Latvijas iedzīvotāju noguldījumu kopējā summa ir ap 5 miljardiem eiro

0 komentāri

Pēdējos gados par piektdaļu pieauguši Latvijas iedzīvotāju noguldījumi, un šobrīd to kopējā summa ir ap 5 miljardiem eiro. Tomēr vairāk nekā 2/3 Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus neveido, bet trešā daļa nespēj segt pat elementārākos ikdienas izdevumus.

Teju pieci miljardi eiro – tāda ir šā brīža Latvijas mājsaimniecību kopējā noguldītā summa bankās. Ja salīdzina ar tādu pašu periodu pērn, tad noguldījumu summa augusi par 568 miljoniem eiro, šogad sasniedzot 4,86 miljardus eiro. Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, ka pēdējo gadu laikā mājsaimniecību noguldījumi pieauguši par piektdaļu.

”Interesanti, ka cilvēki mūsu finanšu pratības aptaujā, kas pirmo reizi Latvijā ir veikta, atbildot uz jautājumu, kādā veidā jūs veidojāt šos uzkrājumus, viņi piekrīt apgalvojumam – kontā vairāk naudas paliek. Taču, iespējams, ka te mēs runājam tikai par kādu segmentu, kam iet labāk, ja salīdzina ar krīzes gadiem, jo tas, ko mēs vēl redzam aptaujā, ir kopumā vispār nekādu uzkrājumu nav 63% iedzīvotāju,” norāda FKTK Klientu skolas vadītāja, Ieva Upleja.

Kā galveno iemeslu tam, kāpēc uzkrājumi netiek veidoti, iedzīvotāji min, ka tam neatliek līdzekļu, pat ja viņi no daudz kā atteiktos. FKTK aptauja liecina, ka trešdaļai iedzīvotāju ir grūti vai ļoti grūti segt ikmēneša eksistenciālos izdevumus.

”Iedzīvotāju privātā krīzes situācijā varētu iztikt bez aizņemšanās tikai nedēļu vai pat īsāku periodu, kas ir diezgan dramatiska ziņa, jo, ja mēs runājam par tiem Latvijas drošības spilveniem, kas attiecas uz mājsaimniecībām, tad mēs redzam, ka dažas dienas spētu noturēties 18%, nedēļu 25%, vienu mēnesi 24%, trīs mēnešus 19%, tikai 9% sabiedrības ir tādi, kas varētu pēkšņi, ja nav ienākumu, izturēt pus gadu,” informē Upleja.

”Ņemot vērā, ka Latvijā vidējā alga ir 551 eiro mēnesī, tad mēs redzam, ka tiešām ir ļoti daudz cilvēku, kas nespēj veikt uzkrājumus un ir spiesti dzīvot no algas līdz algai, un es pat nedomāju, ka tas ir viņu paradums, ka viņi negrib uzkrāt, bet tā ir dzīves realitāte viņiem,” akcentē LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu katedras vadītāja, Ramona Rupeika-Apoga.

LU asociētais profesors Jānis Priede uzskata, ka uzkrājumu veidošana vai neveidošana ne vienmēr ir saistīta ar ienākumu līmeni, bet gan patērētāja uzvedību kopumā, jo patlaban dzīvojam vidē, kas visu laiku aicina tērēt nopelnīto naudu.

Swedbank pētījums liecina, ka Latvijā līdzīgi kā Igaunijā cilvēki uzkrājumiem novirza ap 5% no ikmēneša ienākumiem, bet Lietuvā līdz pat 10%. Visbiežāk cilvēki Latvijā uzkrājumus veido bankas kontā, turklāt pēdējo divu gadu laikā 6% iedzīvotāju šim mērķim atvēruši krājkontu.

Biežākie uzkrājumu veidošanas mērķi ir drošības spilvena veidošana jeb nauda nebaltām dienām, bet otrs populārākais iemesls – konkrētiem pirkumiem, mājokļa iegādei vai bērnu nākotnei. Tikmēr eksperti saka, – tā ir ļoti nelabvēlīga vide Latvijā, ka vismaz puse Latvijas iedzīvotāju vienkārši nevar atļauties veidot šādus uzkrājumus.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Kā vasarā izskatīties mirdzošai un pievilcīgai? Gatavojies sauļošanās sezonai jau tagad!

Kā vasarā izskatīties mirdzošai un pievilcīgai? Gatavojies sauļošanās sezonai jau tagad!

Vasara nozīmē sauli, karstumu, košus tērpus un aizvien mazāk un mazāk laika, lai pagūtu parūpēties par to, lai šajā laikā mūsu izskats būtu tiešām veselīgs un pievilcīgs. Tā ir tiesa – vasarā mūsu āda saskaras ar ļoti daudziem izaicinājumiem: karsto sauli, sāļo jūras ūdeni un pilsētas piesārņojumu, tāpēc rūpes par ādu vasaras sezonā ir visnotaļ būtiskas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas