Nākamgad Latvijā atgriežas konsolidācija un jostas savilkšana

1 komentārs

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

“Tas būs jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, mums jānodrošina papildu finansējums drošībai – gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem partneriem,” skaidro Sakss.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas (LM) virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildu izdevumus 0,1% no IKP, norāda Sakss. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu.

“Reālistiski raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015.gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka FM viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta LM virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP. 0,7% konsolidācija nav joka lieta un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs. Valdībai nāksies izšķirties starp sliktu un vēl sliktāku variantu. Variantu jau nav daudz. Mēģināšu iezīmēt iespējamos scenārijus,” skaidro Sakss.

Konsolidāciju var veikt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Var abus soļus kombinēt. Ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai ministrijai būtu jāsamazina izdevumi par 5%, informē Sakss, piebilstot, ka otrs konsolidācijas variants ir palielināt ieņēmumus.

Sakss norāda, ka ir tikai trīs nodokļi, kuriem ir būtiska fiskālā ietekme, – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN; 5,5% no IKP), pievienotās vērtības nodoklis (PVN; 7,7% no IKP) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (8% no IKP).

“Varētu atteikties no IIN samazināšanas par 1% (varu iedomāties, kāda neapmierinātība nāktu no darba ņēmējiem). Ieņēmumi tādā gadījumā pieaugtu par 0,2% no IKP, bet uz konsolidāciju efekts būtu tikai 0,04% no IKP. Tas tāpēc, ka tikai 20% no IIN tiek novirzīti valsts budžetā. 80% nonāk pašvaldību budžetos. Nav pamata domāt, ka pašvaldības šos papildu ieņēmumus uzkrās. Visticamāk, tās attiecīgi palielinās izdevumus, līdz ar to efekts uz deficītu būs neitrāls. Šo situāciju varētu labot, attiecīgi mainot IIN proporciju starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu tā, lai pieaugums nonāktu valsts budžetā (varu iedomāties, kādu neapmierinātību paudīs pašvaldības). Šādā situācijā konsolidācijas efekts būtu 0,2%,” skaidro Sakss.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšana pēc būtības nerisina problēmu, jo šos līdzekļus nevar izmantot valsts pamatbudžeta izdevumu segšanai. Sakss atzīmē, ka jau pašlaik sociālās apdrošināšanas budžetā 2016. gadā tiek prognozēts 0,4% no IKP pārpalikums, bet valsts pamatbudžetā 2% no IKP deficīts. Vēl lielāka pārpalikuma veidošana, attiecīgi pieļaujot lielāku valsts pamatbudžeta deficītu, radītu ilgtermiņa problēmas, jo sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikums tikai pastiprinātu spiedienu palielināt šī budžeta izdevumus.

Vistiešāko efektu uz valsts pamatbudžeta deficīta samazināšanu dotu izmaiņas PVN. PVN palielināšana par 1% dotu konsolidācijas efektu 0,3% no IKP, skaidro Sakss.

“Jāatzīmē, ka minētie aprēķini ir vienkāršoti, tomēr tie pareizi raksturo iespējamās izvēles. Būtu maldīgi cerēt, ka varēs izvairīties no šiem sāpīgajiem lēmumiem. Ēnu ekonomikas apkarošanas efektam uz ieņēmumu palielināšanu ir noteiktas robežas, un tās jau lielā mērā ir sasniegtas 2015. gada budžeta izstrādē. Kā redzams, jebkuri lēmumi rudenī par budžetu būs sāpīgi un sabiedrībā nepopulāri. Vai vajag jau šodien šo uzdevumu padarīt vēl grūtāku?” piebilst Sakss.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Imants Zariņš
    0

    Imants Zariņš

    KONSTANTINOVA k-gs, JA Jūs tiktu apkrāpts kā,, nelaikā dzimušais pensionārs'' un saņemtu tādus ubaga grašus par skolā nokalpotajiem 40 gadiem, kas nenodrošina pat minimālās kaut cik izglītota cilvēka prasības, kaut gan vēl maksātu nodokļus no pensijas, kas pārsniedz 285 EUR, tad gan ,,dziesma'' būtu pavisam cita...NEVAJAG MULDĒT...Kad nomirsim ar rūgtumu lādot šo sistēmu, tad varēsiet rakstīt, ko vēlaties - pagaidām labāk - paklusēt...kauns, ka tāda paaudze izaugusi...PAR VALSTS LABKLĀJĪBU LIECINA ATTIEKSME PRET BĒRNIEM UN VECIEM CILVĒKIEM...

    11.05.2015 13:22

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas