Komandējumi un darbs ārzemēs – neskaidrības darba likumdošanā

0 komentāri

Līdz arvien plašāku ekonomisko saišu integrāciju Eiropas Savienībā (ES), aizvien aktuālāks kļūst jautājums par darba ņēmēju tiesisko aizsardzību gadījumos, kad tie tiek norīkoti darba pienākumu veikšanai citās valstīs. Diemžēl pilnībā nespēj precīzi regulēt šo jautājumu, tāpēc daudzviet šis tiesiskais regulējums ir atstāts nacionālām valdībām, un ne vienmēr šo likumdošana ir par labu darba ņēmējam.

Eiropas Regulējums nosūtīto darbinieku tiesībās ir ES direktīva 96/71/EK, kura ir ieviesta Darba Likuma 14. pantā. Par spīti tam, ka Eiropas Savienībā šis jautājums tiek regulēts jau gandrīz 20 gadus, tas sevi ir pierādījis kā nepietiekoši konkrētu un plaši interpretējumu, diemžēl lielākoties par sliktu darba ņēmēja interesēm, tā veicinot sociālo dempingu, nekvalitatīvu un bīstamu darba vides attīstīšanos, piemēram, būvniecībā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tāpēc nosūtīšanas jautājums tiek atkal iekļauts nacionālo valdību dienas kārtībā, jo iepriekš minētās direktīvas uzlabojumi 2014/67/ES Latvijai un citām ES dalībvalstīm jāievieš līdz 2016.gada 18.jūnijam.

Galvenās problēmas, ar kurām saskaras ikviena valsts ir:

  • Kas tad ir norīkotais darbinieks
  • Kā atšķirt terminus: komandējums, darba brauciens, darbinieka norīkošana
  • Kur atrast informāciju par darba tiesībām citās valstīs
  • Kāda darba samaksa jāizmaksā darbiniekam, strādājot ārzemēs
  • Kurā valstī maksājami nodokļi
  • Kas ir A1 sertifikāts, uc.

Latvijā šis jautājums arī ir aktuāls, īpaši būvniecībā, jo nozare ir viena no līderēm darbinieku norīkošanā. Ir notikušas diskusijas starp arodbiedrību (LCA), darba devējiem un valsts institūcijām (VDI, VSAA, VID) par darbinieku norīkošanas problēmām, lai rastu vienotu izpratni un vienādu terminu lietojumu.

Direktīva attiecas ne tikai uz darbiniekiem, kuri izbrauc no valsts, bet arī uz iebraucējiem. To Latvijā nav pārāk daudz, bet likumdošanai jābūt sakārtotai šo darbinieku aizstāvībai. Un direktīva sniedz iespēju sakārtot šo lietu, piemēram, kā lieliskākā lieta būvniecībā tiek piedāvāts solidārās atbildības princips, kurš uzliek par pienākumu ģenerāluzņēmējam būt atbildīgam par darba samaksas nomaksu arī apakšuzņēmēja darbiniekam.

Tomēr viss reducējas līdz ierastajam – Latvija centīsies ieviest mehānismus  citu valstu darbinieku aizstāvībai, kaut savu nacionālo nozares likumdošanu nav sakārtojusi, uc.  Latvijas Celtnieku Arodbiedrība  (LCA) uzskata, ka šie soļi, kurus ES paredz jau iebraukušo darbinieku aizstāvībai un drošībai, ir jārealizē un jāpiemēro arī Latvijas darbiniekam.

Šī iemesla dēļ trīs Baltijas valstis realizēja projektu Darba ņēmēju norīkošana darbā: administratīvās sadarbības un informācijas pieejamības uzlabošana Baltijas reģionā, kā ietvaros tika apzināti un izprasti ]jautājumi ar minēto problemātiku.

Projekta ietvaros norisinājās dažādas aktivitātes, kā apaļā galda sarunas un intervijas nacionālā līmenī starp arodbiedrību, darba devēju un Valsts pārstāvjiem. Tā rezultātā izkristalizējās sekojošas problēmsituācijas.

Darba samaksa

Darbiniekiem problēmas rada tas, ka darba devēji:

  • darba algu maksā zemāku, kā tās valsts minimālā alga, uz kuru darbinieks nosūtīt
  • neveic piemaksu par virsstundu darbu, samaksu par darbu izejamās dienās
  • neizmaksā kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

Darba devējiem nav skaidrības kādos dokumentos atrast ārvalstī noteiktās minimālās   algas apmēru, ja to valstī nozares līmenī nosaka Ģenerālvienošanās starp darba devēju organizāciju un nozares arodbiedrību, bet ne Valdība, kā tas ir Latvijā.

Neskaidrību ar jēdzieniem komandējums, darba brauciens un darbinieka nosūtīšana

Proti, vai nosūtītajam darbiniekam ir nepieciešams izmaksāt ar  nosūtīšanu  saistītos izdevumus un vai ir nepieciešams izmaksāt dienasnaudu.

Valsts darba inspekcijas un Latvijas Celtnieku arodbiedrības ieskatā darbinieka nosūtīšana pēc būtības atbilst komandējumam, jo darbinieks ar darba devēja rīkojumu uz noteiktu laiku tiek nosūtīts uz citu valsti darba uzdevuma veikšanai. Tātad  uz darbinieku attiecas 2010.gada12.oktobra Ministru Kabineta noteikumi Nr. 969 ,Kārtība kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Noteikumi paredz, ka darbiniekam jāatlīdzina sekojoši izdevumi:  dienas nauda, lai kompensētu papildu izdevumus komandējuma laikā; ceļa(transporta) izdevumi, kā arī   izdevumi par viesnīcu( naktsmītni) un citi.

Projekta realizācijas laikā savstarpēji konsultējoties valsts institūcijām, arodbiedrībai un darba devēju pārstāvjiem, esam nonākuši pie kopēja slēdziena, ka uz ES un EEZ dalībvalstīm nosūtītajiem darbiniekiem izmaksājama komandējuma  nauda:  – ceļa (transporta) izdevumi, – izdevumi par naktsmītni, – kā arī dienas nauda un citi maksājumi atbilstoši MK noteikumiem Nr.969.

Šobrīd atklāts un Latvijā līdz galam neatrisināts ir jautājums par to vai komandējuma dienas nauda ir vai nav ieskaitāma minimālās algas par padarīto darbu apmērā. LCA uzskata, ka tā ir kompensācija par papildus izdevumiem komandējuma (darba brauciena ) laikā un nav ieskaitāma minimālās algas sastāvā.

Sociālā drošība

Noskaidrots, ka darbinieka nosūtīšanai īslaicīgam darbam (līdz 24 mēnešiem) uz citu ES dalībvalsti nepieciešams Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegts sertifikāts A 1, kas apliecina to, ka darbinieks ir sociāli apdrošināts Latvijā. Faktiski šis sertifikāts atbrīvo darba devēju no darbinieku reģistrēšanas citas ES dalībvalsts sociālās drošības sistēmā un sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas šajā dalībvalstī.

Sertifikātu A1 VSAA izdod par darbinieku, ja viņš ir strādājis konkrētā uzņēmumā (tajā, kurš gatavojas darbinieku nosūtīt darbam ārzemēs) un vismaz vienu mēnesi par šo darbinieku veiktas sociālās iemaksas. Citos gadījumos sociālās iemaksas veicamas ārvalstī.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Joprojām kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem bieži vien nebija īstas skaidrības par to, kurā valstī par nosūtītajiem darbiniekiem maksājams Iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Lai saņemtu precīzu konsultāciju no Valsts ieņēmumu dienesta nepietiek ar vispārīgu informāciju, kura nesniedz skaidru priekšstatu par konkrētu tiesisko situāciju, piemēram, uz kuru valsti, uz cik ilgu laiku darbinieks tiek nosūtīts darbam ārvalstīs, vai ar šo valsti ir noslēgta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai Latvijas kapitālsabiedrība sniedz personāla nomas pakalpojumus citam uzņēmumam Eiropas Savienības dalībvalstī utt.

Projekta realizācijas gaita 2014.gadā sadarbojoties ar VID noskaidrots sekojošais: Nodokļu normatīvie akti nenosaka termina ,darbinieku nosūtīšana definīciju un attiecīgi nenosaka īpašu nodokļu piemērošanas kārtību nosūtītajiem darbiniekiem

Kā skaidroja VID pārstāvis, gadījumā, ja darbinieks ir atradies  otrā valstī mazāk par 183 dienām, iedzīvotāja ienākuma nodoklis maksājams tikai Latvijā.

Ja darbinieks ārvalstī atradīsies ( strādās)  vairāk par 183 dienām, nodoklis maksājams ārvalstī no pirmās dienas.

Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par darba ņēmējiem, kas uzsāk vai beidz algoto darbu ārzemēs, darba devējs – Latvijas valsts rezidents iesniedz ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk vai beidz darbu. Iesniedzamo ziņu kods attiecīgi: 71 un 72.

Darba un sadzīves apstākļi

Bet tomēr atsevišķi darba devēji nosūtītos darbiniekus nenodrošina ar normālu naktsmītni. Nonāk pat līdz  tam, ka tiek ierādīta telpa bez gultām, neizsniedzot  nepieciešamo gultas veļu, matračus utt. Pietam par telpas īri tiek ieturēts no darba samaksas. Ir gadījumi, ka cilvēki spiesti nakšņot šaurās telpās ar divstāvu  gultām. Par nepilnībām darba aizsardzībā tiek stāstīts retos gadījumos.

Apkopojot, interviju laikā izteiktos viedokļus, izskanēja  priekšlikums no darba devējiem, ka Eiropas līmenī katrā valstī vajadzētu izveidot savu informatīvo lapu, kurā tiktu vispusīgi un koncentrēti atspoguļotas ziņas (ieskaitot atsauci uz normatīvajiem aktiem) par nosacījumiem un kārtojamiem dokumentiem, lai citas ES dalībvalsts uzņēmums un nosūtītie darbinieki drīkstētu likumīgi sniegt pakalpojumus.

Projektu: Nr. VS/2014/0011 finansē Eiropas Komisija” 

logo_ce-lv-rvb-hr

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas