Ekonomika aug par 2,3%

0 komentāri
Ekonomika aug par 2,3%
Foto: LETA

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014. gada otrajā ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,9 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2013. gada otro ceturksni salīdzināmajās cenās ir par 2,3% lielāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2014. gada pirmo ceturksni, šogad otrajā ceturksnī IKP pieaudzis par 0,9%.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Aprēķini veikti saskaņā ar jauno Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģiju.

Avots: CSB

Avots: CSB

Ražošanas aspekts

Salīdzināmajās cenās 2014. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada otro ceturksni, par 0,1% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, ko ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 7,2% (26,3% no kopējās apstrādes rūpniecības),  pārtikas produktu ražošanā par 3,9% (18,8% no kopējās apstrādes rūpniecības). Samazinājās apģērbu ražošana par 18,0% (2,6% no kopējās apstrādes rūpniecības) un dzērienu ražošana par 17,0% (2,3% no kopējās apstrādes rūpniecības).

Būvniecība pieaugusi par 15,8%. Par 67,3% palielinājās dzīvojamo māju būvniecība (14,4% no kopējās būvniecības), biroju ēku būvniecība – par 18,0% (7,1% no kopējās būvniecības),rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība – par 30,4% (6,0% no kopējās būvniecības). Kritums par 2,4% bija šoseju, ielu, ceļu skrejceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā (19,3% no kopējās būvniecības).

Mazumtirdzniecība palielinājās par 4,3%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 6,1%. Par 5,9% pieauga pārtikas preču un par 3,4% – nepārtikas preču tirdzniecība.

Transporta nozarē par 11% pieauga kravu pārvadājumi ar autotransportu.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi sniegti attiecīgi par 6,5% un 6,0% vairāk. Tūrisma biroju darbība paplašinājusies par 4,4%.

Izklaides un atpūtas nozare palielinājās par 12,2%, azartspēļu nozarē pieaugums – par 19,7%.

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa darbības veidiem 2014. gada 2. ceturksnī

Avots: CSB

Avots: CSB

Izlietojuma aspekts

Faktiskajās cenās 2014. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada otro ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 2,8%. Pieauga izdevumi divās no lielākajām patēriņa grupām: pārtikai (19% no kopējiem izdevumiem) – par 6,0% un transportam (11% no kopējiem izdevumiem) – par 2,0%. Mājsaimniecību izdevumi mājokļa uzturēšanai, kas veido 23% no kopējiem izdevumiem, palikuši iepriekšējā gada līmenī. Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 1,4%. Preču eksports (72% no kopējā eksporta) palielinājies par 1,4%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 2,5%. Preču importa apjomi (86% no kopējā importa) palielinājušies par 2,6%, bet pakalpojumu imports krities par 5,4%.

Iekšzemes kopprodukts pa izlietojuma veidiem

Avots: CSB

Avots: CSB

Salīdzināmajās cenās 2014. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada otro ceturksni privātais galapatēriņš pieaudzis par 2,3%,tai skaitā izdevumi pārtikai – par 6,1%, bet izdevumi transportam palielinājušies par 0,7%. Savukārt izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinājušies par 0,9%.

Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai palielinājās par 1,8%. Investīciju apjoms valsts pārvaldes nozarē palielinājies par 18,0%, apstrādes rūpniecībā – par 32,1%. Tomēr rūpniecībā kopumā vērojams investīciju samazinājums par 9,5%.

Preču eksports palielinājies par 3,5%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 2,8%. Preču importa apjomi pieauguši par 3,7%, bet pakalpojumu importa apjomi kritušies par 5,3%.

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs

(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

Avots: CSB

Avots: CSB

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas