Latvija gāzes tirgus liberalizāciju novilcinājusi līdz pēdējam

0 komentāri

Latvija iepērk gāzi tikai no Krievijas. Pārliecību, ka šis ir izdevīgākais variants, gadiem stiprina Latvijas gāze, kuras lielākie akcionāri – Gazprom un Itera – ir arī gāzes vienīgie piegādātāji. Starp šo argumentu cītīgiem klausītājiem jau desmit gadus bijuši arī Latvijas politiķi, kuri līdz pēdējam brīdim novilcinājuši gāzes tirgus atvēršanas X stundu.

Laikā, kad Krievija brutāli anektēja Krimu, Latvijas politiķi lēma vēl par trīs gadiem atlikt gāzes tirgus atvēršanu – tātad līdz 2017. gada aprīlim Latvija turpinās sēdēt uz Krievijas gāzes adatas. Arguments, ka Latvijai nav jēgas atvērt tirgu, jo nav citu alternatīvu gāzes piegādē, vairs neiztur kritiku kopš šā gada sākuma.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Foto: LETA

Foto: LETA

Providus vadošais pētnieks Reinis Āboltiņš:
Politiskās gribas līdz šim nav bijis, vai bijusi ļoti vārga politiskā griba, un tagad ir situācija mazliet aktualizēt, tāpēc, ka Latvijai nav kur sprukt, tā neievieš trešo enerģētikas paketi. Elektrības jomā tā ir ieviesta puslīdz sekmīgi. Gāzes jomā vienu reizi atliekam lēmumu, otru reizi atliekam lēmumu. Gāzes uzņēmēji, lēmumu pieņēmēji zināja deviņus gadus, pagājušā gada pavasarī jau deviņus gadus, kopš 2005. gada zināja, ka tirgus būs jāatver.

”Latvijas, tāpat kā pārējo divu Baltijas valstu gāzes tirgi, vairs nav izolēti tirgi ES gāzes direktīvas izpratnē, uz mums neattiecas tie izņēmumi, ko sauca par derogācijām, kas ļauj uzņēmumam darboties monopolsituācijā ar izņēmuma tiesībām,” skaidro Reinis Āboltiņš.

Un tas ir, pateicoties Lietuvai, kas uzdrošinājās par 700 miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas izbūvēt savu gāzes neatkarības balstu – ostas pilsētā Klaipēdā sašķidrinātās gāzes terminālis sācis darbu kopš gada sākuma.

Terminālis ļauj saņemt gāzi sašķidrinātā veidā no citām valstīm, patlaban tā  vesta ar kuģiem no Norvēģijas. Un importa bilancē gāze no Krievijas samazināsies līdz 75-80%.

Foto: LETA

Foto: LETA

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masulis:
Pēc tam, kad mēs uzbūvējām LNG termināli un ieviesām trešo enerģētikas paketi gāzes sektorā, nodalot pārvadāšanu no sadales, gāzes cenas samazinājās Lietuvā par 40%, un tagad pirmo reizi vēsturē Lietuva maksā mazāku gāzes cenu nekā Latvijā. Pēc tam, kad darbu sāka LNG terminālis, mēs importējam 20–25%. Tas, kā šis procents mainīsies, būs atkarīgs no tā, kur cena būs zemāka. Ja LNG būs lētāka, mēs pirksim LNG, ja Gazprom zemāka, labāka cena, tad pirksim tur. Mums tagad ir izvēle.

Šobrīd arī Latvijai nav plāna atteikties no Krievijas gāzes, bet radīt tai alternatīvas. Savu sašķidrinātās gāzes termināli Latvijas valdība šobrīd neplāno, bet Latvija raugās uz citām alternatīvām. Ekonomikas ministre šogad janvārī noslēdza politisku vienošanos starp trim enerģētikas ministriem par sadarbību enerģijas jomā: ja iestāsies X stunda gāzes piegādēs, tad Baltijas valstis viena otrai palīdzēs. ”Es to redzu kā sākumu, domājot par alternatīvām gāzes piegādēm, ka Klaipēdas terminālis ir infrastruktūra tepat, ir jau gatava, un mēs to varam izmantot kā iespēju savā tirgu piedāvāt papildu gāzes piegādes,” tā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

LNT Top 10 kļuva zināms, ka Lietuva ierosinājusi Latvijai apsvērt kopīgus gāzes iepirkumus no Krievijas, jo katrā valstī atsevišķi patēriņš krīt, bet kopā tad var dabūt labāku cenu. Latvijas gāze par reālāko pirmo konkurentu, kas varētu ienākt Latvijā pēc gāzes tirgus atvēršanas min gāzes termināļa operatoru – Litgas. Tātad paralēli Krievijas piegādēm Latvijas tirgū varētu ieplūst norvēģu gāze.

Latvijas gāzes pārstāvis Vinsents Makaris: ”Protams, ka Krievija saglabāsies kā piegādātājs, un Krievija piegādā Latvijai pa šo trasi. Šobrīd Klaipēdā izbūvēts terminālis. Viņiem līdz ar to ir iespēja piegādāt dabasgāzi uz Latviju. Bet Lietuvai šobrīd ir problēmas ar šo posmu, kur ir nepietiekamas jaudas, un viņi fiziski nevar piegādāt tik daudz dabas gāzes, kā nepieciešams. Viņi šeit izbūvēs atsevišķos posmos jaunu pārvades gāzes vadu.”

Savus termināļus varētu uzbūvēt arī Igaunija vai Somija, vai abas kopā. Tad varētu pieaugt Inčukalna dabas gāzes krātuves loma, jo tad varētu uzglabāt ne tikai Igaunijas gāzi, kā tas ir patlaban, bet vēl arī Somijas vajadzībām. ”Arī ir jāizbūvē Baltic Conector starpsavienojums, attiecīgi tad mums parādīsies vēl viens piegādes ceļš. Vēl viens variants ir izbūvēt starpsavienojumu starp Lietuvu un Poliju, tad būtu iespēja saņemt no Polijas,” tā Vinsents Makaris.

Uz šādu soli pamudināja arī Krievijas agresija Ukrainā, caur kuru savulaik plūda 15% Eiropas valstīm domātās gāzes. Tagadējās gāzes tirgus atvēršanas aprisēs ir pausta skaidra nostāja, ka stratēģiski svarīgajai Inčukalna gāzes krātuvei jāpaliek valsts īpašumā.

Tagad gan ir pēdējais brīdis ne vien vārdos, bet arī darbos liberalizēt gāzes tirgu, radot piegādātāju izvēles iespējas. Tad arī būtu drošāk, ka krīzes situācijā gāze būs. Lai to izdarītu, nepieciešams sadalīt Latvijas gāzi, atdalot gāzes uzglabāšanu un pārvadi no tirdzniecības. Lietuvas piemērs liecina, ka tam vajag vismaz pusotru gadu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS):
Manuprāt, ļoti svarīgi, lai MK un arī Saeima nevilktu garumā un pieņemtu lēmumu sadalīt uzņēmumu un nodalīt īpašuma tiesības. Visi lēmumi, kas ir pieņemti Saeimā valdībā, tie ar atliekošu rakstu – runas daudz, darbību maz, un šis pēdējais brīdis,  jo X stunda – 2017. gada pavasaris – ir tuvu.

Kad Latvijas gāze būs sadalīta ar esošo akcionāru struktūru, tad vēl jālemj par īpašuma tiesību atsavināšanu pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā.

Tikmēr Igaunija jau sākusi lēnām dažādot gāzes piegādes. ”No pagājušā gada Igaunija pērk no Lietuvas, faktiski no termiņa, dabas gāzi, pērn eksperimentālā režīmā, lai pārliecinātos, vai piegādi nodrošina. Protams, nodrošinām, iespējams, viņi kāpinās,” tā Latvijas gāzes pārstāvis Vinsents Makaris.

Šobrīd tikai Latvija un Somija palikušas vienīgās valstis, kurām ir viens gāzes vairumtirgotājs no Krievijas. Latvijas gāze ir arī vienīgais mazumtirgotājs, kamēr Somijā vismaz teorētiski tirgotāju ir 23. (Lietuva ap 80%, Igaunija mazāk nekā 100%).

Eiropas Komisijas informācija liecina, ka valstīs, kur gāzes tirgus liberalizācija sākusies laikus, ir gan vismaz trīs gāzes piegādātāji, gan pat vairāki desmiti gāzes mazumtirgotāji mājsaimniecībām un uzņēmumiem, piemēram, Čehijā 59 kompānijas.

Jaunu triecienu Krievijai var dot arī ASV, kas tuvākajos gados apņēmusies agresīvi iekarot Eiropas tirgu ar slānekļa gāzi. ”ASV plāno jau šogad Eiropai piegādāt gāzi, un ir ļoti iespējams, kas tas attieksies arī uz Latviju, ASV diplomāti veic aktīvas sarunas ar Latviju šajā jautājumā. Krievijas gāzei vēl aizvien būs liela nozīme Eiropā, – jo vairāk iespēju un dažādu piegādes avotu ir pieejami, jo labāk tas būs visiem,” tā ASV Valsts sekretāra vietniece enerģētikas diplomātijas jautājumos Robina Danigana.

Latvijā jau spēkā likumdošana, kas ļauj citiem gāzes piegādātājiem izmantot Latvijas gāzes pārvades tīklu, tātad uzņēmumi vēl pirms 2017. gada var sākt iegādāties gāzi no citiem piegādātājiem. Lai tas notiktu praktiski, vēl jāizdara daži mājasdarbi. Un, piemēram, Latvenergo jau izrāda interesi par alternatīvām Latvijas gāzei.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas