Pateicoties eiro ieviešanai, katrs no mums ietaupījis ap 170 eiro

4 komentāri

Gatavošanās latu nomaiņai uz pasaules otro lielāko valūtu Latvijā sākās jau laikus un par eiro ieviešanas drudzi šobrīd jau vairs nekas neliecina. Tagad sākas ieguvumu un zaudējumu uzskaitījumi. Pirmās aplēses liecina, ka uz finanšu pakalpojumiem vidēji viens ekonomiski aktīvs cilvēks ietaupījis ap 170 eiro gadā.

Vislielāko eiro ieviešanas slodzi, it sevišķi gada pirmajos mēnešos uz saviem pleciem iznesa bankas un tirgotāji. Tomēr nacionālās valūtas nomaiņa esot pārlaist gana gludi, uzskata nozaru lielākie spēlētāji, un šobrīd secina, ka klienti jau kādu laiku pieraduši pie jaunās valūtas.

Lielveikala Rimi biznesa kontroles vadītāja Kristīne Miezīte skaidro: ”Eiro ieviešanas process mūsu uzņēmumā ir bijis ļoti veiksmīgs. Galvenokārt tāpēc, ka mēs tam gatavojāmies jau ļoti, ļoti laicīgi. 13 gada var teikt jau no pavasara pircēji jau ir pieraduši pie jaunās valūtas, nav vairs pieprasījuma, lai būtu cenās divas valūtas.”

Savukārt Swedbank pārstāvis Dzintars Kalniņš norāda: ”Eiro laiks pagāja diezgan nemanot, bija kādas 3 – 4 nedēļas 2013. gada beigās un arī 2014. gada sākumā, kad viss ap to eiro tēmu griezās. Bija arī pa kādai rindai varbūt, un klientiem sanāca bišķīt ilgāk pagaidīt, bet visi ļoti toleranti ar to tika galā un, ja skatās no šī brīža, tad jāsaka, kad to eiro mēs vispār ieviesām, viņš jau ir, jau labu laiku.”

Bankas priecājas, ka eiro atnācis ar jauniem paradumiem, starp tiem aktīvāka internetbankas un maksājumu karšu izmantošana. Swedbank eksperts prognozē, ka sniega bumbas efekts turpināsies un bezskaidras naudas darījumu apjoms 2016. gadā jau veidos lielāku daļu pār darījumiem ar skaidru naudu. Swedbank tāpēc 2015. gadu sākusi ar 10 filiālēm, kurās skaidru naudu apkalpo tikai bankomāti, bet ar citu pakalpojumu aktīvāku izmantošu bankas daļēji sedz izzudušo valūtas maiņu. Nozare vairs negūst no tā aptuveni 70 miljonus eiro. Izrādās, tam ir savi plusi.

”Līdz ar to mums ir mazlietiņ brīvākas mūsu filiāles, mums ir vairāk laika, lai aprunātos par dažādām citām bankas lietām un, patiesībā liekās, ka ne baņķieri, ne paši klienti kaut kādā veidā neuzskata par tādu lielu kreņķi, ka tās konvertācijas vairāk nav,” tā Swedbank pārstāvis Dzintars Kalniņš.

Vēl papildu guvums ir vairākas reizes lētāki eiro maksājumi. Latvijas Banka aprēķinājusi, ka uz šiem paskaitījumiem klienti ietaupījuši 100 miljonus eiro. Tātad var aplēst, ka uz finanšu iestāžu pakalpojumiem vidēji viens ekonomiski aktīvais iedzīvotājs ietaupījis ap 170 eiro gadā. Turklāt, lai arī eiro ieviešanas izmaksas uzņēmējiem bijušas dažādas un svārstījās no tūkstošiem līdz pat miljoniem, gada laikā tās nav atstājušas būtisku ietekmi uz cenu līmeni valstī.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula: ”Netipiskie cenu kāpumi ar citiem faktoriem neizskaidrojamie, tie veido apmēram 0,1 līdz 0,2%punktus no šā gada inflācijas, kur novembrī 12 mēnešu vidējā bija 0,6%, un gada inflācijas 0,8%, tas tiešām gana zems rādītājs. Latvijai izdevās eiro ieviest ļoti piemērotā brīdī, ļoti piemērotos apstākļos, jo atšķirībā no Igaunijas, kura ieviesa eiro brīdī, kad diemžēl pasaulē ļoti strauji kāpa resursu cenas, tad iedzīvotājiem bija tendence norakstīt šo te cenu kāpumu uz eiro ieviešanu, vainot eiro.”

Tā kā nav piepildījušās bažas ne par strauju cenu kāpumu, ne negodīgu naudas reformu, Latvijas Bankas aptauja liecina, ka eiro jau atbalsta vairāk nekā puse iedzīvotāju. Pirms eiro ieviešanas atbalstīja 45%ti.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula:
Otrs iemesls ir tas, ka iedzīvotāji šogad redz, kas notiek ģeopolitiskā ziņā un līdz ar to, ja iepriekš lats kā mazas atvērtas ekonomikas valūtu būtu no jauna pakļauta spekulācijām, tad šobrīd tas nenotiek.

Minētos guvumus var mērīt katru gadu, turklāt vairs nebūs vienreizējo eiro ieviešanas izmaksu. Ir arī citi guvumi, piemēram, valsts budžeta parāda apkalpošanas izmaksas bijušas par 50 miljoniem eiro mazākas. Centrālā banka uzskata, ka Latvijai jau ir atmaksājusies arī dārgā dalība Eiropas Stabilizācijas mehānismā, kurā Latvijai piecu gadu laikā jāiemaksā 221 miljons eiro. Tomēr ilgtermiņā gan jāraugās, vai eiro nesīs arī solīto investīciju un tātad arī jaunu darbavietu milzīgo pieplūdumu, kas vēl 2014. gadā gandrīz izpalika.

4 komentāri

TOP komentāri

  • eh, ko tur
    0

    eh, ko tur

    Tieši otrādi, alga mazāka, inflācija un cenu paaugstināšanās. Algā skaitlis lielāks bet parēķinot latos alga kritusies. Rezultātā mana pirktspēja reāli kritusies!

    10.01.2015 20:20

  • Dace
    0

    Dace

    Nu te janem veeraa ka vienam ir vairaak nekaa 170, citam vispar nav ja vins nekur nebrauc un neveic maksaajumus un ieprieks nebija nekadu kreditmaksajumu vai ja nesanem naudu no aarzemeem, utt bet man liekas ka formuleejums rakstaa neprecizs, tas ir tik sanaak videeji uz .. nevis ka ietaupiijis..

    03.01.2015 13:08

  • nevs
    0

    nevs

    Neko vini nesapratis, jo viniem musu naudas kabatas pilnas, kas paedis tas nabagu nesaprot, bagatajiem ir kabatas 170 eiro, bet no ka nemt ja pensija 130 eiro? No kurienes tie 170 ?

    03.01.2015 12:56

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas