Liepājas Metalurgam jāsāk strādāt drīz, liepājnieki skeptiski

0 komentāri

Vairāk kā gadu ilgusī Liepājas Metalurga sāga pēdējo nedēļu laikā strauji tuvojās noslēgumam. Šonedēļ kļuva zināms, ka uzņēmuma iegādes priekšlīgums noslēgts ar ukraiņu kompāniju “KVV”, kas gatava maksāt 107 miljonus eiro un par apklusušo metalurģijas milzi. Norēķināties uzņēmums gatavojas nākamo desmit gadu laikā. Izskanēja arī solījums līdz šī gada beigām ieguldīt 30 miljonus, kas ļautu iedarbināt krāsnis nākamā gada sākumā. Kā metalurga pārdošanu vērtē paša vēju pilsētā un vai bijušo metalurgu sejās ir cerība atgriezties darbā un pabalsta vietā saņemt algu?

Pagājušā gadā notika tas, ko neviens negaidīja – pilsētas lielākais darba devējs Liepājas metalurgs finanšu grūtību dēļ pārtrauca darbu. Darbu zaudēja lielākā daļa no vairāk kā 2000 darbinieku. Tobrīd bez darba palika arī Egons, kurš lējceltņa operatora amatā bija nostrādājis 26 gadus. Bezdarbnieka pabalsts beidzās šī gada jūlijā, un vasarā Egons stāstīja, ka apmeklē valsts apmaksātos pārkvalifikācijas kursus un cer atrast darbu santehniķa arodā. Taču arī pēc kursiem darbu atrast neizdevās. Egons bezdarbnieks ir jau gadu un patlaban palicis vispār bez jebkādiem ienākumiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tomēr nekādi piedāvājumi nebija un, kur es griežos, interesējos par darbu, tad pirmais jautājums, vai jums ir prakse, un otrs jautājums, kas ir: cik gadi, un ja pasaka, ka ir ap 50 gadiem, tad parasti, nu mēs jums pazvanīsim, pagaidām konkrēti nevar pateikt un ar to parasti viss visur arī beidzas, stāsta Liepājas Metalurga bijušais darbinieks Egons.

Būtu jaunāks, brauktu prom, tā saka arī nupat 55 gadu slieksni pārkāpušais Edgars, kurš desmit gadus līdz pērnā gada novembrim nostrādāja metalurga martena cehā. “Man pagājušā mēnesī beidzās jau bezdarbnieka statuss, šomēnes saņemu pēdējo pabalstu par augustu. Ko tālāk darīt, es nezinu pirms pensijas vecumā cilvēkam.”

Sākot stāstīt par mēģinājumiem atrast darbu, Edgars kļūst emocionāls: “Mums nepatīk tas, ka visur, kur mēs ejam, ir vienos melos. Nu ta pasaki man konkrēti. Piedod, nav tiek gadi. Kāpēc Tev jāmelo. Vot šitas te jau (rāda līdz kaklam).” Abi bijušie Metalurga darbinieki īsti netic, ka Metalurgs atsāks darbu. Palikusi vien cerība atsākt darbu jau drīz, jo citādi jāiet uz sociālo dienestu pēc pārtikas taloniem.

“Redziet, mūs jau ar tiem solījumiem te baro kopš pagājušā gada janvāra. Gan valdība solīja – mēs jums palīdzēsim, administrācija solīja -kuru katru mēnesi atsāksim darbu, nāca administrators, atkal sāka solīt nepārtraukti kopš pagājušā gada, ja nemaldos rudeņa jau, ka drīz būs, drīz būs, mēnesi, mēnesi, tagad ir cerība, ka rūpnīca atsāks darbu,” tā Egons.

Egonam bijuši piedāvājumi braukt uz Zviedriju un Vāciju, bet šobrīd viņš gatavs vēl nedaudz nogaidīt. Deviņu mēnešu laikā darbu atraduši tikai 390 bijušie metalurga darbinieki. Tādu kā Egons un Edgars, kuriem nav darba un kuri visvairāk cer atgriezties Metalurgā, joprojām ir daudz, 836 cilvēku.

Apmeklējuma reizēs pie aģentiem bezdarbnieki tā arī skaidro, ka viņi gaida, kad rūpnīca atsāks darbu. Šinī brīdī, kad mēs presē lasām, ka investors ir atrasts, liekas, ka šinī brīdī, šī gaidīšana turpinās protams, visi priecīgi, kad būs darbs…,” stāsta NVA Liepājas filiāles vadītāja vietniece Māra Zeme.

Bankrotējušā Metalurga administrators Haralds Velmers devis cerību liepājniekiem – nosaucis izvēlēto iespējamo jauno investoru Metalurgā – Ukrainas holdinga kompānija KVV Group. Tā solījusi jau šogad ieguldīt ap 30 miljonus eiro un līdz gada beigām atjaunot Metalurga darbu.

“Teju divus gadus ar solījumiem barotie liepājnieki vairs netic, ka tiks atjaunota Liepājas metalurga darbība. Tiem ir tikai cerība, ka jaunais ukraiņu investors atjaunos pietiekami daudz darba vietas. Tomēr vēl aptuveni mēnesi vai pat divus nebūs precīzi zināms, cik bijušo LM darbinieku varēs atgriezties ražotnē,” tā H. Velmers.

Rūpnīcas darbības apstāšanos juta vismaz katrs ceturtais ekonomiski aktīvais liepājnieks.  Liepājā sastaptie cilvēki neticēšot līdz brīdim, kamēr paši savām acīm neredzēs, ka pa metalurga krāsns skursteni nesāk kūpēt dūmi.

“Nē, nu ticība varbūt varētu būt, tāpēc, ka viņiem tagad tur tas kara stāvoklis un vis, viņiem tur metalurģija, tā visa jau ir nolaista, tā ka tagad pie mums, lai tik te taisa zeķubikses pie mums. Teica, ka nebūs metāls jau nav, viss ir jau izzagts. Domājat, ka krāsni nekurinās vairs atpakaļ.? Es domāju, ka ne. Tas nav iespējams,” uzskata liepājniece Angelika.

“Tur es domāju, ka tas viss ir fuflo, ko viņi tur. Tur ir ukraiņi, tad tur ir krievs, tur tas vis, tur nav nekas nopietns nav. Viņi saka, ka tūlīt naudu guldīs, parakstīs līgumu, tūlīt sāks darbību, neticat tam,” uzskata liepājiniek Voldemārs, “nu varētu jau cerēt, bet cerības mazas.” Galvenais, lai ir darbs, saka Liepājnieki, kuri sašutuši, ka pilsētā palikuši lielākoties veci cilvēki, jo daudzi gados jaunākie aizbraukuši.

Metalurga bankrotu spēcīgi izjuta visa pilsēta – kurpju veikals uz savulaik dzīvīgās ielas, kuru pieskandināja nu jau slēgtās rokkafejnīcas apmeklētāji, šajās telpās strādā mēnesi. Iepriekšējie uzņēmēji ilgi nav izturējuši.

Daudziem satiktajiem liepājniekiem kāds ģimenē, rados vai paziņu lokā strādājis Metalurgā. Ja Metalurgu atjaunotu, tad atgriezties gribētāju būtu daudz. Taču kad īsti un cik darbinieku pieņems atpakaļ darbā – ukraiņi šonedēļ vēl nebija gatavi atklāt. Mazāk par 500 nebūšot un vidēji tādās nepilna metalurģijas cikla rūpnīcās, kāds ir arī Metalurgs, darbinieku skaits var sasniegt 1300.

“Bet Liepājas metalurgam vēl ir daļa cehu, kuri ražo ne tikai armatūru un sagataves, bet ir arī citas papildu ražotnes, tāpēc es neesmu gatavs tagad pateikt konkrētu ciparu, cik būs cilvēku, bet esmu gatavs noteikti pateikt, ka būs cilvēku tik, lai katrs cehs strādātu ar pilnu jaudu,”plānus ieskicē “KVV Group” pārstāvis Igors Kovaļenko.

Administrators liek noprast, ka patlaban bez darba esošajiem Metalurga darbiniekiem teju visiem ir cerība atgriezties darbā. Vecums nebūšot šķērslis, galvenais būs pieredze un specialitāte, jo tāda, kāda tā gūta Metalurgā, apkārt nemētājas. “Tas, ko mēs pārrunās esam dzirdējuši, viņi nav tik agresīvi kā rietumu ražotāji, kuri varbūt tiešām uz darbinieku skaitu mēģinātu maksimāli ieekonomēt,” tā H. Velmers.

Ja ukraiņi līdz 15.septembrim, samaksās noslēgtajā priekšlīgumā paredzēto miljons eiro drošības naudu, un saskaņos nosacījumus ar nodrošinātajiem kreditoriem – valsti, Citadeles banku un SEB, līgums ar ukraiņiem varētu tikt noslēgts septembra beigās. Un darba līgumus varētu sākt slēgt jau oktobrī. Velmers: “Ceram, ka darījums izdosies ar šo pircēju, jo pretējā gadījumā mēs esam zaudējuši daudz laika.”

Ja ne, tiks atsāktas sarunas ar otro metalurga gribētāju – Krievijas izcelsmes uzņēmēju Igoru Šamisu, kurš līdz pēdējam vēl cer, ka varēs investēt Liepājā. Iespējams, šis investors arī būtu kļuvis par jauno īpašnieku, ja nebūtu sākusies Krievijas karadarbība Ukrainā – tieši to kā iemeslu ienākšanai Latvijā minējuši paši ukraiņi.

TOP 10: Ja nebūtu karš Ukrainā, iespējams, šī investora nebūtu ?
Velmers:  Grūti pateikt. Pirmām kārtām, šis investors tiešām salīdzinoši vēlu ar citiem parādījās, vai taktika bijusi izvēlēta, vai notikumi Ukrainā, jāprasa investoram. Es saredzu, ka tas varētu būt kā grūdiens un vēlme konkrētam investoram izvietot savus aktīvus, iespējams, Eiropā, tātad drošākā vidē.

Pēc visa spriežot, ukraiņiem rūpnīca Latvijā ir ļoti nepieciešama: tie pēdējās sarunās uzlaboja cenas piedāvājumu – iepriekš tā bijusi zem 100 miljoniem eiro, atklāja administrators. Tagad – tie ir 107 miljoni eiro. Otrs pretendents piedāvā vēl par 13 miljoniem eiro augstāku cenu, tomēr ukraiņi sola pirmajos trīs gados no kopumā desmit samaksāt ievērojami vairāk.

Arī Ukraiņu izvēlētais pārstāvības advokāts bijis ar pieredzi sadarbībā ar Metalurgu – advokāts Olehs Malskis pirms desmit gadiem pārstāvēja Liepājas metalurgu ASV antidempinga izmeklēšanas lietā. Vai tas nav radījis aizdomas par iespējamu saikni ar metalurga līdzšinējiem akcionāriem? “Tas mums bija zināms tajā brīdī, kad tika prezentēts juridiskais pārstāvis, to viņš neslēpa, kā advokāts. Un es pieļauju, ka arī šī iemesla dēļ viņš tika izvēlēts. Tad viņš zina rūpnīcu, un savā ziņā ir saskāries ar Latviju un, iespējams, kā mēs dzirdējām, no komentāriem, ko sniedza investoru pārstāvis, viņi arī izskata nākotnē vrb iespēju atgriezties ASV tirgū, tas arī iespējams, ka būs nepieciešamas zināšanas. Es nekādas pretrunas, sazvērestību nesaskatu,” norāda Velmers.

Tikmēr par sazvērestībām un pat korupciju ir teju pārliecināts vēl viens cits atraidītais Metalurga pircējs, kurš jau vienreiz šo rūpnīcu bija atjaunojis – Kirovs Lipmans.

Foto: LETA

Foto: LETA

“Es esmu šokēts, kā izturās mūsu valdība, neuzticās vietējiem ražotnēm, kas piedāvāja 3 mēnešu laikā pacelt metalurgu. Un tādā veidā, kā viņi ar mani to izdarīja, man ir pārliecība, ka tur korupcija ir r viennozīmīgi. Aizdomas par korupciju? Man ir aizdomas, jā. Tikai tā var darīt, ka man par neaprunājās, viss aizklāts,” sašutis ir Kirovs Lipmans.

Uzņēmējs joprojām uzstāj, ka Liepājas pilsētā par lielākās rūpnīcas īpašniekiem kļūs nevis ukraiņi, bet krievi.
“Viņi nav ukraiņi, nevajag tēlot, nevajag mācīt cilvēkus, tie ir krievi. Viņi saka, ka viņi ir ukraiņi. Ziniet, nu nevajag mānīt, ukraiņi, viņi jau 100 reizi to saka, nekādu ukraiņi viņi nav, ticiet man. Ja viens no viņiem nodarbojas ar parakstīšanu pilsonību Krimā, uz krievu pilsonību, nodarbojas ar parakstīšanu. Viņš ir Sevastopolē domē viņš ir,” norāda Lipmans.

Lipmans un citi divi lielākie ilggadējie Metalurga akcionāri līdz pēdējam spītīgi turas pie savām akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” akcijām, kuras formāli uzņēmējiem pieder joprojām. Tāpēc Ukraiņi savai jaundibinātajai firmai Latvijā šādu nosaukumu dot nevarēs. Taču preču zīme “Liepājas metalurgs” nekur nepazudīs, jo šo rūpnīcas nosaukumu ukraiņi nopirks kopā ar krāsni, kuru uz pilnu jaudu iekurināt solās ap gadu miju.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas