Norvēģi gatavi būvēt Latvijā sašķidrinātās gāzes termināli

0 komentāri

Ir uzradies Norvēģijas uzņēmums, kas par savu naudu ir gatavs Skultē būvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Plānotās izmaksas – 150 miljoni eiro, un par šo naudu uzņēmums vēl gatavs aizvilkt gāzes vadus līdz netālu esošajam Inčukalnam.

Norvēģijas firmai BW Maritime ir sava sašķidrinātās gāzes kuģu flote – 18 kuģi, kas pārvadā gāzi pa visu pasauli, un tā ir gatava uzcelt piestātni, iekārtu šķidrās gāzes pārveidei par parasto un gāzes vadu līdz Inčukalnam. Projekta izmaksas nepārsniegšot 150 miljonus eiro, kas ir gandrīz četras reizes mazāk, nekā lietuviešiem izmaksāja Klaipēdas termināls.

BW Maritime projektu menedžeris Anfins Unums:
Mēs esam kompānija, kas iesaistīta gāzes transportēšanā. Esam pasaulē lielākā LNG kompānija, kas iesaistīta dažādos projektos visā pasaulē. Mēs meklējam kādus 40–50 alternatīvos projektus un ceram, ka Latvijas projekts ir viens no pievilcīgākajiem.
Mēs ar šo jautājumu strādājam jau divus gadus, un mums ir bijusi tikšanās ar Dombrovski decembrī pagājušajā gadā. Janvārī mums bija arī tikšanās ar ministriem. Viņi mūs it kā iedrošināja, lai iet tālāk ar projektu, mēs vispār esam bijuši nedaudz lēni, bet tagad mums ir atļauja no mūsu pašu kompānijas iet uz priekšu. Mums ir izdalīta nauda, lai projektu turpinātu.

Būtiskākais priekšnoteikums norvēģiem ir pieeja Inčukalna krātuvei. Bez tās viņu biznesam neesot jēgas. Šobrīd Inčukalnā saimnieko Gazprom meitasuzņēmums Latvijas gāze, kas vārdiski solījis ielaist jebkuru gāzes piegādātāju, bet likumā Latvijas gāzei šāda pienākuma nav. Tādēļ Norvēģijas uzņēmums gaida, kad Latvijas valsts izpildīs Eiropas prasību un Latvijas gāzi ar likumu sadalīs, nosakot, ka gāzes tirdzniecība ir atdalīta no pārvades un uzglabāšanas.

Pēdējos mēnešus par Eiropas prasības ieviešanu bija atbildīgs ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Ministrijā jau kādu laiku stāv gatavībā ziņojums valdībai par nepieciešamajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, vienīgi Dombrovskis tos nav virzījis uz valdību un pēc vēlēšanām devies atvaļinājumā. Tikai pirms nedēļas ziņojums nosūtīts saskaņošanai citām ministrijām.

Foto: LETAEkonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis:
Mēs kā Ekonomikas ministrija esam sagatavojuši risinājumu, kā mēs redzam šīs paketes tālāku ieviešanu, mēs esam uzsākuši šā jautājuma skaņošanu ar citām ministrijām un esam gatavi to iesniegt tiklīdz valdība būs gatava par šo jautājumu lemt. Nebija iespēja to izdarīt ātrāk, jo nu pēc pirmās paketes jau ir apmēram skaidrs, uz ko Latvija varētu virzīties? Termiņš, kas bija noteikts Ekonomikas ministrijai, bija 1. oktobris, mēs esam aptuveni tajā periodā.

Premjerministre Laimdota Straujuma sola, ka Latvijas gāzes sadalīšana būs jaunās valdības pirmais svarīgais darbs. Ministriem būšot jāizlemj, vai uzņēmumu dalīt divās, trīs vai četrās daļās, bet būtiskākā sadaļa – Inčukalna gāzes krātuve vairs nepiederēšot ne Latvijas gāzei, ne arī tās īpašniekiem no Maskavas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība): Mums tas likumprojekts būtu jāpieņem Saeimā līdz nākošgad… Nu 2016. gadā noteikti.
Nekā personīga: Tik vēlu ?
Laimdota Straujuma: Tāpēc, ka 2017.gada 1.aprīlis ir tad, kad visam jābūt gatavam. Būtu labi vienu gadu iepriekš.
Nekā personīga: Man teica, ka pusotrs ir vismaz vajadzīgs, lai Gazprom Latviju neiesūdzētu tiesā par lieku vilcināšanos.
Laimdota Straujuma: Pusotrs? Tad 2015.gada beigas.

Nekā personīga rīcībā esošā informācija liecina – tā kā process ir ievilcies, tad valdība plāno līdz 2017. gadam uzņēmumu tikai sadalīt, bet īpašumtiesību jautājumu atlikt vēl uz diviem gadiem līdz 2019. gadam. Šo divu gadu laikā Latvijas gāzei būšot jāatrod pircējs Inčukalna gāzes krātuves infrastruktūrai un iespējams arī gāzes pārvades tīklam.

Foto: LETALaimdota Straujuma:
Mēs sagatavosim vispirms informatīvo ziņojumu tagad jaunā valdība pirmajā mēnesī kopā ar budžetu tas varētu iet. Tad ir jāiet uz Saeimu un Saeima jau… Grūti pateikt, kā Saeima lems.

Bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, tagad sašķidrinātās gāzes termināļa lobists Gatis Ābele uzskata – nav, ko vilkt garumā. Ja valdība un Saeima un piepūlēsies, gan gāzes sadali, gan arī īpašnieku maiņu iespējams panākt līdz 2017.gadam.

Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Gatis Ābele (ZZS) norāda: “Līdz gada beigām, ja netiek šāda veida grozījumi pieņemti vismaz otrajā lasījumā, tad mums jāatceras, ka nākamie seši mēneši ir šī prezidentūra, kas Latvijai pirmā reize, maza valsts, lielākā daļa administratīvā kapacitāte tieši Briselē un Eiropas līmeņa problēmu risināšana. Tas nozīmē to, ka, ja likums trešajā lasījumā tiek pieņemts tikai 2015.gada septembrī vai vēlāk – rudens sesijā, mums ir lielas problēmas.”

Latvijai ir atkal parādījusies iespēja saņemt naudu sašķidrinātās gāzes terminālim. Pēc tam, kad Somija un Igaunija nevienojās par to, kur termināli celt, joprojām ir pieejama tam domātā Eiropas nauda. Laimdota Straujuma norāda: “Ja kādam Latvijas uzņēmumam ir interese, ir noteikti iespēja sākt diskusijas Eiropas Komisijā, kas nebūs nākošgad, bet tas būs … To projektu jau vairs nevar paspēt vairāk. Tas termiņš bija septembris. Līdz ar to tas varētu būt 2016., 2017. gada projekts. Bet, ja kāds izrēķina, ka ir ekonomiski būvēt šeit, Skultē vai jebkur citur, tad tagad ir iespējas sākt diskusijas ar Eiropas Komisiju par iespējamu atbalstu pēc diviem gadiem. Nu ātrāk diez vai var.”

Norvēģi ir gatavi nākt palīgā Latvijas valstij pierādīt Eiropas Komisijai, ka sašķidrinātās gāzes terminālam nauda jādod, jo Inčukalna gāzes krātuve, ja tā piederēs valstij, padara Latviju par ideālu vietu termināļa būvei.

BW Maritime projektu menedžeris Anfins Unums:
Tas ir pamatiemesls. Tas faktiski ir Latvijas aktīvs, kas to padara tik pievilcīgu. Tādēļ Latvijas alternatīva Eiropas Savienības perspektīvā ir labākā, jo jums ir šī pazemes krātuve.

Gatis Ābele, kurš tiek minēts arī kā viens no ZZS ekonomikas ministra kandidātiem uzskata, ka ne Klaipēdas terminālis, ne arī plānotais Lietuvas – Polijas gāzes vada savienojums tuvākos gadus nenodrošinās Latviju ar alternatīvu gāzi, jo vēl jāizbūvē papildus cauruļvadi Lietuvā. Tādēļ valdībai steidzami būtu jāķeras pie sarunām ar Eiropas Komisiju par naudas piešķiršanu terminālim, kamēr vien ir tāda iespēja.

Foto: LETAGatis Ābele:
Neesot vēl papildus diversifikācijas iespējām virs Klaipēdas, tas ir Lietuvā vai Klaipēdā, Igaunija un Latvija pilnībā nevar nodrošināties ar iespēju, lai diversificētos ar Krievijas gāzi. Tās iespējas tagad ir daudz lielākas.

TV3 rīcībā esošās ziņas liecina, ka Latvijas valstij neizdosies iegūt ietekmi privātajā kompānijā Latvijas Gāze, caur akcijām, kuras pārdod vācu koncerns EON. Latvija esot vāciešiem  piedāvājusi tās pirkt par 116 miljoniem eiro. Šāda summa vāciešiem šķitusi par mazu un turpmākajās sarunās par darījumu Latvija vairs netiek aicināta.

Sarunas  turpinās  ar Lietuvas enerģētikas uzņēmumiem un kādu investīciju fondu Marguerite, kas pieder Eiropas lielvalstu attīstības bankām. Interesi par akcijām izrādījusi arī naftas transporta koncerns Vitol, kas jau darbojas Ventspilī.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas