Francijā 5,5%tus piemēro ūdenim un pārtikai, kas paredzēta invalīdiem, Beļģijā un Nīderlandē visai pārtikai ir 6%, tik pat tiek piemērots Portugālē pamata produktiem. Vācijā 7% likme attiecas uz pārtiku un dzērieniem, ja tos nepatērē uz vietas, 9% ir Rumānijā, 9ar pusi – Slovēnijā, pa 10% – Austrijā un Slovākijā.

Salīdzinoši augstākas PVN likmes pārtikai 12līdz 18%ti ir piecās valstīs. 12% Zviedrijā ir arī restorānu un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem, Grieķijā 13%tus piemēro svaigai  pārtikai, minerālūdenim un kafijai, bet Somijā 14%ti uz pārtiku un pārtiku, ko pasniedz restorānos. Augstāka – 15% likme pārtikai ir Čehijā, bet 18% Ungārijā, kur standarta PVN likme ir augstākā Eiropa – 27%.

Tikai piecās Eiropas valstīs, starp kurām ir arī Latvija, pārtikas produktiem samazināts PVN netiek piemērots. Bulgārijā un Igaunijā tātad ir 20%, Latvijā un Lietuvā -21%ts. Augstāka likme pārtikai nekā Latvijā ir tikai Dānijā 25%.

Par zemāku pievienotās vērtības nodokli pārtikai Latvijā diskutē vismaz pēdējos desmit gadus. Vai jautājums tiks cilāts, būs atkarīgs no jaunās valdības. Vismaz esošajai valdībai Saeima uzdeva līdz gada beigām izvērtēt iespējas samazināt PVN likmi pārtikai vai atsevišķām to grupām.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas