Pētījums: Baltijas valstīs sarucis to iedzīvotāju skaits, kuriem nav uzkrājumu

0 komentāri

Visvairāk uzkrājumu Baltijas valstīs veido Igaunijas iedzīvotāji – 83% ir uzkrājumi. Lietuvā 66% iedzīvotāju ir uzkrājumi, bet Latvijā tie ir 53% iedzīvotāju, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta Baltijas valstīs veiktajā pētījumā.

Kopš 2011. gada vērojami būtiski uzlabojumi iedzīvotāju uzkrājumu veidošanā – visās Baltijas valstīs ir samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuriem nav nekādu finanšu rezervju.

2011. gadā uzkrājumi bija 78% Igaunijas iedzīvotāju, 61% Lietuvas iedzīvotāju un 46% Latvijas iedzīvotāju, līdz ar to secināms, ka tieši Latvijā trīs gadu laikā bijis straujākais uzkrājumus veidojošo iedzīvotāju īpatsvara pieaugums.

Lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju ir vienisprātis, ka novirzīt naudu uzkrājumiem ir svarīgi, šī attieksme pēdējo trīs gadu laikā nav mainījusies. Uzkrājumu veidotāju īpatsvara palielināšanās liecina, ka cilvēku reālā rīcība arvien biežāk atbilst viņu uzskatiem. Vienlaikus pētījums atklāj, ka visbiežāk nauda tiek krāta bankas kontā, turklāt summas pārsvarā ir mazākas par 1000 eiro.

Izteiktāk krāšanas svarīgumu Latvijā akcentē iedzīvotāji vecumā no 26 līdz 35 gadiem un iedzīvotāji ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem. Igaunijā krāšanas svarīgumu visvairāk uzsver sievietes un iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, bet Lietuvā – mazāku pilsētu iedzīvotāji.

Kopumā krāšanas svarīgumu atzīst 89% lietuviešu, 88% latviešu un 86% igauņu.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vadītāja Ieva Use-Cimmermane norādīja, ka speciālisti iesaka – naudas rezervju apjomam būtu jābūt ģimenes trīs līdz sešu mēnešu ienākumu apjomā. “Šā gada pirmajā pusē vidējā mēnešalga “uz rokas” Igaunijā bija 790 eiro, Latvijā 551 eiro, bet Lietuvā 527 eiro. Līdz ar to ir skaidrs, ka iespējamu ienākumu zaudēšanas gadījumā ģimene ar esošajiem uzkrājumiem sevi spētu uzturēt vien pāris mēnešus un tas nav pietiekoši, lai justos stabili savās naudas lietās,” sacīja Use-Cimmermane.

Galvenokārt cilvēki uzkrājumus veido tā saucamajām nebaltām dienām – ar šādu mērķi uzkrājumus veido 67% latviešu un 62% igauņu un lietuviešu. Otrs populārākais uzkrājumu veidošanas mērķis ir lielāku izdevumu segšanai, piemēram, ceļošanai vai plānotam pirkumam – šādu mērķi norādīja 35% Lietuvas iedzīvotāju un 32% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju.

Vēl nozīmīgi uzkrājumu veidošanas mērķi ir mājokļa remontam (20% Igaunijā un 12% Latvijā), ar bērniem saistītām izmaksām (Igaunijā 22%, Lietuvā 16% un Latvijā 14%), nekustamā īpašuma iegādei (Latvijā 19%, Lietuvā 17% un Igaunijā 11%).

Pastāv divi galvenie veidi, kā uzkrājumu veidotāji Baltijas valstīs novirza līdzekļus uzkrājumiem: viens no tiem ir izmantot pēc ikdienas tēriņiem atlikušo naudu un otrs – noteiktas ienākumu daļas atlikšana katru mēnesi. Lietuvā abi šie varianti tiek izmantoti gandrīz vienlīdz daudz (attiecīgi 41% un 39%). Igaunijā un Latvijā veidi, kā cilvēki veido savus uzkrājumus atšķiras vairāk – igauņi drīzāk uzkrājumiem novirzīs to, kas ir palicis pāri (45%), savukārt latvieši dod priekšroku atlicināt uzkrājumiem noteiktu savu ienākumu daļu (45%).

“Arī neliela, bet regulāri uzkrājumam novirzīta naudas summa nereti rezultātā veido lielāku uzkrājumu, nekā lielāka summa atlikta kampaņveidīgi. Tāpēc – jau algas dienā konkrētu summu novirzīt uzkrājumam krājēju disciplinēs vairāk, nekā mēneša beigās cerēt, ka pēc ikdienas tēriņiem būs palikusi pāri lieka nauda,” skaidroja Privātpersonu finanšu institūta personīgo finanšu eksperte Evija Kropa.

Viņa piebilda, ka Igaunijā ir lielāka vidējā alga, tādējādi, visticamāk, iedzīvotājiem mēneša beigās paliek pāri neiztērēta nauda un viņi var atļauties šādu uzkrājumu veikšanas veidu.

Latvijā un Igaunijā iedzīvotāji uzkrājumam biežāk novirza līdz 5% no saviem ikmēneša ienākumiem. Lietuvā ir lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzkrājumam atlicina vairāk – pat līdz 10% no ikmēneša ienākumiem.

Kropa sacīja, ka 5-10% ikmēneša ienākumu atvēlēšana uzkrājumiem arī ir optimālais līdzekļu apjoms, ko atvēlēt šim mērķim.

Kā galveno šķērsli uzkrājumu veidošanai iedzīvotāji norādīja nepietiekamus ienākumus – 87% Lietuvā un 80% Igaunijā un Latvijā. Tomēr lielākā daļa – 69% Lietuvā, 60% Latvijā un 56% Igaunijā – atzīst, ka vismaz desmito daļu ienākumu būtu iespējams izmantot lietderīgāk. Līdz ar to secināms, ka uzkrājumu veidošanā būtisks ir attieksmes jautājums un krāšanas paraduma izkopšana.

Krāšanas veidi pēdējo gadu laikā īpaši nav mainījušies. Uzkrājumu glabāšana norēķinu kontā bankā ir visizplatītākais naudas krāšanas veids: tam dod priekšroku 76% Igaunijas iedzīvotāju, 44% Lietuvas un 33% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt katram piektajam Baltijas valstu iedzīvotājam ir uzkrājumi, ko viņš glabā mājās skaidrā naudā. Sarežģītākus finanšu instrumentus, piemēram, obligāciju iegādi vai darbības ar finanšu fondiem, iedzīvotāji Baltijas valstīs izmanto ļoti reti.

Pētījumu pēc Swedbank Privātpersonām finanšu institūta pasūtījuma 2014.gada septembrī veica tirgus izpētes kompānija Spinter tyrimai, aptaujājot 3070 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir pētnieciska un izglītojoša bankas struktūrvienība, kas, balstoties uz ilggadēju pieredzi, sekmē iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstību. Institūts regulāri skaidro sabiedrībai dažādus ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītus jautājumus, veic pētījumus un līdzdarbojas atsevišķu valsts politikas jautājumu izstrādāšanā.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas