Kompensācijas Rail Baltica projektā var veidot līdz 130 miljoniem eiro

0 komentāri

Kompensāciju apmērs par īpašumiem, kas nepieciešami ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektam, var veidot līdz pat 130 miljoniem eiro, vēsta raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Tas ir 20 reižu vairāk nekā kompensācijās par atsavinātajiem īpašumiem tika izmaksāts Dienvidu tilta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas gadījumā.

Satiksmes ministrijā (SM) gan norāda, ka šī ir maksimālā summa. Tā tiks precizēta, kad būs zināms trases novietojums un tehniskie risinājumi, un summa, visticamāk, būs zemāka, jo daļa trases tiek plānota pa valsts un pašvaldības īpašumiem.

Rail Baltica ir apjomīgākais infrastruktūras projekts Latvijā pēc neatkarības atgūšanas – arī pēc cilvēku skaita, kurus ietekmēs trases izbūve. Piemēram, ceļot LNB, atsavināti 40 īpašumi un par tiem izmaksātas kompensācijas, tāpat nopirkti 37 dzīvokļi, lai izmitinātu cilvēkus, kuri bija īrnieki nojauktajos namos. Dienvidu tilta būvniecības laikā izmaksātas kompensācijas par 61 atsavinātu īpašumu.

Savukārt Rail Baltica gadījumā nav runa par desmitiem, bet gan tūkstošiem īpašumu. 300 metru zonā ap dzelzceļu atrodas 2000 īpašumu. Lielākā daļa no tiem ir mājsaimniecības, bet aptuveni piekto daļu veido uzņēmumi. Projekta īstenotāji gan cer skarto īpašumu skaitu vēl samazināt.

“Skatāmies, kā to var izdarīt vislabāk. Tā, lai tas skartu pēc iespējas mazāk īpašumu, neaizskartu būtiskas dabas vērtības un būtu nozīmīgi Latvijas ekonomikai,” skaidroja RB Latvija eksperts Neils Balgalis.

Precīza Rail Baltica trases atrašanās vieta būs zināma šā gada beigās. Tad arī būs skaidrs, kurus īpašumus vajag atsavināt. Likums paredz, ka jākompensē atsavinātā īpašuma tirgus vērtība un pārējie izdevumi, kas radušies atsavināšanas rezultātā. Galvenais princips – lai mantiskais stāvoklis īpašniekam nemainītos. Proti, lai summa, ko iegūst par nekustamo īpašumu, būtu tik augsta, lai iegūtu līdzvērtīgu īpašumu citā vietā, skaidroja SM.

Īpašumu vērtēšanu veiks SM komisija, kas piesaistīs nekustamā īpašuma vērtētājus. Savukārt īpašumu saimnieki varēs nolīgt savus vērtētājus. Beigu beigās valstij un īpašniekiem būs jāvienojas par kompromisu. Ja to neizdosies izdarīt, tad ar Saeimas lēmumu īpašumus var atsavināt arī piespiedu kārtā. Šādos gadījumos gan bieži seko tiesvedības.

Tomēr joprojām nav atbildēts jautājums, vai kompensācija pienāktos arī tiem, kuru īpašumi neatradīsies tieši uz trases, bet tuvu tai. Likums neparedz kompensāciju izmaksāšanu par netiešajiem zaudējumiem. Piemēram, Dienvidu tilta gadījumā nevienam iedzīvotājam nav samaksāts par to, ka blakus viņa īpašumam pēkšņi uzradies šāds infrastruktūras milzis. Rīgas domē skaidro, ka šādi iespējamie zaudējumi nav atlīdzināti, jo tādus neviens nav varējis pierādīt.

Advokātu biroja Borenius advokāts, Latvijas Universitātes lektors Lauris Liepa norāda, ka līdz šim nav bijuši gadījumi, kad būtu kompensēti zaudējumi, ko radījusi valstiski nozīmīga objekta izbūve netālu no kāda īpašuma, taču tas nenozīmē, ka šādu kompensāciju izmaksa nebūtu iespējama. ”Pastāv iespēja atsaukties uz vispārēju principu, ka katrs kaitējums, kurš ir pierādāms, būtu jāatlīdzina tam, kurš ir vainojams pie šā kaitējuma nodarīšanas,” uzskata Liepa. SM tikmēr norāda, ka katrs gadījums būšot jāvērtē individuāli.

Vides pārraudzības valsts birojā, kam jāizvērtē iespējamā projekta negatīvā ietekme uz vidi un iedzīvotājiem, līdz šim vērsušies jau vairāki simti cilvēku. Birojs saņem gan ierakstītas, gan parastās vēstules, iedzīvotāji nāk arī klātienē.

“Skarto iedzīvotāju skaits ir vairāki tūkstoši, un arī gluži loģiski, ka viņi vēršas ar iesniegumiem valsts institūcijām, katrs paužot savu rūpi, sāpi, ieteikumus, pretenzijas,” atzīst biroja direktors Arnolds Lukšēvics. Viņš piebilst: “Cilvēks ir ņēmis kredītu, viņam šeit ir iepirkta zeme, uzbūvētas mājas, ir plāni uz nākotni, un tas zināmā mērā daļai rada diezgan lielu šoku. Ir diezgan smagi bieži vien lasīt šīs vēstules, kurās, kā saka, redz, ka cilvēks rakstījis ar sāpi, ar rūpēm par ieguldīto darbu.”

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas