Spridzāns par Citadeli: Negribētu steigties un mēģinātu padarīt līgumu labāku

0 komentāri

Novembri Latvijā var saukt par banku melno mēnesi – 2008. gada krita Parex bankas kronis, 2011. gadā sašķīda Krājbanka, bet, ar ko pārsteigs šis novembris, kļūs skaidrs pēc pāris nedēļām, kad gaidāma līguma parakstīšana par bankas Citadele pārdošanu. Valdības svētību saņēmušo līgumu vajadzēja parakstīt šodien, bet plānus izjauca Privatizācijas aģentūras valde, kas svinīgā notikuma priekšvakarā atkāpās.

Foto: LETA

Foto: LETA

Privatizācijas aģentūras bijušais vadītājs Ansis Spridzāns:
Mūsu tas viedoklis, par ko mēs jau bijām teikuši ir, ka negribētu steigties un gribētu vēl pamēģināt padarīt līgumu labāku.

Pirmais iedīglis Citadeles bankas izveidei uz Parex bankas labajiem aktīviem bija 2010.gada 23.marts, punkts pielikts jūlijā, kad ERAB akceptē 25%tu līdzdalību Citadelē. Pie Citadeles izveidošanu šūpuļa stāvēja Valda Dombrovska pirmā valdība, kurā Privatizācijas aģentūru pārraugošā ekonomikas ministrs krēslā sēdēja pašreizējais Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Citadeli neveiksmīgi centās pārdot trīs Dombrovska valdības. Jau pēc Citadeles izveidošanas pircēji stājās rindā un solīja par banku maksāt 200 miljonus eiro, tomēr 2011. gadā Ekonomikas ministrija kavējās ar pārdošanas stratēģiju, bet Latvijas Krājbankas krahs pārdošanu pabīdīja par deviņiem mēnešiem.

Labāk nav kļuvis, 2012. gada novembrī atkal atliek pārdošanu. 2013. gada otrajā pusē Privatizācijas aģentūra ar vairāku mēnešu kavēšanos iesniedza savu jaunāko redzējumu, un tikai jūlijā valdība atsāka precinieku meklēšanu. Šogad jūnijā tik ziņots par lielo interesi, liekot cerības uz izdevīgu darījumu.

Tomēr ASV investors par Citadeles akcijām piedāvā vien 74 miljonus eiro, kas, ekspertu vērtējumā, ir divtik mazāk, nekā varētu dabūt par pelnošu banku un ar labu reputāciju. Tāpēc eksperti nesaudzīgi kritizē bankas pārdošanas procesu, bet Privatizācijas valdes rīcību pamest kuģi – par neprofesionālu.

Par procesa necaurspīdību satraucas arī uzņēmēji, uz kuru nodokļu rēķina Citadele veidota un uz kuras aktīvāku iesaistīšanos kreditēšanā uzņēmēji lika lielas cerības.

Foto: LETA

Foto: LETA

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:
No savas puses, pirms vēlēšanām aizrakstījām vēstules ministriem ar jautājumu, vai jūs varat apliecināt, ka darījums ir bijis valstij izdevīgs. Interesanti, ka no šīm vēstulēm, kuras nosūtījām visam valdības sastāvam, mums atbildēja divi, tātad tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atbildēja, ka Nacionālā apvienība ir uzskatījusi, ka ir jārīkojas citādāk, un aizsardzības ministrs Vējoņa kungs. Tas ir labs jautājums, kā skaidrot to, ka ministri neapliecina ne jā, ne nē savu lēmumu pamatotību.

LNT rīcībā esošā vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz, ka Latvija bez steigas līgumu var parakstīt līdz gada beigām. Ja nē, tad gad laikā to izdarītu komisijas pilnvarotā persona.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ekonomists Jānis Ošlejs:
Mums jādiskutē, pirmkārt, ar Eiropas Komisiju par to, ka gribam paturēt to procesu paši pie sevis. Es domāju, ka Latvija ir mēģinājusi pārdot un mēģinājusi izpildīt savas vienošanās, tajā pašā laikā redzu, ka šis varbūt nav īstais brīdis, lai pārdošanas procesu organizētu, jo ir Ukrainas karš ar Krieviju, kas ir force majeure apstākļi.

Sarunas ar Eiropas Komisiju ir iespējamas, LNT apliecināja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā. Bet minēt sarunu  iznākumu gan būtu tikai spekulācijas.

 

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks? 1

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas