Piena lopkopība bezdibeņa priekšā. Zemnieki nonākuši milzu parādos

6 komentāri

Milzu parādi, svaru un enerģiju zaudējis ganāmpulks, eksperimenti, kas robežojas ar govju veselības un piena kvalitātes apdraudējumu. Piena lopkopju ikdiena pēc Krievijas tirgus zaudēšanas un kvotu atcelšanas joprojām smaga, lai arī kompensācijas saņemtas un ražošana optimizēta.

Ir pagājis nedaudz vairāk kā gads kopš Latvijas piena nozare saskārās ar milzu problēmām – strauju piena cenu samazinājumu, kas būtiski patukšojis lauksaimnieku maciņus. Šobrīd situācija joprojām ir ļoti smaga.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ieva Alpa Eizenberga, kas vada Latvijas piena ražotāju asociāciju, pati ikdienā rūpējas par 180 govju ganāmpulku. Ar 90 slaucamām govīm viņas saimniecību Latvijā uzskata par lielu, jo algo pāris darbiniekus. Tos, par spīti krīzei, Ieva nav atlaidusi, bet centusies citādi optimizēt darbību. Vasarā Ieva, tāpat kā daudzi citi bija spiesti eksperimentēt, riskējot ar govju veselību un piena kvalitāti.

Ieva ar skumjām raugās uz svaru un enerģiju zaudējušām govīm, tās tagad atkal baro normālā režīmā. Piena pašizmaksa samazināta par pusotru eiro centu, līdz 27 centiem, bet naudas nepietiek, jo pienu kopš pavasara var pārdot vidēji par 20 eiro centiem litrā.

Valsts atbalsts, Eiropas Savienības kompensācijas un subsīdijas palīdz, bet nepietiekami. Daudziem zemniekiem, kuri ar bankas naudu modernizējušies, drīz beigsies kredītu brīvdienas. Rudeni zemnieki sagaida ar milzu parādiem un bez uzkrājumiem.

Šobrīd nav pazīmju, ka piena cenas varētu strauji pieaugt. Piena ražotāji govis vēl neizkauj, bet arī pārdot ganāmpulkus ir grūti. Tas daudzos zemniekos vairo nopietnas šaubas par tālāku darbošanos piena nozarē. Ieva uzskata – pēdējais laiks Zemkopības ministrijai domāt par citiem instrumentiem. Cerības liktas uz 7.septembri, kad zemkopības ministrs tiksies Eiropas komisāru.

Ja zemnieki pēc kāda laika nesāks saņemt par pienu pienācīgu samaksu, Ieva iesaka piena ražotājiem audzēt gaļas liellopus. Par to domā arī pati, bet kaut ko strauji mainīt apgrūtina saistības pret Lauku atbalsta dienestu, kas atmaksājis projektos ieguldītās naudas.

Daudziem piena ražotājiem nākamie mēneši var būt izšķiroši viņu darbībā un tas var nest arī būtiskas izmaiņas Latvijas piena nozarē kopumā.

6 komentāri

TOP komentāri

  • Kents
    +4

    Kents

    Pamazām Eiropas Savienības paplašināšanas iemesli ir pamanāmi arvien skaidrāk un skaidrāk. Cukuru jau ēdam Dānijas un hvz vēl kādu, Jelgavas ražotne ciet. Pienu jau labu laiku savu nedzeram, pārsvarā lietuviešu, poļu un hvz kādu. Tagad vietējie pavisam būs ciet. Gaļu ēdam arī lietuviešu un poļu, vietējie dēļ cūku mēra būs ciet. ES un ASV jaunās noieta teritorijas ir veiksmīgi apgūtas un sankcijas pret Krieviju bija šīs viņiem vajadzīgas globalizācijas viens no galvenajiem mērķiem, nevis kaut kādas Ukrainas aizsardzība. Ukraina tiks aizmirsta tiklīdz tiks sagrauta Austrumeiropas saikne ar Krievijas ekonomiku.

    30.08.2015 13:41

  • Gunis
    +3

    Gunis

    Pa druskai esam nonākuši pie piena nozares,kas nākošais,graudkopība,tad gaļas lopi,absurds,laukos zāle jānovāc,kam viņu dot,ienākumu nav,par kādiem līdzekļiem zemi apkopt,kadastra vērtību paceļ,nodokļi pieaug,reāli ja zemi nevar uzturēt,tad viņa ir jāpārdod,piedāvājums pārsniegs pieprasījumu,vērtība strauji krīt,kaut kāds nesaprotams mudžeklis.

    30.08.2015 12:13

  • drūmi
    +1

    drūmi

    Ātri Eiropas savienība kritīs. Bet ko darīt tālāk?

    31.08.2015 22:13

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas