Latvijas darbavietas arvien biežāk tiek trešo valstu pilsoņiem

0 komentāri

Arvien biežāk darba gaitas Latvijā sāk trešo valstu pilsoņi, turklāt bieži vien viņu mērķis ir apmesties šeit uz ilgāku laiku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati. Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji bijuši reģistrēti 2784 ES valstu, neskaitot Latviju, iedzīvotāji un 1744 citu valstu rezidenti. Kopš 2011.gada šādu darbinieku skaits arvien pieaudzis, stāsta VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Atšķirībā no ES pilsoņiem, kuriem ieceļošanai un strādāšanai Latvijā nav gandrīz nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai papildus vajadzīga arī uzturēšanās atļauja.

Šā gada 1.janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) kopumā bija reģistrētas 2309 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem. Cilvēki, kuriem tās izsniegtas, ir no 44 pasaules valstīm, visbiežāk no Baltkrievijas – 742 cilvēki, Ukrainas – 546 un Krievijas – 496 cilvēki. Ne mazums darba atļauju izsniegtas arī Filipīnu pilsoņiem – 130, Indijas – 66, ASV – 54, Uzbekistānas – 42, Ķīnas – 41 un Turcijas pilsoņiem – 30 darba atļaujas.

PMLP dati liecina, ka pēdējos gados ir būtiski pieaudzis trešo valstu strādnieku skaits, kuri Latvijā apmetušies uz pastāvīgu dzīvi. Saskaņā ar Imigrācijas likumu jebkurš trešās valsts pilsonis var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām un ja viņš ir apguvis valsts valodu. Ja 2010.gada sākumā tādi bija vien pieci cilvēki un 2011.gada sākumā – trīs, tad 2012.gada 1.janvārī – 23, 2013.gadā šajā laikā – 48, bet šogad – jau 57.

Eiropas Komisija (EK) prognozē, ka nepieciešamība piesaistīt trešo valstu darbaspēku Eiropas Savienībā (ES) arvien pieaugs. Īpaši to varētu izjust sezonas darbu sfērā, tāpēc, lai veicinātu šāda darbaspēka pieejamību un vienlaikus mazinātu nelegālo imigrāciju, kā arī strādnieku ekspluatāciju, kas bieži to pavada, Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmis jaunas normas, kas paredz trešo valstu sezonas strādniekiem tādas pašas darba un sociālās tiesības kā viņu kolēģiem no ES, tostarp tiesības uz minimālo algu, darba stundām, brīvdienām, kā arī veselības un drošības normu ievērošanu. Normas dalībvalstīm jāpārņem savos tiesību aktos divarpus gadu laikā.

Latvijā gan tādi nodarbinātie, uz kuriem attiektos jaunās EP pieņemtās normas, līdz šim nav bijuši, skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule. Vairums trešo valstu nodarbināto, iesniedzot pieprasījumus termiņuzturēšanās atļaujai sakarā ar nodarbinātību, iesnieguši darba līgumus, kas noslēgti uz vairākiem gadiem vai vismaz gadu. Turpretī par sezonas strādniekiem tiek uzskatītas personas, kuru darba līgumi ir noslēgti uz laiku ne ilgāku par deviņiem mēnešiem, un viņu nodarbinātība ir saistīta ar īslaicīgu darbu konkrētās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā.

Līdzīgu direktīvu attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem EP pieņēma arī 2011.gadā un uzdeva to divu gadu laikā pārņemt dalībvalstu nacionālajos regulējumos, tomēr tā netiek attiecināta uz sezonas darbiniekiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers ir pārliecināts, ka nepieciešamības pēc mazkvalificēta trešo valstu darbaspēka Latvijā nav. Viņam nav iebildumu, ka valstī iebrauc augsti kvalificēts darbaspēks, jo tas dod augstu pievienoto vērtību. Tendenci Latvijā pieaugt citu valstu darbaspēka apjomam viņš sliecas skaidrot ar faktu, ka ekonomiskās krīzes radīto seku dēļ Latviju visvairāk pametuši tieši kvalificēti darbinieki un ka tieši viņi, Krīgera ieskatā, ir tie, kurus šobrīd aizvieto iebraucēji.

Viena no nozarēm, kuras pārstāvji regulāri norāda uz kvalificētu darbinieku trūkumu, ir informācijas tehnoloģiju (IT) nozare. Latvijā patlaban ir salīdzinoši maz augsti kvalificētu IT nozares speciālistu, un šī problēma tiek risināta, piesaistot arī trešo valstu pilsoņus, aģentūrai LETA atzīst IT uzņēmuma “Accenture” Latvijas filiāles personāla atlases vadītāja Elena Markovska. Šajā uzņēmuma filiālē patlaban strādā ap 450 cilvēku. Markovska stāsta, ka “Accenture” vadība visbiežāk pati uzrunā trešo valstu speciālistus darbam Latvijā. “Katrs uzņēmums grib atrast pašu, pašu labāko. Ir bijuši arī individuāli pieteikumi darbam uzņēmumā, tomēr bieži to iesniedzēji nav pietiekami kvalificēti,” sacīja Markovska. “Accenture” izveidojusies laba un ilggadēja sadarbība ar Ukrainu, no kuras uzņēmuma filiālē Latvijā ieradušies strādāt vairāki speciālisti, tomēr darbinieki piesaistīti arī no tālākām valstīm.

Līdzīga situācija valda arī ap 700 darbinieku lielajā IT uzņēmumā “Tieto Latvia”. Tur patlaban strādā četri cilvēki no trešajām valstīm – pa vienam no Gruzijas un Armēnijas un divi speciālisti no Baltkrievijas. Uzņēmums gan šo darbaspēku nav mērķtiecīgi piesaistījis – speciālisti paši izrādījuši interesi pievienoties komandai, turklāt viņi visi ir augsti kvalificēti, aģentūrai LETA stāsta uzņēmuma personāla vadītāja Maruta Locika. “Tie ir speciālisti, kuri pārzina mūsu produktu biznesa specifiku, kuriem ir ne tikai tehniskās zināšanas, bet arī praktiska darba pieredze finanšu un banku nozarē, kas ir būtiska darbā ar mūsu klientiem Neatkarīgo Valstu Sadraudzības reģiona valstīs,” skaidro uzņēmuma pārstāve.

Citādu viedokli pauž aptuveni 150 darbinieku lielā Latvijas IT uzņēmuma “DPA” pārstāve Kristīne Tjarve. Viņa aģentūrai LETA norāda, ka uzņēmumā strādā tikai Latvijas iedzīvotāji un, lai gan jaunu profesionāļu atrašana ir laikietilpīgs un sarežģīts process, līdz šim tas vienmēr izdevies. Viņasprāt, trešo valstu pilsoņu piesaiste vairāk raksturīga starptautiskiem uzņēmumiem.

Līdzīgs viedoklis valda arī radikāli atšķirīgā uzņēmumā “Oil Logistic”. Tas pieskaitāms pie sauszemes un cauruļvadu transporta nozares, kurā, pēc PMLP datiem, nodarbināti visvairāk trešo valstu pilsoņu. Uzņēmumā patlaban strādā trīs trešo valstu iedzīvotāji – Baltkrievijas pilsoņi, kuru vidū ir uzņēmuma vadītājs, pārdošanas speciālists un loģistikas speciālists. Uzņēmuma pārstāvji gan skaidro, ka problēmu ar pietiekami labu speciālistu piesaisti Latvijas iedzīvotāju vidū nav, galvenais kandidātiem esot pārzināt jomu un darba struktūru. Vienlaikus viņi skaidro, ka darbs uzņēmumā ir saistīts ar Baltkrieviju, tāpēc cilvēki ar pieredzi darbā šajā valstī ir vajadzīgi. Turklāt Baltkrievijai pieder 100% uzņēmuma kapitāla.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas