Krievijas tūristu skaita lielo kritumu ar uzviju kompensējuši kaimiņvalstu viesi

0 komentāri

Krievijas tūristu skaita lielo kritumu par 40% ar uzviju kompensējuši kaimiņvalstu viesi, tūristi no Rietumeiropas un Ziemeļvalstīm, pavēstījusi Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.

Viņas vērtējumā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pirmo ceturksni tūrisma nozarē ir iepriecinoši.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šīrava akcentē TAVA veidoto mārketinga aktivitāšu nozīmi tūristu piesaistei ceļošanai uz Latviju. “TAVA ļoti aktīvi strādā, lai ar savām daudzveidīgajām mārketinga aktivitātēm veicinātu tūristu plūsmu uz mūsu valsti. Piemēram, tikko pabeigta vērienīga desmit nedēļas ilgusi vides kultūras tūrisma reklāmas kampaņa astoņās valstīs – Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, Vācijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.

Cerams, ka šis darbs nesīs augļus un Krievijas tūristu skaita kritumu mums izdosies kompensēt ar tūristiem no citām valstīm arī turpmāk.”
Viņa vērš uzmanību uz to, ka tūristu skaitu no Krievijas nevar vērtēt viennozīmīgi. “Šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti bija ļoti labi, un šobrīd nav pamata uzmanību saasināt vienīgi uz Krievijas tūrisma tirgu. Turklāt procesi tajā nav tik vienkāršoti tulkojami, kā pirmajā acumirklī izskatās,” skaidro Šīrava.

“Nesen Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) veikts pētījums, piemēram, apliecina, ka liels Krievijas tūristu skaits, pat 30%, joprojām ierodas mūsu valstī, taču neizmanto viesnīcu pakalpojumus, bet meklē lētākus nakšņošanas risinājumus pie radiem vai draugiem. Pieredze rāda, ka arvien pieaugošs Krievijas tūristu skaits neizmanto tūrisma firmu pakalpojumus, bet ceļojumus organizē un pērk internetā paši. Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo, kuriem ir radniecības un draudzības saites ar Krievijā un citās valstīs dzīvojošajiem krievvalodīgajiem. Šīs saites ir gana stipras, lai arī turpmāk saglabātos stimuls atbraukt uz Latviju un šeit pavadīt brīvdienas,” sacīja TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.

Nedaudz skeptiskāk uz Krievijas tūristu skaita samazinājumu skatās Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Vālodze.

“Protams, ka tūristu skaita kritums ir negatīvi ietekmējis nozari. Labi ir tas, ka situāciju, kas saistīta ar tūristu skaita samazinājumu no Krievijas, nedaudz uzlabo tūristu skaits no Rietumeiropas,” sacīja Vālodze.

Viņš atzina, ka nozare nedaudz lielāku tūristu pieplūdumu bija gaidījusi saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, taču viņš vienlaikus atzīst, ka tās norise Latvijā pozitīvi ietekmējusi tūristu skaitu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Kā pozitīvu iezīmi tūrisma nozarei Vālodze min Latvijas iestāšanos eirozonā. “Domāju, ka arī turpmāk tūristu ceļošanas tendence saglabāsies pašreizējā līmenī. Ļoti ceram, ka tūristu skaits nesamazināsies. Tas, ka Latvija ir eirozonā, arī sniedz pozitīvu ietekmi, un, iespējams, pateicoties tam, tie tūristi, kas iepriekš brauca uz tādām valstīm kā Spānija, Francija, tagad brauks uz Latviju, jo tas varētu būt viņiem ekonomiski izdevīgāks ceļojums,” pieļauj Vālodze.

Vienlaikus LVRA prezidents pauž bažas saistībā ar viesnīcu biznesu gadījumā, ja tūristu skaits turpinās samazināties. Viņš norāda, ka šādā gadījumā industrijai pastāv risks mazāk nopelnīt un piedzīvot stagnāciju. “Jāskatās arī, kā turpmāk notiks viesnīcu biznesa attīstība. Ja tiks realizēti vairāki jaunu viesnīcu būves projekti, bet tūristu skaits samazināsies, nozarei varētu kļūt vēl grūtāk,” viņš piebilst.

Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati liecina, ka 2015.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, pieaudzis tūristu skaits no kaimiņvalstīm – Lietuvas (kāpums par 19,5%), Baltkrievijas – 8%, Igaunijas – 3,3%. Savukārt viesu skaits no Krievijas turpina kristies – šajā ceturksnī tas samazinājies par 40%. Viesi no kaimiņvalstīm veidoja 45% no kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita.

Lai gan tūristu skaits no Krievijas piedzīvojis kritumu, šī gada pirmajā ceturksnī viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 360 500 viesu, kas ir par 3,4% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas