Finanšu ministrija ļoti vēlas ieviest grozījumus “politiski nozīmīgu” personu noteikšanā. Kāpēc tāda steiga?

1 komentārs

Lielā steigā Finanšu ministrija virza būtiskus grozījumus likumā par naudas atmazgāšanas novēršanu, kas paredz bankām pienākumu starp Latvijas privātpersonām noteikt tā saucamās politiski nozīmīgās personas. Grozījumus Saeima jau paguvusi apstiprināt otrajā lasījumā, bet skaidrības par to, kā šos vērienīgos plānus realizēt, īsti nav.

Iesaistītajām pusēm nav ne jausmas, cik potenciāli Latvijā varētu būt politiski nozīmīgo personu, bet, īstenojot pašreizējās ieceres, jau pavisam drīz ikvienam, kam ir konts bankā, var nākties sniegt ziņas gan par saviem radiniekiem, gan darījumu partneriem.

Grozījumi tapuši pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD rekomendācijām, un tie jāveic, jo Latvija šogad vēlas nonākt šīs pasaules bagātāko valstu organizācijas sastāvā. “Jā, ir zināma steiga, jo OECD rekomendācijas ir iesniegtas Latvijas pusei, mēs gribam iestāties organizācijā vēl šajā gadā,” atzina Saeimas atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Pirms galīgā lasījuma komisijā gaidāmas smagas izšķiršanās, jo iebildumus pauž bankas. Tās brīdina, ka skaisti definētie mērķi izskaust korupciju var netikt sasniegti.

Līdz šim politiski nozīmīgas personas bija jānosaka starp nerezidentiem, bet tagad to plānots attiecināt uz visiem Latvijas banku klientiem. Politiski nozīmīgas ir personas, kuras ieņem vai ieņēmušas valsts varas augstāko amatpersonu amatus, tostarp valdības vadītāji, ministri, valsts sekretāri, parlamenta deputāts, pašvaldību vadītāji, politiskās partijas valdes locekļi, tiesneši, augstākās revīzijas iestādes, centrālās bankas un valsts kapitālsabiedrību padomes vai valdes locekļi, vēstnieki, bruņoto spēku augstākais virsnieks, starptautiskas organizācijas vadītājs. Tāpat arī šo personu radinieki vairākās paaudzēs, dzīvesbiedri, biznesa partneri un visi citi cilvēki, kuri ar amatpersonām varētu būt tuvās attiecībās.

Ģimenes locekļu – laulāto vai tiem pielīdzināmo personu – noskaidrošana bankām sagādātu mazākās raizes. Bet teju vai par neiespējamo misiju var kļūt prasība noteikt ģimenes locekļus piecās paaudzēs – vecvecākus, vecākus, bērnus un mazbērnus, kā arī brāļus un māsas. Taču ar to saraksts nebeidzas, jo būs jānosaka ar politiski nozīmīgām personām cieši saistītas personas.

“Neskaidrākā pagaidām ir likuma prasība pārbaudīt arī personas, kas ir tuvās attiecībās ar šīm personām. Kas ir tuvās attiecības? Ja tās ir darījuma attiecības, ir skaidrs, kopēji uzņēmumi, kopīgas biznesa lietas, bet kas ir vienkārši tuvas, ciešas attiecības?” vaicāja Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Tātad nav skaidrs, vai par politiski nozīmīgu personu var kļūt jebkura fiziska persona, kura savulaik no Saeimas deputāta sievas aizņēmusies 2000 eiro, vai arī valsts sekretāra vietnieka tēvam regulāri pārdod dārzā audzētus kartupeļus.

Foto

Banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda, ka būs jāvērtē darījumu būtība, mērķi un apmēri, un piebilst, ka bieži politiski nozīmīgas personas izmanto ģimenes locekļus vai cieši tuvus draugus, lai veiktu darījumus un neparādītos viņu vārds.

Politiski nozīmīgu personu noteikšanā ārvalstu klientu vidū bankas izmanto starptautiskas datubāzes. Bet Latvijā šādas datubāzes nav. Praksē tas nozīmēs, ka katrai bankai būs vismaz sākotnēji jāpārbauda visi savi klienti. Tātad gan esošajiem, gan jauniem klientiem būs jāaizpilda īpašas anketas. Jaunākie dati liecina, ka Swedbank tie ir vairāk nekā 870 000, SEB bankā – vairāk nekā 440 000, Citadelē – vairāk nekā 250 000, DNB bankā – vairāk nekā 150 000 klientu. Klientu anketas varētu izskatīties diezgan garas, pamatīgas un sarežģītas.

Problēma, ko atzīst arī FKTK, ir tajā, ka dažādu iemeslu – arī nezināšanas vai negribēšanas – dēļ cilvēki var nenorādīt precīzu informāciju. Būs jāpārbauda, vai nemānās arī tie, kas sevi atzīmējuši par politiski nozīmīgām personām.

Bankas patlaban ir tik lielā neziņā, ka gatavojas pat šķirstīt dzelteno presi, lai uzietu politiski nozīmīgo personu partnerus vai ģimenes locekļus. Arī uzraugs kā avotu iesaka medijus un publiskas datubāzes. Tomēr, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajās amatpersonu deklarācijās ģimenes locekļiem nav norādīti personas kodi.

Saskaņā ar politiķu iecerēm bankām politiski nozīmīgas personas būs pastiprināti jāuzrauga un jākontrolē to darījumi. “Bankai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība šai personai, lai pārliecinātos, ka apgrozījums, ko persona veic savā kontā, ir ar legālu izcelsmi, ir saprotams un tam ir ekonomisks pamats,” skaidroja FKTK Uzraudzības departamenta juriskonsults Kristaps Markovskis.

Patlaban izskatās, ka bankām šādas personas būs jākontrolē desmitiem gadu vai pat mūžīgi. Ja līdz šim politiski nozīmīgas personas skaitījās augsta riska klienti tikai gadu pēc amata atstāšanas, tad tagad termiņš ir neierobežots, kamēr vien šādi riski pastāv.

Un vēl zem banku lupas nonāks arī darījumi, kurus kāds uzņēmējs vai fiziska persona veiks ar kādu no plašā politiski nozīmīgo personu loka, ieskaitot ģimenes locekļus un darījuma partnerus.

Bankas uzskata, ka tad, ja valsts patiešām vēlas cīnīties ar korupciju, politiski nozīmīgu personu sarakstu vajadzētu veidot nevis katrai bankai individuāli, bet to uzticēt kāda valsts iestādei, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

KNAB pārstāve Laura Dūša atzina, ka līdz šim birojs nav iesaistīts oficiālās diskusijās par šo tēmu un tam nav lūgts sniegt priekšlikumus. Latkovskis uzskata, ka bankām pietiek resursu pašām veidot šādu sarakstu. Taču vienlaikus viņš atzīst, ka personu loks patiešām ir plašs, bet konkrētu personu noteikšana ir ļoti sarežģīta bez pieejas datu bāzēm. Tāpēc viņš sola uz nākamo sēdi 19. janvārī aicināt iesaistītas puses. Latkovskis gan neuzskata, ka šo personu loku varēs sašaurināt.

Patlaban paredzēts, ka jaunu klientu gadījumā bankām jābūt gatavām prasības pildīt jau no 1.aprīļa, bet attiecībā uz esošajiem klientiem – no 1.septembra.

Bet, ja kāds līdz šim slēpis naudu citās valstīs vai to grasās darīt, tad arī šādas iespējas nupat būtiski sašaurinātas. VID piesauc pat vārdu ”revolūcija”, komentējot šonedēļ valdībā apstiprinātos noteikumus, kas paredz daudzu pasaules valstu ieņēmumu dienestiem apmainīties ar informāciju par jebkuras fiziskas vai juridiskas personas bankās atvērtajiem kontiem, to apgrozījumu, dividendēm, procentu maksājumiem, ienākumiem no finanšu aktīvu pārdošanas – jau no pirmā eiro vai dolāra.

Informācijas apmaiņa jau notikusi ar ASV. 2015. gadā VID no ASV nodokļu administrācijas saņēmis informāciju par 461 Latvijas personu, kuru kontos kopējais apgrozījums bijis 17,35 miljoni eiro. Šos datus dienests šobrīd sācis arī analizēt.

Skaties video!

1 komentārs

TOP komentāri

  • Uldis
    0

    Uldis

    Jāsecina, ka valsts kase ir pilnīgi tukša, ja specdienestu funkcijas tiek uzticēts veikt finanšu ministrijai. Par morālo bankrotu nemaz nerunājot.

    11.01.2016 12:00

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas