Naudas valsts budžetā trūkst it visam. Bet kā Latvija to tērē salīdzinājumā ar citam Eiropas valstīm?

3 komentāri

Naudas trūkst itin visam, pat par prioritāti noteiktajai aizsardzībai. Ja reiz katrai nozarei tiek mazs gabaliņš no kopējā pīrāga un neviens nav paēdis – kā mēs sadalām savu kopproduktu un kur paliek pārējais? Un, ja paši naudu sadalīt nemākam, kāpēc nevaram dalīšanas principus aizlienēt no jebkuras attīstītas valsts vai arī beidzot ņemt vērā Pasaules Bankas ieteikumus?

Veselības aprūpe un aizsardzība ir divas no galvenajām jaunās valdības prioritātēm, un skaitļi liecina, ka šīs divas jomas ilgstoši ir atstātas novārtā. Regulāri tiek atgādināts, ka Latvija veselības aprūpei tērē mazāk nekā Pasaules Veselības organizācijas ieteiktie 5% no ekonomikas lieluma jeb iekšzemes kopprodukta, bet aizsardzībai – mazāk nekā NATO prasītie vismaz 2%. Skaitļi liecina, ka mūsu valsts izdevumi ir nedaudz lielāki par trešdaļu no iekšzemes kopprodukta, bet Eiropas Savienībā vidēji tie ir gandrīz puse.

Latvijas izdevumi ir krietni mazāki nekā Rietumeiropas valstīs ne tikai absolūtajos skaitļos, bet arī procentuāli no ekonomikas lieluma jeb iekšzemes kopprodukta. Tātad kaut kam vajag taupīt. Un Latvija ir izvēlējusies divas galvenās jomas, kur tērēt mazāk. Tās ir sociālā aizsardzība un otra ir veselības aprūpe.

LNT Ziņu TOP 10 veica Latvijas tēriņu salīdzinājumu ar kaimiņvalsti Igauniju, sociāldemokrātisko Zviedriju un Eiropas Savienības vidējo līmeni. Gan Latvija, gan Igaunija, salīdzinoši maz tērē sociālās aizsardzības izdevumiem, piemēram, pensijām, māmiņalgām, bezdarbnieku un trūcīgo pabalstiem. Šai jomai abas valstis atvēl attiecīgi 11,3% un 12% no sava iekšzemes kopprodukta. Tikmēr Zviedrijā sociālās jomas izdevumi ir divreiz lielāki – 21,6% no IKP, bet Eiropas Savienībā vidēji tie ir 19,5% no IKP.

Otra joma, kurā Latvija ietaupa līdzekļus, ir veselības aprūpe. Tai Latvija tērē 3,6% no IKP, bet Igaunija sasniegusi Pasaules Veselības organizācijas minimālo rekomendāciju un veselības jomai novirza vairāk nekā 5% no kopprodukta. Tikmēr Zviedrija par veselību tērē 7%, bet Eiropas Savienība vidēji – 7,2% no kopprodukta.

Turklāt izrādās, ka Latvija taupa arī valsts pārvalde. Valsts iestādēm un parāda apkalpošanai Latvija tērē 4,7% no kopprodukta, Igaunija – 4%, bet Zviedrija 7,8% un Eiropas Savienība vidēji – 6,8%.

Paļaujoties uz to, ka mūs aizsargā Amerikas Savienotās Valstis, Latvija ilgstoši niecīgus līdzekļus novirzīja arī aizsardzības jomai. Beidzot pienākusi apjausma, ka tā nedrīkst, un šogad izdevumi mūsu valsts aizsardzībai vismaz ir sasnieguši Eiropas Savienības vidējo līmeni.

Plānots, ka turpmākajos gados aizsardzības budžets pieaugs vēl un šajā jomā Latvija Eiropas Savienību apdzīs. Savukārt tādās jomās kā vides aizsardzība, sabiedriskā kārtība, ar ekonomiku saistītie izdevumi un kultūra Latvija tērē tikpat vai pat mazliet vairāk no iekšzemes kopprodukta kā vidēji Eiropas Savienības valstis.

Piemēram, izglītībai Latvija atvēl 5,7% no kopprodukta, kas ir nedaudz mazāk nekā Igaunija un Zviedrija, bet vairāk par vidējo Eiropas Savienības rādītāju, kas ir 5%. Un tas, visticamāk, nozīmē, ka būtiska skolotāju algu palielināšana nebūs iespējama bez skolu un skolotāju skaita samazināšanas.

Bet, kāpēc ir tik daudzas jomas, kurās Latvija tērē procentuāli krietni mazāk līdzekļu nekā Eiropas Savienība vidēji? Atbilde nav patīkama – Latvijā, salīdzinot ar Rietumeiropu, nodokļu slogs ir krietni mazāks.

Latvija nodokļos gadā iekasē ap 29% no iekšzemes kopprodukta, Igaunija – ap 32%. Tikmēr Zviedrija 44% un Eiropas Savienībā vidēji nodokļu slogs ir 40%.

Foto:

Sausa matemātika liecina, ka pie šādas nodokļu sistēmas atsevišķām jomām Latvija vienmēr varēs atļauties mazāk, norāda ekonomists Mārtiņš Kazāks: “Ja mēs skatāmies uz to retoriku, kas ik pa brīdim parādās. Veselībai mēs tērējam mazāk nekā ES vidēji, mēs netērējam 2% valsts drošībai kā mēs esam apsolījuši. Mēs gribam tērēt kā Eiropā vidēji. Tad mums ir jāpaceļ nodokļu slogs kā tas ir ES vidēji, kaut kur pie 40%. Man ir grūti iedomāties, ka kaut kas tāds varētu notikt.”

Vienlaikus Kazāks vērš uzmanību, ka Latvija nodokļos iekasē par trim procentiem no IKP mazāk nekā Igaunija, lai gan nodokļu režīmi ir līdzīgi. Un tas liecina par negodprātīgu nodokļu maksāšanu jeb ievērojamu ēnu ekonomiku Latvijā: “Tieši, konkrēti un precīzi pateikt, cik liela ēnu ekonomika ir, tas ir lielā mērā neiespējami, jo ēnu ekonomika pati par sevi, pēc definīcijas slēpjas, un tie novērtējumi ir tikai netieši balstoties uz dažādiem pieņēmumiem. Tas ir kā pēc pēdas lieluma sniegā saprast, cik liels ir sniega cilvēks. Bet tie netiešie mērījumi dod kaut kādu nojausmu. Igauņu spēja iekasēt nodokļus, šķiet, ir labāka. Ja mūsu spēja iekasēt būtu aptuveni tāda pati kā igauņiem, tad gadā mēs varētu iekasēt kādu miljardu eiro vairāk.”

Iekasēt vairāk nodokļus, lai vairāk varētu tērēt vēlas arī Latvijas valdība. Māra Kučinska Ministru kabineta deklarācijā norādīts, ka līdz 2020. gadam iekasēto nodokļu apjomam jāsasniedz 1/3 daļa no IKP. Tas nozīmē, ka valdība vēlas pašreizējo 29% no IKP vietā iekasēt aptuveni 33%. Tātad runa ir par papildu miljardu eiro valsts budžetā. Deklarācijā rakstīts, ka šis mērķis jāsasniedz, primāri apkarojot ēnu ekonomiku.

Ja mēs ejam uz tādu superambiciozu mērķi, panākt to ēnu ekonomiku, kas līdzinās labākajām ES valstīm, tad jau varētu runa par vienu miljardu eiro papildus iekasēšanu. Tas ir tāds super, super ilgtermiņa mērķis.” Tā norāda ekonomists Pēteris Strautiņš, tomēr viņš pauž pārliecību, ka šo mērķi nevar sasniegt dažu gadu laikā.

“Tas ir daudzu desmitgadu projekts, tās ir desmitgades, jo sabiedrība var mainīties tikai pakāpeniski. Un kultūra mainās ļoti lēnām,” saka Strautiņš.

Vai tas nozīmē, ka valdība plāno arī paaugstināt nodokļus? Jaunā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzīst, ka valsts tēriņiem jābūt lielākiem, bet to, vai naudu varētu iegūt arī no nodokļu palielināšanas, viņa komentē izvairīgi, norādot, ka par to vēl ir nepieciešama papildu analīze.

“Pamatā no ēnu ekonomikas, bet loģiski, ka būs arī noteikti kādas nodokļu izmaiņas. Es negribu steigties šobrīd ar kādiem konkrētiem solījumiem, kas tad notiks vai iezīmēt, kas notiks nodokļu politikā pirms tādas nopietnākas nodokļu sistēmas analīzes. Mēs redzam, ka mums ir salīdzinoši augsti darbaspēka nodokļi. Kapitāla nodokļi, nekustamā īpašuma nodokļi ir tie, kur ir kaut kāda rezerve iespējama, patēriņa nodokļos ir rezerve iespējama,” saka Reizniece-Ozola.

Finanšu ministre uzsver, ka papildu nauda jāpiešķir, pirmkārt, veselības nozarei, bet viņa izslēdz iespēju daļu līdzekļu noņemt citām nozarēm, kas ir labāk finansētas.

“Es teiktu, ka mēs ieņemam par maz, lai finansētu visas jomas pietiekami, nevis, ka kāda joma būtu pārfinansēta. Ja, piemēram, kāds saka, ka izglītība un zinātne ir pārfinansēta, tad, kad mēs paskatīsimies detalizētā, mēs redzam, ka mēs vispārējā izglītībā varbūt esam stipri pārfinansēti, kamēr zinātne jau ilgāku laiku ir turēta tādā ja ne taupības, tad tādā bada režīmā,” norāda Reizniece-Ozola.

Aptaujātie ekonomisti pieļauj, ka, ja Latvija izvēlētos palielināt atsevišķas nodevas, tad būtu jādomā par nekustamo īpašumu nodokļu paaugstināšanu. Tikmēr celt darbaspēka nodokļus noteikti nebūtu vēlams, un tos pat varētu turpināt mazināt. Tomēr ir skaidrs, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā mazāks nekļūs.

Skaties video!

3 komentāri

TOP komentāri

  • Seniors
    +4

    Seniors

    Valstij trukst naudas! Saciet apkarot korupciju , neterejiet tik daudz muzejiem , izklaidei , un parejam lietam ,kuras var pagaidit . Samaziniet Saeimas deputatu algas , jo stradat nemak ( negrib ) !Kamdel pastav ekonomikas Ministrija , ja nevar ieklauties budzeta limeni .Apkarojiet korupciju , jo nevar but , tada maza Valsti , ka Latvija , tik daudz miljonaru !!! Kartigi , iekasejiet nodoklus! Nevajadzetu novilcinat , iesaktas tiesvedibas pret korumpetiem ipasniekiem . soditajiem , jaatmaksa ta summa , ko nozagusi , vai izkrapusi , no Valsts ! Un jasoda , par korupciju , stingrak , jo tie sodi , kadi pastav Latvija , ir smiekligi !Jastrada,jastrada, un velreiz - JASTRADA !

    22.02.2016 06:58

  • Bārts Simpsons
    +1

    Bārts Simpsons

    Nekadu naudu veselibas aizsardzibai visu naudu aizsardzibai pret krieviju jo noskatoties izcilo filmu ir skaidrs ka latviju nekads 5 pants nesargas kas tad ir divi milijonu aborigenu prieks varenas nato ,ta ka ,nekadu naudu medicinai izglitibai,bernu pabalstiem pensionariem invalidiem utt jo kam tas viss vajadzigs ja uzbruks krievija? Visu budzetu valdnieku algam un brunosanas vladzibam! Lai dzivo latvija !

    22.02.2016 07:00

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas